Posts tagged gribu

Sapnis

Devos kārtējā braucienā uz laukiem lai palīdzētu sievas senčiem ar
saimniecības darbiem. Šoreiz sanāca tā, ka braucu darba dienā viens pats un arī Viņas vīrs tika izsaukts darba darīšanas uz citu Latvijas nostūri…parasta situācija, kurai nepievērsu uzmanību.Darbi tika pabeigti pietiekosji ātri un vakars pagāja pie TV skatoties šo un to ( filmas, ziņas, fašion TV u.c.) runājot par šo un to….. Dodoties gulēt Viņa pajautāja vai rīt nevarot izvadāt pa veikaliem? ( āha, pamēģini atteikt)…Es – protams: kāda runa. Tā kā šādi reidi pa veikaliem bija parasta lieta….teicu ar labunakti un gāju gulēt…Nākošās dienas pēcpusdienā devāmies iepirkties: pēc pārtikas nodaļas sekoja drēbju veikals ar tajā ietverošu apalšveļas sadaļu…. es aiz garlaicības nīku pie plauktiem jau labu ½ stundu..kad viņa rokās turot kādu komplektu ar nieciņiem prasa vai šitāadi taga esot modē un vai būšot labi??…es…saku – drosji vien jā, ja jau ir veikalā un veikals pieklājīgs, ka…….ēē… novērtēt tāpat īsti nevar, ne šajā apgaismojumā, ne arī ja tās mezģīnes tiek turētas rokā. Labi,viņa uzmērīšot…ok..uzmēra un nopērk ( pēc kaudzītes spriežot ne vienu vien pričendālu).
Sheit vietā būtu paskaidrojums. Viņas raksturā ir gandrīz vienmēr parādīit, ka kautko jaunu nopirkusi, lai tās būtu drēbes, saimnieciski piederumi, sadzīves tehnika vai kas cits, tā ka neko īpasju nesaskatīju, ( skatījos pulkstenī vai paspēšu uz sporta raidījumu?),pie tam demonstrācijas tiek parasti ( ja tās ir drēbes) meitai, bet starp citu redz arī citi…ir pat krūšturus rādījusi ( viņai patīk ka novērtē))))…tās ir gan bikses, gan svārki, gan dvieļi, gan daudz kas cits. Tāpat Viņa bieži mēdz pārģērbties visnegaidītākajās vietās ( pārējiem) un laikos , tad sanāk iedrāzties istabā kur viņa ir pārģērbšanās procesā. )))… Maza atkāpe: Viņa – sieviete gados , bet joprojām labi saglabājusies blondīne…. ar konservatīviem uzskatiem, bet labām Formām… sportiskam kājām, specīgiem gurniem, apaļu dibenu un kuplām krūtīm ( īstas melones)). .Sākumā ( pirms vairāk kā desmit gadiem) pirmajā reizēs viņa šausmīgi satrūkās un kaunējās, mēģinā viskautko slēpt un slēpties, bet nu jau kādu laiku tikai aizgriež muguru….un bieži vien līdz galam neaizver durvis ( vienreiz pat mazgājoties vannasistabu nebija aizvērusi līdz galam ..DDD))…tāpat ir bijušas n-tās situācijas kad Viņa dreifē pa māju īsos svārciņos vai nakstkreklā ( it sevišķi ja ir kāds pasākums bijis un alkohols lietots)…un apsēžas vai nu uz trepēm vai gultā vai notupjās tā… ka manas acis burtiski iekrīt TUR…starp kājām un ja vēl biksīšu nav…mmmm)))… ekskluzīvi momenti..)). Nezinu vai tas netīšām vai tīšām, vai pilnīgs naivums vai kā…( izskatas ka lūpas viņai lielas un pilnīgas)))))
Turpinot tālāk notikumu gaitu – ieskrienam alkohola nodaļā un Viņa ņem šampi ( Viņai ļoti garšo), es saku : kam par godu?…esot labi pastrādājuši varot atzīmēt..nu ok, tik piebilstu , ka zinot no pieredzes vajadzēs divus…Viņa …apdomāajas pamāj ar galvu un paņem divus. Sēžamies auto un laižam mājā… vēl pa ceļam ar acs kaktiņu redzu ka tas veļas maisinņs diezgan pielādēts. Es apzināti nestāstu pilnīgi visu kas notiek, jo tas paņemtu pārak daudz vietas un laika un Jums nebūtu interesanti , tikai to kas manuprāt bija saistīts ar lietu.

Shampis tiek salikts saldētavā, es pie TV skatos savus sportus, Viņa kauko šiverē pa māju…taisa vakariņas. Jūtu ka nāk snaudiens ( laikam piemigu)..dzirdu no attāluma, ka Viņa saka , ka vakar saskatījusies fašionTV sagribējusi veļu atjaunot,..un….. vai es varētu pateikt vai ir ok, un vispār kāds viedoklis……….??( ūpsss) , es cenšoties saglabāt neitrālu toni saku: ok, kāpēc gan ne?…es tik aiziešu pēc šampja…..siekalas jau saskrien mutē iedomajoties ka viņs auksts skalojas gar mēli….un ka varēšu pirmo glāzi izdzert lai padzertos + vēl modes skates natūrā))

Nervozi atkabinu korķi, saleju glāzēs…gaidu…gaidu..nenāk..domāju būs pārdomājusi eju skatīties…izrāadās vannnasistabā duša šņāc))… skaidra bilde. Ieslēdzu fašion ( sports vairs nav prāta, vajag attiecīgo noskaņu). Izdzeru pirmo glāzi viens pats…vienā rāvienā..sapildu otreiz….))

