Posts tagged mīla

Sekss uz kapota

Iesteidzos auto darbnīcā pāris minūtes pirms slēgšanas. Pēdējā brīdī plāni bija mainījušies un mašīnu man vajadzēja jau rīt – stipri agri no rīta, bet meistari bija solījušies to dabūt uz riteņiem tikai rītdienas pēcpusdienā. Un tas man galīgi nederēja! Tāpēc tagad cilpoju iekšā šikajā auto darbnīcā ar nozīmīgi svarīgu misiju sirdī – dabūt atpakaļ savu mīļo auto.
Pieņemšanas telpā nopietnais kungs, mani uzklausījis, atbildēja: “Pameklējiet tur Māri, varbūt varat ko sarunāt…”, viņa smīns bija nepārprotams, laikam pašam tagad skauda, ka nav mehāniķa Māra vietā.
Kāds seksīgs, puskails stāvs ķimerējās pie autiņiem, kad teicu : “Labvakar! Vai mana mašīna jau gatava?”
“Kura tad no šīm smukulītēm ir jūsējā?”, viņš atjautāja.
Kad parādīju, kura no no tajām ir mana mīlulīte, mehāniķis Māris, nopietni aplūkojis tai izrakstīto “slimības vēstures” blanku, viszinoši atbildēja: “Tai jābūt gatavai tikai rīt ap pusdienlaiku.”
Laipni un pieglaimīgi pazeminātā seksīgā balss tembrā pajautāju: “Vai nevar kaut kā sarunāt?” Pluss visam neķītri piemiedzu ar aci. Tas laikam bija pārāk satriecošs lūgums, jo, kaut vai iepriekš viņš bija noskaņots man neizpalīdzēt, tagad uzreiz laipni ieteicās: “Nu apskatīsimies… Mēģināsim.”
Viņš mani uzaicināja iekārtoties un uzgaidīt mīkstā dīvānā, kas bija novietots zāles malā, kamēr viņš aplūkos manu auto.
Nolēmu parunāties ar seksīgo mehāniķi, kamēr viņš viszinošu un pārliecinātu skatu ķimerējas pa manas mašīnītes motoru.
“Darba laiks jau sen beidzies, bet kāpēc jūs vēl esat šeit?” jautāju viņam.
“Parasti cenšos palikt strādāt pa naktīm, tad man viss labāk sokas un neviens netraucē.”
Paķimerējies gar manu mašīnu kādu brītiņu viņš beidzot teica: “Jā, nu ir gatava! Uzgaidiet mazliet, es nomazgāšos mazliet un tad palīdzēšu dabūt to karieti ārā!”
Man viņš patika. Tāpēc, kad viņš atgriezās, es demonstratīvi kaut ko “meklēju” pie sava sarkanā Land Rovera un tā nepārprotami rādīju viņam un līdz ar to kārdināju ar savu formīgi seksīgo dupsi, kuru šodien kā par “laimi” biju ietērpusi stipri īsā bruncītī, kas sedza knapi dupša vaidziņus un kas man – meklētājai pieliecoties, atklāja visai daudz! Es izslējos no saliektās pozas taisni, kad viņš piegāja man klāt un pajautāja: “Vai kaut ko pazaudēji?”
„Jā, es pienācu aplūkot savu mašīnīti, kad man izkrita podziņa”… un es viņam parādīju kura – blūzītes augšējā… Bet šinī blūzītē tā augšējā bija jau tā, kas pie krūtīm, līdz ar to… tagad plašajā pasaulē mazliet vairāk varēja vērties manas krūtis, kuras tagad bija iespīlētas tikai caurspīdīgā mežģīņu krūšturī, kura baltums uz manas iesauļotās miesas jo īpaši izcēlās. Mmm… kā es baudīju to, kā viņa skats pielipis pie manas blūzītes atvēruma. Kā jutu, ka viņš vēlas manos kuplumos no iekāres ieskatīties. Tad pēkšņi es noliecos atkal meklēt savu podziņu tā, lai neatvairāmais mehāniķis varētu tikpat kāri aplūkot manus apaļumus kā tikko apbrīnoja manas krūtis. Lai iedrošinātu viņu uz darbiem manā aizdedzes sistēmā, es pašūpojos kājās un pāpļoju ar savu dupsīti.
Teicu viņam: „Kā gan varētu jums atlīdzināt par ārpuskārtas darbu manas mašīnītes labā?..”
