Archive for Romantika

Terenam auto ir svarīgāks par sievieti

Vadoties pēc „Sekss un lielpilsēta” prātojumiem, satikt normālu cilvēku randiņā ir praktiski neiespējami. Allaž sākotnēji pēc paskata sakarīgais cilvēks, izrādīsies ar kaut kādu nepatīkamu dīvainību. Realitātē, manuprāt, tomēr nav tik ļauni. Bet dažreiz ir arī vēl daudz ļaunāk.

Kāda meitene no Mičiganas tagad var ar skaudību skatīties uz tiem randiņu puišiem, kuriem ir savāda pieskaņa balsij, patīk nēsāt Hitlera ūsiņas, vai kuri brīvajā laikā nodarbojas ar dzīvu krabju kolekcionēšanu. Jo viņas randiņa biedrs ņēma un aizdzina meitenes mašīnu.

23 gadus vecais Terenss Dežuans Makojs bija randiņā sievieti, kura viņu bija satikusi agrāk Detroitā kazino. Viņi devās uz restorānu, un kad tika atnests rēķins Terenss palūdza viņai mašīnas atslēgas, jo viņš tur esot atstājis savu maku. Nākamajā mirklī blēdis iesēdās mašīnā un devās prom ar viņas 2000. gada Ševroletu IMPALA.

Makoju noķēra policija pateicoties tam, ka sievietei bija pieejams viņa telefona numurs un fotogrāfija, pēc kuras nekaunīgo zagli identificēja. Makojam tika piespriests 5 gadu cietumsods par mašīnas zādzību.

Avots: CBS,Tribine

Leave a comment »

Starp tevi un mani

Es aizveru acis, atslābinos savā lielajā, mīkstajā krēslā, aizveru acis, un lēni, lēni dodos šajā ceļojumā…

Tu esi tā, par ko ir šis sapnis, tu esi tā, ko šobrīd es visvairāk vēlos…. Tev ir skaisti, gari, melni mati, nelielas, sarkanas, kaislīgas lūpiņas. Tākā es esmu gara auguma puisis, tevi nevaru nosaukt ne par pāraāk īsu vai pārāk garu meiteni, tu esi tieši tāda, kā man patīk… Un arī tavas krūtis man šķiet pašas skaistākās — tās atgādina divas vēl neiepazītas planētas, tur lielajā visumā… Es lēnām, pienāku tev klāt, noskūpstu tavu maigo kakliņu, tad maigi ar zobiņiem iekožos tavā ausu ļipiņā…

Es iečukstu tev austiņā “Es gribu būt tavs”. Tad tu man cieši apliec rokas ap vidukli, un mēs sākam kvēli skūpstīties…

Lēnām, lēnām es atpogāju tavu gaiši zilo blūzīti un sāku glāstīt tavas krūtis… Man šķiet, ka tevī tas iedveš patīkamas izjūtas, un arī mani tas uzbudina… Mani skūpsti lēnām, lēnām sāk slīdēt uz leju, nu jau es esmu ticis, līdz tavām krūtīm. Ar pirkstu galiņiem, es maigi glāstu tavu vēderiņu, bet manas siltās lūpas pieskaras taviem krūšu galiņiem. Tu jūti, kā mani zobiņi vieglītēm iekožas tajos, pakāpeniski uzbudinot tevi aiz vien vairāk un vairāk… Pēc brītiņa es novelku savu pelēki svītraino kreklu un tavas džinsu bikses. Noskūpstu tavas apburošās lūpas un lēnām, lēnām atkal dodos uz leju… Tu jūti, kā mans mēles galiņš pieskaras tavam kakliņam, tad pleciem un atkal krūtīm. Tad mani skūpsti sāk slīdēt zemāk un zemāk… Nu jau es skūpstu tavu jauko vēderiņu un pa brīžiem pieskaros nabiņai. Mani pirksti glāsta visu tavu ķermeņi, un tu jūti kā tie lēnām, lēnām sāk doties uz tavu visintīmāko vietiņu. No sākuma tie nedaudz paiet zem tavām mazajām biksītēm, tad atkal pieskaras tavai nabiņai, līdz visbeidzot tie noglāsta tavas kaunuma lūpiņas…. Tad es lēnām, lēnām novelku tavas mazās biksītes un tu sajūti, kā mana siltā mēlīte nedaudz ieslīd tevī iekšā… Ar pirkstiņiem es glāstu tavas kaunuma lūpiņas, tavu dibentiņu, gurnus… Mana mēlīte tiecās tevī ar vien dziļāk un dziļāk. Tu sajūti, kā tā pieskarās tavam klitoram, tu ižūti, kā tā tevī brīžiem veido taisnas, bet brīžiem apļa veida kustības… Ik pa brītiņam es ieslidinu tevī arī savus pirkstiņus, kas aizniedzās līdz pat tavam G punktam… Šķiet, tevī paverās vispasaules labsajūta un es dzirdu, ka tava elpa pamazām kļūst ar vien straujāka un straujāka…