Nu, ……. kā ir ?…Viņa prasa ienākot istabā…..( piedodiet man vajag sagremot)… es domāju rādīs kādu krūšturi, vai zeķes, vai vēl kautko… bet…bet…tur pilns komplekts…!!!!( johaidī) peņuārs, korsete, zeķturi, zeķes…biksītes….!!!!!!!!!!!…….viss melnā…ar mežģīnēm…..es turu šampja glāzi rokā ( drīzāk jau turos pie tās )…un ceļu acis no lejas uz augšu .. ( bļāviens, Viņai kājā čības)… kad acis paceļu uz augšu saku….( cenšoties ieturēt nosvērtu , lietišķu toni)…- ir ļoti labi, ….skaisti…un sniedzu viņai glāzi…viņa paņem ( mēģinu iedot tā lai viņa pieskartos maniem pirkstiem,…. paņem, bet nekā īpasja pieskārienā nav, vienīgi droš satvēriens)….nākošais ko spēju pateikt ir : Būtu jau ausgatakais līmenis, ( rādu uz fašion TV), ja būtu attiecīgas kurpes. Viņa to dzirdot izrauj glāzi tuksju ( Viņa tā parasti dara, kad dzer pirmo) …norij to….un aizskrien…es pabeidzu otro glāzi..un sapildu mums abiem. Klik.klik..klik..ir atpakaļ, jā tagad pavisam cits skats, daudz piemērotāks, jaunāks, sexīgāks… Viņa apmierināta smaida un tuksjo otro glāzi. ( tikmēr ievērtēju skatu pilnībā)…jā cita lieta kājas izceļās tik apetītlīgi …. slaidas bet spēcīgas..caur zeķēm var redzēt katru niecīgāko izliekumu, katru pauguriņu…biksītes un zeķturi izceļ viņas pilnīgos sievišķīgos gurnus, kuri staigājot pa istabu kairinoši šūpojas…pavedinoši kustas dupsis mazajās biksītes..kuras pie tam vēl puses sastāv no mežģīnēm…mmmmm…