Pametu savu skatienu uz viņa pusi, redzēju – viņš piekrīt tādam samaksas viedam. Pavilku savus svārciņus augšup un ļāvos viņa stingrajiem un pārliecinātajam rokas tvērienam, kas mazliet brutāli uzspieda manu iekārdināto augumu uz sarkanā auto kapota. Viņš uzspiedās man virsū no mugurpuses, es sajutu caur biksēm viņa cieto stroķi, kas perfekti iegūla spraudziņā starp maniem dibena vaidziņiem. Jutu viņa elpu sev uz kakla. Viņa rokās iegūla manas krūšu aprises, bet jutu – viņš grib tās sajust bez nekādiem traucēkļiem – ne zīdīgās blūzes, ne rikšotā krūštura. Viņš atrāva vaļā manas blūzītes podziņas! Labi, ka tās vienmēr viegli padevās, un tūlīt pat uzlidināja to kā karogu uz auto antenas. Tālāk viņš atbrīvoja manus krūšu apaļumus – tā kā krūšturis bija verams no priekšpuses, viņa atvieglojums bija pamanāms. Kur aizlidoja krūšturis, es nepamanīju. Vēl no mūsu sakarsušajiem ķermeņiem nesasilušajam, aukstajam mašīnas motora pārsegam pieskaroties manām siltajām krūtīm, tās ieguva formu. Viņa pirksti tad vēl stiprāk sāka spēlēties gar maniem krūšu galiņiem. Viņš ātri atrada uz tiem niecīgajiem sārtajiem izcilnīšiem manus erogēnos punktiņus, jo mans ķermenis nu jau bija baudas priekšnojautās… Atspiedusies pret auto priekšējo stiklu, es uzstutēju savu augumu taisni, un tā ar rokām beidzot tiku pie viņa biksēm un atbrīvoju no tām viņa jau diezgan piebriedušo locekli. Pa to laiku, kamēr čubinājos gar viņa bikšu priekšu, viņa rokas slidinājās pa manu vēderu līdz beigās ieslīdēja pie mana klitoriņa! Abu roku pirksti ķimerējās pa manu kājstarpi: vienas pirksti mocīja manu klitoriņu, bet otras – slīdēja te ārā, te iekšā pa manas maksts pirmajiem centimetriem. Tikmēr uzbudināju viņa locekli – ievietoju to starp saviem dibena vaidziņiem un kustināju savu dupsi te augšup, te lejup. Jāsaka, no tā mums abiem tika prieciņš.
Tad viņš izdvesa: „Es iēļļošu tavu maksti!” Mmm… kā viņš mitrināja manu maksti ar saviem pirkstiņiem līdz tā kļuva pavisam eļļaina, kamēr es pa to laiku ieķērusies viņa matos centos noturēties, lai būtu cieši piespiedusies viņa augumam. Kad viņš atzina manu maksti par pietiekoši iēļļotu, viņš iestūma savu atslēgu manā aizdedzē. Tā ar grūdieniem viņš turpināja kairināt mani, spēcīgi darbinot manu aizdedzes mehānismu. Mana karstā elpa uz sarkanā motora pārsega atstāja mazas rasas lāsītes, bet viņa elpa sildīja manu kaklu. Kad motora pārsegs jau bija stipri aprasojis un mani baudas kliedzieni atbalsojās tukšajā darbnīcas telpā starp autiņiem, viņš negaidīti izrāva savu lielo, stingro un piebriedušo atslēdziņu no manis. Es neizpratnē pavērsos pret viņu, bet izrādās mans auto labotājs to tik vien bija gaidījis! Viņš pagrieza mani pilnībā pret sevi un ļāva man apvīt kājas ap viņa augumu. Viņš atkal iegāja manī… Maziem grūdieniņiem kairināja mani. Mēs abi šūpojāmies vienotā ritmā un arī auto šūpojās mums līdzi. Tad viņš izdvesa: „Mmm… Es jūtu, kā saraujas tavas maksts sieniņas!” Pēc šiem baudpilni izteiktajiem vārdiem viņš pamatīgi iegrūdās manī, es pat satrūkos! Vēl pāris reizes viņš manī iedūrās, mans ķermenis baudas gaidās izliecās un tad … beidzot pienāca tas brīdis, kad viņa loceklis izšļāca savu saturu manī… Mūsu sviedriem klātie ķermeņi baudu sasniedza tūliņ viens pēc otra. Mēs vēl mazliet tā pasēdējām viens otrā, atguvām vienmērīgu elpu.
Kad nolecu no sava auto kapota, pamanīju, ka mans dupsītis uz tā atstājis nospiedumu no sviedru lāsītēm. Ievērojis manu skatienu, viņš smaidīdams teica: „Es tūliņ atradīšu, ar ko notīrīt.”
Kad bijām pienācīgi apģērbušies un viņš izritinājis manu auto no darbnīcas, sadzirdēju jautājumu: „Vai tev nav vēl kāds auto, ko paremontēt?”
Savu mašīnīti es biju dabūjusi laukā, kā biju iecerējusi, tāpēc atbildes vietā daiļajam mehāniķim daudzsološi smaidīju…