Arī mani tas ir ļoti uzbudinājis un tā vien abiem mums gribētos, lai šis laiks, šis mirklis, bet varbūt tikai sapnis, nekad nebeigtos…

Sekss stāstu Iesūtīja: mrg

Comments (6) »

Ko vīrietim nozīmē romantika

Ieteikums Nr.1. Negaidiet un nepieprasiet neko pretī!
Piemēram, jūs esat sagatavojusi gardas vakariņas iemīļotajam vīrietim, skaisti uzklājusi galdu, radījusi atbilstošu romantisku apgaismojumu, uzģērbusi kārdinošu kleitu. Atnāk jūsu izredzētais, atnes šokolādi un ziedus. Jūs sēžaties pie vakariņu galda, baudāt ēdienu, dāvājat viens otram skūpstus, apskaujaties. Viss ir labi, vakars paiet ļoti romantiskā gaisotnē, bet pēkšņi jūs pieejat pie vīrieša un maigi sakāt: “Dārgais, palīdzi man nomazgāt traukus!” Viss, ar to romantika vīrietim ir beigusies. Ja patiešām vēlaties dāvāt savam mīļotajam romantisku vakaru, atpestiet viņu no šīm banālajām ikdienišķajām lietām!

Ieteikums Nr.2. Uzņemieties kāda pasākuma organizāciju!
Ar braucienu, pikniku un ceļojumu organizēšanu parasti nodarbojas vīrieši. Ja jūs pēkšņi uzņemsieties visus organizatoriskos pienākumus un sagādāsiet mīļotajam pārsteigumu, piemēram, dzimšanas dienas ballīti, braucienu slēpot, tas būs ļoti romantiski. Jūs parūpējaties par viņu, uzņematies visas grūtības, un viņš var dalīt šo prieku ar jums. Lūk, tā ir īsta romantika!

Ieteikums Nr.3. Pievienojiet nedaudz humora!

Vīrieši nav sajūsmā par sentimentālām mīlestības izpausmēm, bet ja jūs tām pievienosiet nelielu humora devu, būs jau pavisam cita lieta. Veidu, kā to izdarīt, ir daudz, sākot no konfektēm ar smieklīgām zīmītēm līdz dāvanām, kuras kaut kur ir paslēptas. Pirms tās saņemt, vīrietim jārisina dažādi uzdevumi.

Ieteikums Nr. 4. Sekss un romantika – vienmēr līdzās!
Tāda nu ir vīriešu daba, ka sekss un romantika viņu prātos ir cieši saistīti. Tādēļ jebkāda jūsu iniciatīva gultā automātiski kļūst romantiska. Nevis vienkārši izklaide, bet gan romantisks piedzīvojums. Rezultātā jūs kļūstat tuvāki viens otram. Ja jūs nezināt, ko darīt lietas labā, tad pats vienkāršākais, ko var izdarīt – uzģērbt erotisku veļu. Varat uzskatīt, ka pirmais solis jau ir izdarīts.

Ieteikums Nr.5. Atrodiet viņa hobiju!
Tas nozīmē – atrodiet to, kas viņam patīk, ar ko viņš aizraujas, un dodiet viņam to! Vīrieši ir dažādi: vienam patīk futbols, cits to nevar ciest un dod priekšroku labai grāmatai, vēl kādam citam patīk ekstremālas aizraušanās, piemēram, kalnu slēpošana, lēkšana ar izpletni.

Kā vīrieti padarīt par romantiķi? Vienkārši parādiet, ka saprotat viņu un novērtējat, un tad viņš būs pie jūsu kājām!

Avots: tvnet

Leave a comment »

Labākais veids kā iepazīties

Labākais veids, kā atrast mīlestību vai uzticamu draugu, – iziet pastaigāties ar savu suni.

Vorvikas universitātes pētnieki apgalvo, ka tiem, kuri ved savus suņus pastaigā pa parku, ir lielāka iespēja iepazīties ar savu iespējamo partneri.

Veicot eksperimentu, psihologs Džuns Maknikolss savervēja 52 suņu īpašniekus un 43 cilvēkus, kuriem nav četrkājainā drauga. Visi viņi tika aizsūtīti savās ikdienas gaitās. Visiem eksperimenta dalībniekiem bija jāpieraksta visi cilvēki, ar kuriem četru nedēļu laikā bijis sociāls kontakts.