Es saku, vai tad tajā maisiņā tik vien bija??… Viņa : protams nē, vai es gribot visu redzēt…???.Protams, pati saintriģēji …!!.Viņa lēni ( kā var šitā tracināt vīrieti?)) pabeidz glāzi un dodas prom. Fūū… beidzot varu ievilkt gaisu……sirds dauzās kā traka…. pēc brīža viņa ir atpakaļ…(ak dievs),……… visa baltā , lai gan īsti redzams tikai garš puscaurspīdīgs halātinš….Viņa iziet līkumu un pētoši skatās uz mani….es māju ar galvu ( tipa ir ok)..pēc tam halātinš tiek novilkts……( sssSSSS)………….!!!!!!!! – gaisīgs krūsturis caur kuru tiko jaušami spīd galiņi, ļoti plāanas, baltas zeķes…un smalkas biksītes… un pavisam jaunas augstpappezžu kurpes ar sasienamiem striķīšiem…mooooins…..es sēžu un riju siekalas….uzdzeru šampi…UN…pamanu kautko šausmīgu…..rādu ar roku …bet uzreiz nevaru pateikt…viņa seko manam rādītajam virzienam un jautā , KAS…?!, kas tur tāds….?!!!… viss ir labi, tikai…………nu…. ļoti skatu bojā tās melnās spalvas, kas spiežas ārā no zeķēm augšstilbu iekšpusē. (Fūū…pateicu DDD)… caur pieri skatos uz Viņu un mazliet smaidu… Labi, saki ko man darīt…. ar … ar tām spalvām ( balsī jaušamas mazliet dusmas/lietišķums)..???… Ir taču daudz metodes – vaksings, epilācija, skūšana, lāzeri.., ja vēlies tagad un tūlīt varu noskūt, bet………….!!! Viņa malziet uztrauktā balsī… – labi, ko tev vajg lai noskūtu….? Neko sevišķu….. bļodu silta ūdens, skuvekli, želeju, tīru mīkstu dvieli…kādu elļu lai pēc tam sasmērētu……
Viņa skatās uz mani …visa sasārtusi, ( domāju nu viss vecīt šas atrausies pēc pilnas programmas) ….tūlīt atnesīšot…Es – nu nē…sēdi , es pats sagatavošu…tomēr lielāka pieredze ar ko un ka skūt, ūdens temperatūra..utt. Viņa iekārtojas uz dīvāna , pati salej šampi…Kustības..??? skaidri redzams..ka uzvilkta…bet apņēmības pilna sasniegt labāko rezultātu. Sameklēju visu nepieciešāmo un dodos atpakaļ …viņa mierīgi malko šampi, (laikam mazās dusmiņas pārgājušas ( pie sevis smaidu)),…iemalkojam.
Kā tad man tagad jāsēž, viņa jautā?!….. ļoti vienkārši… maksimāli tuvu dīvāna malai, kājas lūdzu izvērstas…zeķes atļauj man novilkt . Viņa iekārtojas kā lieku, atlaižas pret atveltni. Maigi atloku zeķes līdz ceļgalam, paņemu viņas kāju pie potītes un zem ceļgalā,iekārtoju vajadzīgajā atvērumā , lai varu tikt klāt un ķēros pie darba- samitrināju stilbiņus ( mmmmm)) no iekšpuses un uzziedu želeju…saputoju un sāku dzīt…vispirms vienu no ceļgala puses… uz ausgu uz augsu… ar roku otru pamazām izplesjot viņas kāajas platāk..līdz biksīšu maliņai…( lieki teikt ka arī vāverīte bija krietni noaugusi, kas vēl jo vairāk bija redzams caur šīm baltajām biksītēm)…ķēros pie otras kājas…tāpat to atbīdot arvien platākā lenķī…tuvojoties starpenei….saņēmu dūšu un saku – tā bilde nebūs pilnīga, ja atstāsim arī šo vietu ( pieskaros ar skuvekļa rokturi pie vāverītes) neskūtu, labaka būtu, ja tā arī būtu safrizēta un atstātu tikai smuku ezīti augšpusē…
Viņa skatās …skatās uz mani……acis lielas…. paceļ kājas..un ātri atbrīvojas no šī niecīgā auduma gabaliņa, nomet to kautkur pa gaisu un saka – Skuj nost!!!! ( pašai acis ciet))….tajā brīdī vairs nevarēju paelpot, galvā dun, paceļu acis, sirds man mežonīgi dauzās, gan no paša pateiktā, gan no viņas izdarītā… ..mēģinu saņemties …un izspiežu želeju un maigi, masējošām kustībām saputoju starpeni, lūpas ( tās ir patīkami biezas un gaļīgas kā nogatāvojies un pusēm pāršķelts persiks)…rokas mazliet trīc…skuveklis no sākuma nedrosji slīd pār tām… tad arvien drošāk , šis ir atbildīgs moments..cenšos izdarīt lai būtu labs rezultāts,…. nostiepju lūpas stingrāk… viņa saraujas mazliet no šī pieskāriena, bet neko……es turpinu skūt, pamazām spalviņas pazūd un izveidojas V-veida forma…Noskaloju ar ūdeni( skatos kā tas slīd pār lūpām padarot tās mitras un spīdīgas)…nosusinu ar dvieli….paņemu eļļu..saleju plaukstā un sāku iemasēt stilbos, tie ir mīsksti , patīkami, mazliet muskuļoti..un atslābuši..pāreju uz ausģu…..ieleju vēl…bagātīgi…sasildu rokās…un droši pārlaižu ar roku TUR….gaidu kāda būs reakcija…viņa mazliet notrīss….tad turpinu kustības..sāku ….vispirms ap lūpām, starpeni….lūpas…mazliet tās masējot it kā nejauši paveru…..oooOOO….!!!..
kāds skats .kustības no drošām un lietišķām pārvēršu maigākās un lēnākās….pēc brīža redzu ka Viņa jau mikla…turpinu …nu jau maigi un budinoši darbojos ap lūpām, vēl joprojām neticēdams ka es to daru….