Avots: Sekss

Leave a comment »

Sekss ar kolēģi

Vienam tas šķiet absolūti nepieņemami, bet cits par šo tēmu pasmīnēs, atcerēdamies kādu konkrētu avantūru. Lai vai kā, britu veiktā pētījumā atklājas, ka trešajai daļai aptaujāto ir bijis sekss ar kolēģi.

Britu veiktajā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot, cik daudziem cilvēkiem ir bijis sekss ar kolēģi, 35% atzina, ka vismaz vienu reizi dzīvē šāda avantūra ir bijusi. Turklāt 26% šī seksa avantūra ir izveidojusies par neilgu mīlas romānu.

13% aptaujāto izrādījās tik kaislīgi, ka ar seksu nodarbojušies turpat savā darba vietā, bet 5% darba vietu izmantoja regulāriem randiņiem. Vien 2% atbildēja, ka ne reizi ar seksu nav nodarbojušies darbā vai ar kolēģiem.

Uz jautājumu, vai jūs varētu ar seksu nodarboties karjeras dēļ, 37% atbildēja apstiprinoši – 25% bija vīriešu, bet 12% sieviešu atbildes.
18% aptaujāto britu atzina, ka vismaz reizi ir krāpuši savu partneri. Šokējošs rezultāts pētniekiem šķita, ka 56% to ir darījuši ar ģimenes draugiem.

Avots: tvnet

www.sexerlv.info

Leave a comment »

Par seksu

Vislabākais sekss parasti notiek bez mums. Ir cilvēki, kam slikta seksa nekad nav bijis. Smukie ir laimīgāki. Māņi vai patiesība?

«Kolēģe, ar kuru rīta kafiju kopīgi jau gandrīz desmit gadus dzeram, ir kopta, eleganta, neprecējusies brunete. Viņas stāsti vienmēr grozās ap kādu jaunu mīlas objektu, kas nesen klubā vai čatā iepazīts. Vienmēr – seksīgs, sabiedrisks, ar labu auto un darbu. Katrs viņas sirdsmīļotais ir kaut kādā ziņā īpašs. Turklāt gultā nepārspējams. Kad klausos, šķiet, ka viņai nekad nav bijis slikta seksa. Nevienas vilšanās. Kā tas var būt?» (Daiga, 29)

Tur, kur mēs neesam, viss notiek. Jūs tikai paklausieties – viens par neticami lētu cenu iegādājies pilnīgi jaunu un stilīgu virtuves iekārtu, cits kūrortā nav pieredzējis nevienu lietainu dienu, bet kaimiņiene pati savām acīm redzējusi – tropu salās brīvā dabā pastaigājas precinieki – miljonāri. Viss notiek rotaļīgi viegli. Panākumi un iespējas – galvu reibinošas. Visiem, tikai ne man. Dīvaini.

Ir tādi sunīši – taksīši. Viņi mēdz skatīties nāvīgi grūtsirdīgu skatienu – tādu, kas katrai sirdij liek sažņaugties. Par ko? Acīs var lasīt – saimnieki mani nekad nav kārtīgi pabarojuši. Apaļīgās miesas spīdīgajā kažokā knapi ietilpst, bet acis vēstī – bads. Absolūts. Vai arī – bērns pie lielveikala rotaļlietu stenda. Pēc tā, cik izmisīgi abām rokām vēderiņam klāt tiek spiesta te viena, te otra rotaļlieta, to visu vēl pavadot ar sirdi plosošiem kliedzieniem pēc mātes un līdzcilvēku sapratnes, top skaidrs – šito dzīve apdalījusi. Viņa mājai Salavecis ar līkumu garām gājis. Noticējāt? Arī manī mostas skepse.