Rezultātā tika noskaidrots, ka 40% suņu īpašnieku, pateicoties spalvainajam ceļabiedram, viegli spēja atrast draugus.

“Suņa klātbūtne vien, neatkarīgi no saimnieka izskata, vairāk nekā desmit reizes palielina iespēju, ka jūs kāds uzrunās,” sacīja Džuns Maknikolss.

“Cilvēkiem bieži vien ir grūti sākt sarunu ar svešinieku. Suns tam ir lielisks iemesls. Ja jūs pēkšņi pieiesiet kādam klāt un sāksiet sarunu, viņam var rasties sajūta, ka jūs esat ielauzies viņa privātajā telpā. Taču, kad blakus ir suns, saruna pilnīgi dabiski risinās ap četrkājaino draugu.”

Pēc Maknikolsa teiktā, suns ir zīme, ka cilvēks ir labs. Suns automātiski jūs raksturo no pozitīvās puses, un nav nozīmes, kā jūs izskatāties.

Vīriešiem vislabāk piestāv dalmācietis, jo tas ir liels un izskatīgs suns un neizskatās bīstams. Savukārt sievietes sader ar labradoru vai zelta retrīveru.

Leave a comment »

Skūpstīšanās noslēpumi

ASV zinātnieki publicējuši datus par to, ko jebkuram būtu vēlams zināt par skūpstīšanos. Izrādās, skūpstoties cilvēks spēj atbrīvoties gan no stresa, gan veikt sejas fizkultūru un pasargāt sevi no novecošanas.

Skūpstoties dedzina kalorijas. Kaislīgi skūpstoties, cilvēks sadedzina 2-3 kalorijas.

Fizkultūra pret grumbām. Skūpstoties cilvēks nodarbina 29 sejas muskuļus.

Acis vaļā vai ciet. 66% cilvēku skūpstoties aizver acis, jo uzskata, ka tā skūpsts ir daudz romantiskāks. Savukārt tie, kuri skūpstās atvērtām acīm, esot par sevi nepārliecināti.

Skūpstu daudzums pirms laulībām. ASV sievietes pirms laulībām skūpstās vismaz 80 reizes.

Jutīgums. Cilvēka lūpas ir 200 reizes jutīgākas nekā roku pirksti.

Ilgāka dzīve. Vīrieši, kuri pirms iešanas uz darbu noskūpsta savu sievu, dzīvojot piecus gadus ilgāk nekā tie, kuri par mīļumu pret savu tuvāko aizmirst.

Asinsspiediens. Skūpstoties vismaz pusotru minūti, palielinās cilvēka asinsspiediens un asinīs palielinās hormonu līmenis.

Arī eskimosi skūpstās. Nav tiesa tas, ka šīs tautas pārstāvji jūtas vienam pret otru izrāda, trinot degunus. Arī viņi skūpstās.

Pieticīgie japāņi. Japānas iedzīvotāji nekad neatļaujas tādu vaļību kā skūpstīties publiskās vietās.

Sievietes. Zinātnieki noskaidrojuši, ka skūpstīšanās sievietēm palīdz atbrīvoties no stresa.

Visu mūžu. Visas dzīves laikā cilvēks skūpstiem tērē vismaz 20160 sekundes jeb divas nedēļas laika.

Pirmais skūpsts. Statistika liecina, ka vairums pasaules iedzīvotāju pirmo reizi skūpstās 14 gadu vecumā.

Comments (1) »