( bet tas kautkur zemapziņā)…. “nejauši”pieskaros klitoram…tas ir piebriedis…un stingrs… viņa iēlsojas…tad vēlreiz…..ieķeras ar rokās dīvānā…kājas kautkā nedabiski saraujas…tā kā paceļas, tā kā paplēšas un saspringst…….slidinu pirkstinu pāri klitoram …tiko jaušami pieskaroties, tajā pasjā laikā neaimirstot pavērt nedaudz lūpas, tās sexīgi piebriedušas …viņas gurni un iesķstilbu muskulīši zem ādas mazliet raustās…nu jau varu klitoriņu pilnībā samīļot, viecu vieglas apļojošas kustības pār to un ap to…… mans “draudzinš”jau sen plēš bikses pušu…un galvā dun…. es turpinu….palielinu spiedienu un pieskāriena laukumu…..pirksti jau slīd pār klitoru pilnā garumā…viņas gurni… pamazāk sāk kustēties un haotiski mēģinot noķert šo pieskārienu… bet es nedodos , ( pašam gan ar nav skaidrs kā turpināt, vēl jau itkā skaitās masāža.))) ( Citreiz sievietes noķer pilnīgu kaifu..ja maigi vai līdz vidējam stiprumam uzsit dažas reizes pa lūpām un klitoru..,.un saķer mazos orgasmus)…tikai palielinu intensitāti…Viņas elsas kļūst skaļākas un konvulsijas stiprākas….turpinot glāstīt klitoru es pieceļos un pārslidinu pirkstus pār krūti…caur krūšturi jūtu krūšu smagumu un sataustu galiņu, pārslidinu pār to pirkstiņus…un maigi to atbrīvoju no puscausrpīdīgā krūštura..satveru viņas krūšu galiņu ….tas ir liels un stingrs….es to maigi pavirpinu……viņa izliecas kā uzvilkts loks un izdveš tādu vaidu, ka es es vairs sevi nekontrolēju…….. , ar īkšķi un rādītājpirkstu maigi saspiežu galiņu….un pieceļu šo krūti viņai pie lūpām un paberzēju…. Viņa mazliet paver lūpas …ļaujas lai galinš slīd pār lūpām…nolaiza tās …pieskaroties galiņam… pēc tam jau apzināti meklē to… es paceļu augstāk un viņa sagrābj to un iesūc mutē … man atliek vien iedomāties kas tur ieksjā notiek….mmmmm…. Viņa saņem savas kāajas zem ceļgalu locītavām un stipri paceļ uz augšu, pie reizes tās atplēhot ļoti pplati……..šis skats vairs nav izturams un es atvelku rāvējslēdzēju un saņemu savu draudziņu ( tā galviņa jau ir pilnīgi noplūdusi ar slīdekli) sāku ar to nodarboties..ar otras rokas īkšķi turpinu kairināt klitoru…un lēnām pieslēdzu vēl divus pirkstus, kuri spēlējas ap viņas piebriedušajām lūpām…..līdz lēnām sāku ieslidināt tos ar vien dziļāk makstīi. Tā visa ir karsta, sulojoša, …, griboša, ……kaislīga, viņa sāk konvulsīvas pretkustības, kas mani vēl vairāk uzbudina. Krūti viņa ir atlaidusi jo nav ar ko elpot (galiņs ir nosūkāts līdz pilnīgam uzbudinajaumam)…es atbrīvoju otru krūti tāpat kā pirmo .. tās skaisti ar krūštura palīdzību saspiežas kopā…un veido fantastisku skatu…. pie viņas gurnu kustībām tās mazliet šūpojas un kairina man skatu…noslidinu draudziņu gar viņas tiko noskūto stilbiņu….gar vienu, gar otru…tad mazliet ausgtāk ….vēel augstāk …līdz slidinu gar lūpām, veicot apļveida kustības…. izbraukājot pa lūpām, pa klitoru, bet vēl jo projām darbojos arī pats ap savu draudziņu …lenām turpinu kustēties un jau slīdu starp lūpu iekšpusi ar mazu amplitūdu…Viņa groza savus gurnus mēģinot satvert manu locekli, bet es ar roku kontrlolēju šo procesu, savādāk vienā mirklī es būtu viņā līdz galam.Tas padara viņu traku… Viņas elsas kļūst ļoti skaļas un mežonīgas…balsī parādās dobjas un zemas krūšu skaņas… es …( pats knapi valdīdamies)….. lēnām ieslidinu galviņu ieksjā…, nēē….tomēr nē…es gribu vinu izgaršot…noslīdu līdz vāverītei un redzu, ka viņa visa līdz pat dupsim ir notecējusi ….uzlaizu viņu no dupsja līdz klitoram…vēl…un vēlreiz…paveru vairāk lūpas un ieslidinu mēlīti starp tām…..vēl dziļāk…vēl …līdz deguns atduras pret klirotu….viņa ir atvērusies pilnībā…….pasūcu klitoriņu mazliet…mmmm…kas par reakciju…Nāc,..nāāc..!!!! viņa izdveš… !!!!! ……jūtu ka pats tāpat vairs ilgāk neizturētu…..Kautkā izdvešu: ka…..ka… tikai vienu reizīti ieliksju iekšā un ārā un un viss…. viņa māj ar galvu..Nāac!!! lēnām dodos dziļumā veicot pumpējošas kustības..ieksjā un ārā.. līdz sasniedzu galapunktu….šajā brīdī viņa pilnīgi eksplodē..saceļot kāajs vēl augstāk un platāk…un loceklis ieslīd vēl kādu centimetru dziļāk… es jūtu kā viņa ieksjā pulsē un ķeru kaifu no tā ka viņa konvulsijās raustās,….vaid un sten…un lūdz vēl!!! VEEELLL…!!!……. sāku virzīties ārā… (ārprac cik tas ir grūti) saprotu ka viņas kulminācija ir norauta deguna galā, kamēr domāju ko darīt…sajūtas pastiprinās un es uzbudinos no katras ieksējās kustības, no katras niecīgākās berzes … saņemu viņas kājas stingri pie potītēm..izplēšu pilnībā cik manas rokas to ļauj….un pēc dažām kustībām jūtu ka nēsmu vairs tālu no fināla, arī draudziņš jau ir laukā……..drudžaini domāju ko lai dara, viņa satver savas lūpas ar vienu roku , paplēš atās vaļā un sāk masturbēt…ļoti spēcīgi…un ātri…viena rokas darbojas ap klitoru …otras rokas ( šķiet kādi 3 vismaz) pirksti slīd pa vagīnu iekšā un ārā …ļoti dziļi un spēcīgi…Viņa burtiski drāž sevi….elasas un kliedzinei saplūst vienā skaņā…., ess atveru locekli un nobraucu to gar dibena atverīti……….tas viss notecējis slapšj….un kopā ar manu absolūti slapjo …pilošo locekli veido ļoti slīdīgu divu virsmu pāri…. piespiežu draudziņu…un veicu dažus apļus..līdz jūtu ka nav nekādu problēmu iespraukties arī tur… tik mīksts, tik aicinoš un tik karsts un slīdīgs…un padevīgs…. daudz nedomādams ieklūstu dupsī….un…. draudzinš padodās… tas šauj tā, ka liekas aizšaus līdz viņas mutei (tikai pa ieksju)… vēl un vēl…un vēlreiz…. viņa karāajas manās rokās…un lokās no baudas, izliekusies kā pieslēgta pie elektrības… un… izplūst nevaldāmā ekstāzē.. kura tik drīzz nebeizas……