Kas te īsti notiek? Dzīves pelēcības vietā mums tiek piedāvāta pasakaini krāsaina pasaule. Īpašs šarms, protams, slēpjas tajos stāstos, kas skar attiecības. Vēl jo vairāk – erotikas caurstrāvotas atmiņas. Pilnīgi svešs, naktsklubā iepazīts vītietis, izrādās, perfekti orientējas sievietes vispārdrošākajās fantāzijās. Viņš ir gluži kā ģeogrāfijas skolotājs, kurš kartē ar rādāmo kociņu spēj uztaustīt pasaules karstākās vietas. Kambarītis, kur glabājas visas biroja papīra rezerves, izrādās piemērotākā vieta, kur dažos mirkļos kopā ar šoferīti pieredzēt mūža spēcīgāko orgasmu, turklāt vēl iespiestai starp durvīm un apkopējas ekipējuma skapi. Pa vakaru un nakti kopīgi pieveicot divas vīna un vienu šampanieša pudeli, dzimšanas dienas rītā sapņu vīrietis ir gana sprigans, lai nodoties ilgam mīlas maratonam. Bez mazākajām noguruma pazīmēm. Šādos stāstos vispār nepastāv tādas lietas kā vāja potence vai pāragrs finišs, tāpat kā te nefigurē vēsas, neatsaucīgas sievietes. Tas viss ir neveselīgs dakteru ļaunāko nakts murgu auglis, kam nav ne mazākā sakara ar dzīvi, kurā kaislības verd un vārās. Vīriešiem šādos pastāstos, protams, svarīga būs kvantitāte – mīļotā bijusi stāvā sajūsmā, izbaudot iekarošanas manevrus piecreiz naktī, turklāt vēl visos iespējamos veidos. Ēnas šai pasaulē nepastāv. Tikai spilgta prožektoru gaisma.

Vieni vienīgi meļi visapkārt? Nē taču! Katrs, kas aizraujas ar savu atmiņu pārstāstu, tajās iegremdējas kā vissvētākajā patiesībā. Man, piemēram, arī visi ceļojumi bijuši saulaini un sastaptie vīrieši kaut kādā ziņā neatkārtojami. Paradokss slēpjas kur citur. Būdami loģiski, kritiski pilsoņi ar bagātu, sūros pārdzīvojumos uzkrātu pieredzi, mēs nenoticam ne taksīša sērīgajām actiņām, ne bērna izmisīgajām klaigām un akrobātiskajām piruetēm, mēģinot atbrīvoties no mātes rokām, ne arī stāstiem par neticami lētiem pirkumiem un neierobežotām karjeras iespējām. Pilnīgi citāda kļūst vairuma cilvēku taktika, kad uzklausīti tiek vissaulainākie mīlas piedzīvojumi pasaulē. Protams, šaubu velniņš klusi čukst ausī, ka diez vai tā mēdz notikt, tomēr vairums cilvēku sliecīgi šiem brīnumstāstiem notic.

Lielākais kuriozs slēpjas nekritiskajā, lētticīgajā attieksmē pret pozitīvisma caurstrāvotiem mīlas stāstiem, kurus mums labpatīk pieņemt par baltu patiesību. Kas uz to vedina? Vaina slēpjas divos procesos – orientācijā uz vēlamo un projicēšanas kārē. Mehānismi darbojas daudz vienkāršāk, kā izklausās.

Mēs visi vēlamies lielisku seksu. Piepildītus erotiskos sapņus ar satriecoši pievilcīgu partneri. Mums ir savi sapņi, vēlmes, priekšstati. Reālā dzīve? Tā, protams, ienes savas korekcijas. Viņai nu reiz piemīt tāda, dažbrīd visai kaitinoša, daba. Un tad ir tā, ka labi ja puse vēlmju tiek realizētas. Pārējais paliek fantāzijām. Jutekliski glāsti, dabiskums, ar kādu mīļotais uzmin mūsu ilgas, īstie vārdi, maigs skūpsts uz pakauša iemiegot, pozas, par kurām sievai pat bail ieminēties, nerunājot jau par aksesuāriem un lomām, kādas taču kādreiz dzīvē gribētos izmēģināt. Par to visu var sapņot, vērojot, kā, pirmajam trolejbusam gar māju braucot, istabai pāri stiepjas gara, balta gaismas līnija. Līnija no griestiem gar sienu stiepjas līdz pat saņurcītajiem palagiem, tos it kā pārstrīpojot. Uz pusi. Jādzīvo jau arī, samierinoties ar pusīti no sapņu piepildījuma. Kad no rīta kolēģis pīppauzē pačukst, cik karsta bijusi iepriekšējā nakts ar mīļāko, informācija tiek uztverta pozitīvi un pieņemta par tīru patiesību. Aprēķins te patiesībā gluži vienkāršs – ja viņam sapnis par veiksmīgu intīmo dzīvi piepildās par 150 procentiem, tad arī manējais kādreiz piepildīsies. Vismaz par 98 procentiem. Cerība mirst pēdējā. Kādēļ lai viņa mirtu, ja visapkārt tik daudz pārliecinošu piemēru tam, ka nekas nav neaizsniedzams? Viss iespējams. Piemēram, sieva, vakariņām gatavojot ierastos ceptos kartupeļus ar uzsildītām kotletēm, notrauks matu šķipsnu no sakarsušās pieres un pie reizes atpogās blūzīti. Vienai rokai darbojoties ap pannu, otra atbrīvos augumu gan no blūzes, gan svārkiem, kas kā mākonis nogulsies viņai pie kājām, atklājot ķermeni, kura apveidus tīkami izcels melnas veļas mežģīnes. Nianse – neesi šai brīdī nūģis pie avīzes un cigaretes. Arī viņa zina, ka vairumam seriālu varoņu ir pasakains sekss un uz šā aprēķina arī balsta savus karstos virtuves manevrus. Ar svešām pasakām barojot savu cerības puķi, mēs to uzturam pie dzīvības. Un varbūt, ka tā ir pareizi. Seksā tikai divi var radīt brīnumus.

Otrs iemesls, kādēļ mēs esam sliecīgi būt lētticīgi, kad runa ir par vienreizējām seksuālām baudām svešās gultās, ir – projekcija. Dženiferai Lopesai noteikti ir lielisks sekss. Viņa no savu temperamentīgo dejotāju vidus var izvēlēties jebkuru, ar ko pavadīt karstu nakti okeāna krastā. Tāpat arī Bredam Pitam ar Andželīnu Džoliju gultā noteikti ir pasakaina saskaņa. Madonnai katra nakts pārvēršas orģijās, kas nepazīst sāta. Aurēlija Anužīte vai Agnese Zeltiņa noteikti savos palagos iemieg daudz apmierinātākas par «Maximas» kasierīti, kurai vienmēr trūkst sīknaudas, ko izdot. Omītes – viņas vispār nezina, ka mīlēties var arī bez siltā naktskrekla. Ir cilvēki, kuriem sekss piestāv, jo viņi ir jauni, skaisti, panākumu un slavas vainagoti, seksīgi, valkā īsus svārciņus, pieguļošus topiņus vai džinsus. Un ir tādi, kuriem nepiestāv. Tie pirmie noteikti ir laimīgi un apmierināti ar savu erotisko pieredzi. Tie otrie – tieši pretēji. Projekcija šai gadījumā ir cilvēciska tendence ārēju skaistumu, veiksmi un erotisku auru saistīt ar piepildītu, caurcaurēm laimīgu seksuālo dzīvi. Gluži kā bērnu pasakās – skaistā bārenīte tiek pie prinča, bet nejaukā mātes meita paliek gribot. Smukais ir veiksmīgs un laimīgs, kamēr nesmukais kuļas pa dzīvi kā māk.