Pēc brīža atslīgstu viņai blakus uz dīvāna un pieveru acis…liekas ka piemigu vai atslēdzos mazliet…kautkur tālumā dzirdu: Tu šampi attaisīsi?…KO.?!..KAS?!!..kādu šampi?.. trūkstos augšā….atveru acis…fonā iet TV pārraide…viņa stāv halātiņā…ar šampi rokās …..vakariņas galdā!!

Nu, kā jaunais halātiņš ?..šodien nopirku ( bļāviens), Viņa jautā?….Izrādās biju iesnaudies, kamēr viņa taisa vakariņas…uz brīdi….! Jūtu ( āprāc!) ka mans draudziņs ir pilnā kaujas gatavībā ( nez, viņa to redzēja vai nē?)))…un ja Viņa te tiešām rādīs to ko es nosapņoju, tad es par sevi neatbildu. Pamāju ar galvu ka attaisīšu šampi, bet ieiešu dušā…

sekss.us

Comments (1) »

Sekss uz kapota

Iesteidzos auto darbnīcā pāris minūtes pirms slēgšanas. Pēdējā brīdī plāni bija mainījušies un mašīnu man vajadzēja jau rīt – stipri agri no rīta, bet meistari bija solījušies to dabūt uz riteņiem tikai rītdienas pēcpusdienā. Un tas man galīgi nederēja! Tāpēc tagad cilpoju iekšā šikajā auto darbnīcā ar nozīmīgi svarīgu misiju sirdī – dabūt atpakaļ savu mīļo auto.
Pieņemšanas telpā nopietnais kungs, mani uzklausījis, atbildēja: “Pameklējiet tur Māri, varbūt varat ko sarunāt…”, viņa smīns bija nepārprotams, laikam pašam tagad skauda, ka nav mehāniķa Māra vietā.
Kāds seksīgs, puskails stāvs ķimerējās pie autiņiem, kad teicu : “Labvakar! Vai mana mašīna jau gatava?”
“Kura tad no šīm smukulītēm ir jūsējā?”, viņš atjautāja.
Kad parādīju, kura no no tajām ir mana mīlulīte, mehāniķis Māris, nopietni aplūkojis tai izrakstīto “slimības vēstures” blanku, viszinoši atbildēja: “Tai jābūt gatavai tikai rīt ap pusdienlaiku.”
Laipni un pieglaimīgi pazeminātā seksīgā balss tembrā pajautāju: “Vai nevar kaut kā sarunāt?” Pluss visam neķītri piemiedzu ar aci. Tas laikam bija pārāk satriecošs lūgums, jo, kaut vai iepriekš viņš bija noskaņots man neizpalīdzēt, tagad uzreiz laipni ieteicās: “Nu apskatīsimies… Mēģināsim.”
Viņš mani uzaicināja iekārtoties un uzgaidīt mīkstā dīvānā, kas bija novietots zāles malā, kamēr viņš aplūkos manu auto.
Nolēmu parunāties ar seksīgo mehāniķi, kamēr viņš viszinošu un pārliecinātu skatu ķimerējas pa manas mašīnītes motoru.
“Darba laiks jau sen beidzies, bet kāpēc jūs vēl esat šeit?” jautāju viņam.
“Parasti cenšos palikt strādāt pa naktīm, tad man viss labāk sokas un neviens netraucē.”
Paķimerējies gar manu mašīnu kādu brītiņu viņš beidzot teica: “Jā, nu ir gatava! Uzgaidiet mazliet, es nomazgāšos mazliet un tad palīdzēšu dabūt to karieti ārā!”
Man viņš patika. Tāpēc, kad viņš atgriezās, es demonstratīvi kaut ko “meklēju” pie sava sarkanā Land Rovera un tā nepārprotami rādīju viņam un līdz ar to kārdināju ar savu formīgi seksīgo dupsi, kuru šodien kā par “laimi” biju ietērpusi stipri īsā bruncītī, kas sedza knapi dupša vaidziņus un kas man – meklētājai pieliecoties, atklāja visai daudz! Es izslējos no saliektās pozas taisni, kad viņš piegāja man klāt un pajautāja: “Vai kaut ko pazaudēji?”
„Jā, es pienācu aplūkot savu mašīnīti, kad man izkrita podziņa”… un es viņam parādīju kura – blūzītes augšējā… Bet šinī blūzītē tā augšējā bija jau tā, kas pie krūtīm, līdz ar to… tagad plašajā pasaulē mazliet vairāk varēja vērties manas krūtis, kuras tagad bija iespīlētas tikai caurspīdīgā mežģīņu krūšturī, kura baltums uz manas iesauļotās miesas jo īpaši izcēlās. Mmm… kā es baudīju to, kā viņa skats pielipis pie manas blūzītes atvēruma. Kā jutu, ka viņš vēlas manos kuplumos no iekāres ieskatīties. Tad pēkšņi es noliecos atkal meklēt savu podziņu tā, lai neatvairāmais mehāniķis varētu tikpat kāri aplūkot manus apaļumus kā tikko apbrīnoja manas krūtis. Lai iedrošinātu viņu uz darbiem manā aizdedzes sistēmā, es pašūpojos kājās un pāpļoju ar savu dupsīti.
Teicu viņam: „Kā gan varētu jums atlīdzināt par ārpuskārtas darbu manas mašīnītes labā?..”
Pametu savu skatienu uz viņa pusi, redzēju – viņš piekrīt tādam samaksas viedam. Pavilku savus svārciņus augšup un ļāvos viņa stingrajiem un pārliecinātajam rokas tvērienam, kas mazliet brutāli uzspieda manu iekārdināto augumu uz sarkanā auto kapota. Viņš uzspiedās man virsū no mugurpuses, es sajutu caur biksēm viņa cieto stroķi, kas perfekti iegūla spraudziņā starp maniem dibena vaidziņiem. Jutu viņa elpu sev uz kakla. Viņa rokās iegūla manas krūšu aprises, bet jutu – viņš grib tās sajust bez nekādiem traucēkļiem – ne zīdīgās blūzes, ne rikšotā krūštura. Viņš atrāva vaļā manas blūzītes podziņas! Labi, ka tās vienmēr viegli padevās, un tūlīt pat uzlidināja to kā karogu uz auto antenas. Tālāk viņš atbrīvoja manus krūšu apaļumus – tā kā krūšturis bija verams no priekšpuses, viņa atvieglojums bija pamanāms. Kur aizlidoja krūšturis, es nepamanīju. Vēl no mūsu sakarsušajiem ķermeņiem nesasilušajam, aukstajam mašīnas motora pārsegam pieskaroties manām siltajām krūtīm, tās ieguva formu. Viņa pirksti tad vēl stiprāk sāka spēlēties gar maniem krūšu galiņiem. Viņš ātri atrada uz tiem niecīgajiem sārtajiem izcilnīšiem manus erogēnos punktiņus, jo mans ķermenis nu jau bija baudas priekšnojautās… Atspiedusies pret auto priekšējo stiklu, es uzstutēju savu augumu taisni, un tā ar rokām beidzot tiku pie viņa biksēm un atbrīvoju no tām viņa jau diezgan piebriedušo locekli. Pa to laiku, kamēr čubinājos gar viņa bikšu priekšu, viņa rokas slidinājās pa manu vēderu līdz beigās ieslīdēja pie mana klitoriņa! Abu roku pirksti ķimerējās pa manu kājstarpi: vienas pirksti mocīja manu klitoriņu, bet otras – slīdēja te ārā, te iekšā pa manas maksts pirmajiem centimetriem. Tikmēr uzbudināju viņa locekli – ievietoju to starp saviem dibena vaidziņiem un kustināju savu dupsi te augšup, te lejup. Jāsaka, no tā mums abiem tika prieciņš.
Tad viņš izdvesa: „Es iēļļošu tavu maksti!” Mmm… kā viņš mitrināja manu maksti ar saviem pirkstiņiem līdz tā kļuva pavisam eļļaina, kamēr es pa to laiku ieķērusies viņa matos centos noturēties, lai būtu cieši piespiedusies viņa augumam. Kad viņš atzina manu maksti par pietiekoši iēļļotu, viņš iestūma savu atslēgu manā aizdedzē. Tā ar grūdieniem viņš turpināja kairināt mani, spēcīgi darbinot manu aizdedzes mehānismu. Mana karstā elpa uz sarkanā motora pārsega atstāja mazas rasas lāsītes, bet viņa elpa sildīja manu kaklu. Kad motora pārsegs jau bija stipri aprasojis un mani baudas kliedzieni atbalsojās tukšajā darbnīcas telpā starp autiņiem, viņš negaidīti izrāva savu lielo, stingro un piebriedušo atslēdziņu no manis. Es neizpratnē pavērsos pret viņu, bet izrādās mans auto labotājs to tik vien bija gaidījis! Viņš pagrieza mani pilnībā pret sevi un ļāva man apvīt kājas ap viņa augumu. Viņš atkal iegāja manī… Maziem grūdieniņiem kairināja mani. Mēs abi šūpojāmies vienotā ritmā un arī auto šūpojās mums līdzi. Tad viņš izdvesa: „Mmm… Es jūtu, kā saraujas tavas maksts sieniņas!” Pēc šiem baudpilni izteiktajiem vārdiem viņš pamatīgi iegrūdās manī, es pat satrūkos! Vēl pāris reizes viņš manī iedūrās, mans ķermenis baudas gaidās izliecās un tad … beidzot pienāca tas brīdis, kad viņa loceklis izšļāca savu saturu manī… Mūsu sviedriem klātie ķermeņi baudu sasniedza tūliņ viens pēc otra. Mēs vēl mazliet tā pasēdējām viens otrā, atguvām vienmērīgu elpu.
Kad nolecu no sava auto kapota, pamanīju, ka mans dupsītis uz tā atstājis nospiedumu no sviedru lāsītēm. Ievērojis manu skatienu, viņš smaidīdams teica: „Es tūliņ atradīšu, ar ko notīrīt.”
Kad bijām pienācīgi apģērbušies un viņš izritinājis manu auto no darbnīcas, sadzirdēju jautājumu: „Vai tev nav vēl kāds auto, ko paremontēt?”
Savu mašīnīti es biju dabūjusi laukā, kā biju iecerējusi, tāpēc atbildes vietā daiļajam mehāniķim daudzsološi smaidīju…