Vasarā jauni cilvēki gluži kā prominentas slavenības savus augumus labprāt piedāvā vispārējai aplūkošanai. Cilvēka miesiskais aspekts šai laikā uzpūšas gluži kā balons. Vienalga, vai tā ir pludmale vai vecpilsētas ieliņa. Meiteņu krūšu apaļumi zem plānā krekliņa liek domāt, ka šīs krūtis vēl no rīta glāstījušas vismaigākās rokas pasaulē. Saulē iedeguši kāju stilbi vedina uz fantāzijām par skūpstu krellēm, kurām tās varbūt vēl pirms stundas nosētas. Plāna katūna kleitiņa augumu apņem tik viegli, ka tas šķiet gluži vai jutekliskuma elektrizēts. Sievišķīgas formas, skaistums, svaigums un erotisks strāvojums, šķiet, ir ķīla tam, ka šis cilvēkbērns tiek ļoti mīlēts. Vīriešiem savukārt vasarā ir tā vienreizējā iespēja muskuļoto augumu atsegt minimāli ieģērbtu vai miklu un saulē mirdzošu līdz jostas vietai pat pilnīgi kailu. Spēks, enerģija, elastīga gaita – arī tas vedina uz domām par visu dziedzeru lielisku darbību un vitālu harmoniju, ko, protams, nodrošina veselīgs, fantastisku apmierinājumu sniedzošs sekss. Un kas notiek ar apaļīšiem vai kaulu kambariem? Vai ar tām meitenēm, kas savus ārējos negludumus paslēpj zem bezveidīgiem T krekliem, kuru apkaklītes slēpj norādes par daudziem X un L? Neliegsimies, mēs esam sliecīgi domāt, ka tur jau nu gan nekāds lielais baudu piepildījums nav iespējams. Ārējā pievilcība tiek projecēta uz veiksmīgu seksuālo dzīvi, kas tomēr nav savstarpēji saistītas lietas. Cik nav dzirdēts par meitenēm, kas, gribēdamas visur un vienmēr būt nevainojami smukas, ar to pašu arī izbojā skaistākos mirkļus? Vai par tādiem maza auguma zēniem bez ārējām muskuļu pazīmēm, kas uztrenējuši filigrānas erotisko spēļu iemaņas, par kurām muskuļu kalniem nav ne mazākās nojausmas? Es pašlaik nebūvēju pretēju projekciju – es tikai mēģinu nojaukt to iepriekšējo. Cilvēkiem ar erotisku auru nav grandiozāks sekss kā tiem, kuru seksuālās dzīves kvalitātes mēdzam vērtēt visai pieticīgi viņu necilās ārienes dēļ. Vizuālais tēls, erotiski uzrunājošas ķermeņa daļas, profesija, stāvoklis sabiedrībā, vecums – tas nav ekvivalents piepildītai vai mazāk piepildītai seksuālai dzīvei. Brīvības ielā cilvēkiem nav labāks sekss kā Dumbrāju ielā. Merilina Monro un sekss – tas skan ne mazāk saderīgi kā Jurijs Ņikuļins un sekss.

nav laimīgāki par pārējiem. Aiz svešām durvīm nepaveras grandiozi, visus jutekļus apdullinoši erotisko baudu ziedu dārzi gluži kā lavandas, rožu vai magoņu lauki. Un nobeigumā iečukstēšu jums ko ausī – patiesi baudītāji bauda klusu.

www.stilus.lv

www.sexerlv.info

Leave a comment »

Mīlestības vitamīni

Lielākā daļa speciālistu ģimenes jautājumos uzskata, ka ģimenes strīdi kļūst par neatņemamu sastāvdaļu viņu dzīvē. Psihologi uzskata, ka emocionālā spriedze, kas rodas ģimenē, izlādējas ģimenes strīdos. Čārlzs Darvins ir teicis – ja cilvēks ir ļoti noguris, tad viņš visādos veidos centīsies atrast iemeslu, kā sadusmot otru, bet pats no tā atdzīvosies. Daudzi uzskata, ka strīdi vajadzīgi, lai stiprinātu ģimeni.

No vienas puses, strīdi izjauc ģimeni, traucē nonākt pie saprašanās, no otras puses – strīdi it kā palīdz saglabāt veselību un nostiprina laulāto mīlestību. Ģimenes strīdi – remonts tieši vīstošai, zūdošai mīlai. Viens, divi strīdu gadījumi var uzlabot jaunlaulāto attiecības, satuvināt viņus. Bet ja strīdi turpinās ilgi, ģimene riskē izirt pa šuvēm. Tāpēc galvenais ģimenes dzīvē – nepieļaut, lai dusmas pāraugtu strīdos, bet strīdi jau naidā. Visiem ir saprotams, ka nedrīkst kliegt uz sievu vai vīru. Nevienam nav šaubu, ka saskarsmē ar tuviniekiem nav vietas nepiedienīgiem vārdiem, izraisot sāpes, aizvainojumu, dusmas. Tai pašā laikā mēs esam spējīgi dot tādu triecienu ar vārdiem, ko pat paši no sevis negaidījām. Ir izteicieni, kas nav tik aizvainojoši, tomēr, ja tos bieži lieto, ir spējīgi saniknot ne mazāk kā rupjības vai kliegšana, pat pateikti mierīgā tonī. Ja ģimenē strīdi notiek jau katru dienu, varbūt pamēģiniet mierīgi tikt galā ar sekām un noskaidrot, kādi vārdi un aizrādījumi jūs aizvaino un ir nevietā.