Avots: Sekss

Leave a comment »

Meitene un gruzīns

Pa ielu iet meitene. No ielas malā stāvošā “Mersedesa” izliecas gruzīns, tur rokā skaistus un dārgus sieviešu zābakus un saka:
– Meitenīt, nāc pie manis! Ja mani mīlēsi, došu tev zābakus!
Meitene brīdi cenšas pretoties kārdinājumam, bet nekā…iekāpj mašīnā un izda darāmo. Gruzīns sniedz viņai vienu zābaku un saka:
– Viena reize – viens zābaks.
– Labi, labi, darām to vēlreiz! – meitene iesaucas.
Kad viss beidzies, gruzīns atņem viņai iedoto zābaku un paskaidro:
– Kad es gribu, es maksāju. Kad tu gribi, tu maksā.

Leave a comment »

Viduslaiku spams

Pamodos no rīta, pasaucu Paolo, liku viņam atnest manas bikses, ja tās var saukt par biksēm, lāčādu un bereti ar foršo spalvu. Izkāpu no gultas un gāju pie loga skatīties, kas notiek. Dažam mājām aizvirtņi ciet, dažām vaļā. Vistas jau kāds izlaidis nah ganīties pa mēslu čupu tepat pie manas mājas stūra. Esmu reāli iesvīdis pa šīm brīvdienām, laikam būs jājāj peldēties. Nu lūk arī Paolo ar pieprasīto garderobi. Uzvilku ts bikses un kaut kā ielīdu lāčādā, bereti arī nepiemirsu. Pateicu Paolo, lai noslepkavo kādu sivēnu un stiepj Paulīnei, būšu atpakaļ pirms pusdienlaika. Nokāpju lejā, ieeju stallī. Fiksi zirgu, kretīn. Dabūju zirgu un izjāju uz ielas. Vispirms, kā jau teicu, peldēties. Jāju pa ielu lēnītiņam uz vārtu pusi. Kāds mīž pa logu. Pajāju garām večai ar grozu, viņa iet uz tirgu, kur visu dienu pārdos nezinkādas saknītes pro et contra apbērnošanos. Man jau pie kājas, bet tiešam pretīga ūsaina vecene, ceru, ka viņu kāda konkurente sacienās ar nelabām sēnēm.
Vārti klāt, vaļā, tiltiņš nolaists, viss kārtībā (neciešu, ja dažreiz gadās tā pavēlāk atgriezties un saskarties ar sardzes naudaskāri. Ko ta tik vēlu, tūlīt taisīs ciet, vai vai vai, jāj te visādi utt). Beidzot ceļš, putekļi un cipreses. Zirgs izdomā apstāties un nodirsties. Tikmēr es varu ievērtēt kādu ārkārtīgi perspektīvu privātu iniciatīvu, respektīvi, izkaltis zemes pleķītis, pašā vidū zemnieks čabatās ar kapli kaut ko urķē. Viņa bārdainā seja izskatās pēc sakaltuša, ar salmiem aplipuša zirgābola. Viņš cer, ka bakstīšanās ar kapli pamudinās izspraukties no zemes šādiem tādiem zaļumiem, lai sieva varētu vārīt zupu pašai un pašam, un entajiem bērniem, kas šobrīd kaut kur ganos droši vien izmēģina pozu sešdesmit deviņi ar tāda paša lauķa tādiem pašiem entajiem.
Zirgs ir kārtībā, ar viņa laipnu piekrišanu varam doties tālāk. Pretim brauc kaste uz riteņiem. Neko neredzu, putekļi briesmīgi, lodziņi kastei mazi. Iekšā noteikti kāda dāma saliekusies deviņos līkumos, lai nesaņurcītu savu jauno spico cepuri pret kastes griestiem. Ar kaut kādu tādu dāmu man neizbēgami tuvākajā laikā būs vien jāprecas, apnicis neko nedarīt, jāsāk domāt par karjeru.
Pie strauta izģērbjos un drebelīgi lēnām kāpju ūdenī. ŠAUSMĪGI. Aizvakar te nez no kurienes uzradās zemniecīte. Skaista jau bija , bet tās čabatas, tie kankari! Vistrakākais, protams, seja – mēle izkārusies, siekala tek, acis izbolītas. Rādīju viņai savu krānu, cik uzskatāmi spēju, līdz parādībai LĒNĀM pieleca, ka laiks demonstrēt kaut kādas manieres un tīties. Pasmaidīja un aizlāčoja.
Tā, esmu izpeldinājis savas baltās miesas, laiks jāt atpakaļ. Starp citu, dārgie draugi, ja vēlreiz satikšu to siekalaino daiļavu, goda vārds kaut kur likšu iemūrēt.

Leave a comment »

Mīlestība vai karjera ?

Kāpēc ir pierasts starp abiem šiem lieliskajiem — «mīlestība» vai «karjera» — likt «vai», lai gan vajadzētu «un»? Bet izskatās, ka tā tas bijis vienmēr.

Atcerieties, kā kādreiz skolā — pirmā mīlestība pienāk kopā ar pirmajiem divniekiem: tā vietā, lai mācītos, tu atspied galvu rokās un sapņo rožainus sapņus. Vēlāk, apzinīgākā vecumā, jau saproti, ka labi nebūs, ja nodosies tikai vienai kaislībai, un mēģini apvienot. Ko lai saka — rezultāts bieži vien nav visai iepriecinošs: paliec tāds puskoka lēcējs gan darbā, gan mīlestībā. Teorētiski ar izvēli, kam dot priekšroku un kur ieguldīt vairāk enerģijas, nevajadzētu būt — tā nu pasaule iekārtota, ka vīriešiem tas svarīgākais ir pašrealizācija darbā, bet sievietēm — pašrealizācija mājās. Bet — oho-o! — cik daudzi ir slaidi iebraukuši auzās, kopjot tikai šo «savu» lauciņu. Turklāt ar skaidru apziņu, ka būtībā taču dara tā, kā daba likusi. Tātad tomēr starp mīlu un darbu nepieciešams likt «un», nevis «vai». Un jāmeklē īstās proporcijas.

Stāsts par Madonnu un Gaju atbilst visiem psiholoģiskajiem standartiem — spriežot pēc tā graužamā kaula, ko abu preses pārstāvji pasvieduši presei, jo, kā viss ir īstenībā, mums zināt nav lemts. Varbūt Gajam krita uz nerviem seriāls, ko sieva ieslēdza no šoviem brīvajos vakaros. Varbūt Madonnai sacēlās zosāda katrreiz, kad Gajs kaut neviļus palūkojās uz jaunākas meičas pusi. Ej nu zini. Tā vai citādi, abi novilkuši klasiskos septiņus gadus (pēc kuriem, pēc psihologu domām, teju vai obligāti jāpiedzīvo ģimenes krīze!) un nonākuši līdz tai stadijai, kad šķiršanās ir nevis iespējama, bet nepieciešama — viņi sākuši viens otru gremdēt profesionāli.

Ceļa biedrs

Gadiem ritot, esmu sapratusi tādu pavisam vienkāršu lietu, par kuru citi — daudz gudrāki un viedāki — ir «apgaismojuši» cilvēci jau sen, taču zināms, kamēr pats uz grābekļa neuzkāpsi, tikmēr… Nu tātad attiecību būtība ir pavisam vienkārša — mēs satiekoties pavirzām viens otru kādu strēķīti tālāk pa likteņa (karmas, la-la-la…) nolikto ceļu. Būtu tā kā dīvaini iedomāties, ka Dieva nolūks, iedēstot pirmos cilvēkus uz planētas Zeme, bija tikai un vienīgi cilvēku sugas pavairošana un kultivēšana — ko ta’, mūs te audzē un vairo kā Ķekavas vistas vai kartupeļus, un kas būs tālāk? Mūs novāks?! Un izlietos kā enerģētisko kompostu nākamās civilizācijas iestādīšanai uz kādas citas simpātiskas kosmiskās atlūzas? Nu nē, paldies par kūkām. Starp divām galējībām — kompostu un mūžīgo gaismu (paradīzi, nirvānu, la-la-la…) — es labāk izvēlos otro. Jūs arī? OK., tad dosimies ceļā! Bet kas par ceļošanu vienatnē?! Mums ir nepieciešami ceļabiedri. Katram taču var gadīties drusku apmaldīties, katram taču var kompass sabojāties. Un tad dzīves-ceļa-biedrs nāks palīgā. Tāda ir būtība. Jebkurās attiecībās — gan ar mīļoto, gan ar kolēģiem, gan draugiem, vecākiem, nejauši uz ielas sastaptiem cilvēkiem un sarunu biedriem autobusā.

Bet, ja reiz uzticību zvērējušais (tātad visuzticamākais!) ceļabiedrs ar palīdzību nesteidzas un, kas zina, vēl ne pa to taciņu aizved, tad… nu, ko, tad jāmeklē cits. Briesmīgi iedomāties, kas notiktu, ja kapteinis turpinātu paļāvīgi turēties pie sava salauztā kompasa rādījumiem, vai ne? Šausmas pārņem iedomājoties, ka lidmašīnas pilotam dispečers nosauktu greizu virzienu. Bet kāpēc tad nevienu nepārņem šausmas, kad divi cilvēki savā ģimenes laiviņā pilnās burās traucas uz klintīm, ķīvējoties un grūstoties pie stūres rata?! Lai Gajam un Madonnai labs ceļavējš jaunu sabiedroto meklējumos, tāpat arī visiem mums, kam tas nepieciešams!

By NRA

Leave a comment »