Apzinātu kairinājumu novērst nemaz nav grūti. Ierastie iemesli, kuru dēļ rodas strīdi ģimenē:

– Cīņa par līdera pozīciju – visbiežāk jaunās ģimenēs, kur laulātie ir vienaudži;
– Vēlme laulāto pielāgot sev jau sākotnēji ir nepareiza rīcība, vai nu cilvēku pieņem tādu, kāds viņš ir, vai arī vispār precēties nebija jēgas;
– Seksuālo temperamentu nesaderība – īpaši aktuāli no 20 līdz 30 gadiem;
– Alkohols un nauda – izplatītākie šķiršanās iemesli, jo šīs ir visgrūtāk novēršamās problēmas;
– Greizsirdība, dažādi uzskati par bērnu audzināšanu.

Ja strīds tomēr ir sācies, nedrīkst:

* Pazemot, apvainot laulāto, aizskart viņa galvenos „sāpju punktus” – tu nekad nespēsi normālu naudu nopelnīt!
* Nepieļaujami ir salīdzināt laulāto ar citiem – manam draugam mājās viss ir kārtībā, viņa sieva lieliski gatavo ēst… bet tu… nevīžīga un nesavākusies!
* Nedrīkst kritizēt laulātā vecākus – tava māte mums mūžīgi bojā brīvdienas!
* Tāpat nedrīkst savus konfliktus ar laulāto pārnest uz bērniem – tu esi tikpat slinks kā tavs tētuks!
* Nav jēgas izskaidrot attiecības ar dzērušu laulāto – viņš ir neadekvāts savā uzvedībā;
* Nav vēlams nogludināt konfliktu gultā – tas var novest pie seksuālas disharmonijas. Psihologi to raksturo kā problēmas pārnešanu no vertikāla stāvokļa uz horizontālu;
* Kategoriski aizliegta ir roku palaišana – fiziskā vardarbība ģimenē ir nopietns šķiršanās iemesls;
* Nekādā gadījumā neievelciet konfliktu. Izrunājiet uzreiz radušos situāciju, klusēšana rada tikai saspringtu gaisotni ģimenē;
* Nevajag arī, tikko ienākot pa durvīm, izteikt visas savas problēmas un aizvainojumus. Ieviesiet noteikumu – pirmā pusstunda pēc pārnākšanas no darba ir mieram;
* Pretenzijas ir jāizsaka nevis pret cilvēku – tu esi slikts, bet pret viņa rīcību – tu rīkojies slikti;
* Neatstāt neko nepateiktu – konfliktam jābūt pilnībā izrunātam. Ja nonākt pie izlīguma neizdevās, būs vai nu jāsamierinās, vai jāšķiras;
* Kad ir risks, ka saruna neizdosies, ir lietderīgi savas pretenzijas pret laulāto uzrakstīt uz papīra un jau iepriekš apmainīties ar šīm lapiņām. Tas palīdz sakopot domas un ļauj apdomāt savu atbildi;
* Dažkārt ir lietderīgi ļaut vaļu emocijām, var pat kliegt viens uz otru, skraidīt pa dzīvokli, sist traukus. Bet tikai rindas kārtībā, citādi otrs neuztvers aizvainojuma cēloni. Un pie tā visa – nekādas vardarbības.

Kā novērst strīdus?

Pirmais variants – izdomājiet slepeno paroli. Tas ir – kad sākat strīdēties, jums ir tikai jāpasaka šis vārds un pēc tā jūs abi apklustat uz vienu minūti. Pēc tam var turpināt strīdu, tomēr pieredze rāda, ka pēc tam turpināt strīdu vairs nav nekādas vēlēšanās.

Otrais variants – sarunājiet, ka jūs varat strīdēties vienalga kur un vienalga kā, bet tikai līdz vakaram. Miegs mīļotā cilvēka apskāvienos – labu attiecību un stipras nervu sistēmas ķīla.

Trešais variants – sagādājiet viens otram pārsteigumus. Biežāk runājiet viens ar otru par sirsnīgām tēmām. Mīliet, cieniet un novērtējiet viens otru. Partneris ir jūsu atspulgs. Gribat mainīt viņu – vispirms ir jāmaina sevi!

Avots: tvnet

Leave a comment »