Viduslaiku spams

Pamodos no rīta, pasaucu Paolo, liku viņam atnest manas bikses, ja tās var saukt par biksēm, lāčādu un bereti ar foršo spalvu. Izkāpu no gultas un gāju pie loga skatīties, kas notiek. Dažam mājām aizvirtņi ciet, dažām vaļā. Vistas jau kāds izlaidis nah ganīties pa mēslu čupu tepat pie manas mājas stūra. Esmu reāli iesvīdis pa šīm brīvdienām, laikam būs jājāj peldēties. Nu lūk arī Paolo ar pieprasīto garderobi. Uzvilku ts bikses un kaut kā ielīdu lāčādā, bereti arī nepiemirsu. Pateicu Paolo, lai noslepkavo kādu sivēnu un stiepj Paulīnei, būšu atpakaļ pirms pusdienlaika. Nokāpju lejā, ieeju stallī. Fiksi zirgu, kretīn. Dabūju zirgu un izjāju uz ielas. Vispirms, kā jau teicu, peldēties. Jāju pa ielu lēnītiņam uz vārtu pusi. Kāds mīž pa logu. Pajāju garām večai ar grozu, viņa iet uz tirgu, kur visu dienu pārdos nezinkādas saknītes pro et contra apbērnošanos. Man jau pie kājas, bet tiešam pretīga ūsaina vecene, ceru, ka viņu kāda konkurente sacienās ar nelabām sēnēm.
Vārti klāt, vaļā, tiltiņš nolaists, viss kārtībā (neciešu, ja dažreiz gadās tā pavēlāk atgriezties un saskarties ar sardzes naudaskāri. Ko ta tik vēlu, tūlīt taisīs ciet, vai vai vai, jāj te visādi utt). Beidzot ceļš, putekļi un cipreses. Zirgs izdomā apstāties un nodirsties. Tikmēr es varu ievērtēt kādu ārkārtīgi perspektīvu privātu iniciatīvu, respektīvi, izkaltis zemes pleķītis, pašā vidū zemnieks čabatās ar kapli kaut ko urķē. Viņa bārdainā seja izskatās pēc sakaltuša, ar salmiem aplipuša zirgābola. Viņš cer, ka bakstīšanās ar kapli pamudinās izspraukties no zemes šādiem tādiem zaļumiem, lai sieva varētu vārīt zupu pašai un pašam, un entajiem bērniem, kas šobrīd kaut kur ganos droši vien izmēģina pozu sešdesmit deviņi ar tāda paša lauķa tādiem pašiem entajiem.
Zirgs ir kārtībā, ar viņa laipnu piekrišanu varam doties tālāk. Pretim brauc kaste uz riteņiem. Neko neredzu, putekļi briesmīgi, lodziņi kastei mazi. Iekšā noteikti kāda dāma saliekusies deviņos līkumos, lai nesaņurcītu savu jauno spico cepuri pret kastes griestiem. Ar kaut kādu tādu dāmu man neizbēgami tuvākajā laikā būs vien jāprecas, apnicis neko nedarīt, jāsāk domāt par karjeru.
Pie strauta izģērbjos un drebelīgi lēnām kāpju ūdenī. ŠAUSMĪGI. Aizvakar te nez no kurienes uzradās zemniecīte. Skaista jau bija , bet tās čabatas, tie kankari! Vistrakākais, protams, seja – mēle izkārusies, siekala tek, acis izbolītas. Rādīju viņai savu krānu, cik uzskatāmi spēju, līdz parādībai LĒNĀM pieleca, ka laiks demonstrēt kaut kādas manieres un tīties. Pasmaidīja un aizlāčoja.
Tā, esmu izpeldinājis savas baltās miesas, laiks jāt atpakaļ. Starp citu, dārgie draugi, ja vēlreiz satikšu to siekalaino daiļavu, goda vārds kaut kur likšu iemūrēt.

Leave a comment »

Mūžības ezers

“Nāc šurp!” viņa smiedamās uzsauca, pāršāvās pāri smilšainajam ceļam un nozuda tuvējā egļu mežā. Basās kājas nelikās ne zinis ne par asajām skujām, ne durstīgajiem čiekuriem un garā bize kā lokana čūska slīdēja pār viņas muguru. Tā bija viņa – mana bērnības draudzene. Vai tiešām?
Tālā ceļa noguris es rāmiem soļiem devos viņai pakaļ. Nez kāpēc biju nedaudz apmulsis. Kādreiz taču tāpat skrējām, tāpat viens otru ķircinājām. Pieliku soli, lai viņu panāktu. Vismaz lai redzētu viņas vijīgo augumu līksmā un vieglā solī skrienam uz tuvējo ezeru, kuru dēvēja par Mūžības ezeru tajā mītošā gulbju pāra dēļ, kuri jau kuro gadu spārnu pie spārna bija slīdējuši pa gludo ūdens virsmu. Vecie ļaudis stāstīja, ka tā esot bijis vienmēr.
Visa viņas bronzas krāsas āda viegli mirdzēja ūdenī grimstošajos saules staros. Trauslie pleci bija viegli nolaisti un aizvērusi acis viņa bija pacēlusi seju pret debesīm.
Vējš spēlējās pusizpūrušajos matos, raustīja viņas drēbes uz visām pusēm. Pāris soļu attālumā stāvēju es, nespēdams bilst ne vārda. Gaisā bija jūtams negaisa tuvums un kāda īpaša maģija, kas neļāva ne kustēties, ne pilnvērtīgi domāt. Vējš čukstēja: “Viņa! Viņa! Viņa!”
Un tad tas sākās! Silts lietus lāsi pa lāsei samērcēja viņas matus, sīkās straumītēs notecēja gar viņas piesārtušajiem vaigiem, izlauzās cauri vaigu bedrītēm un noslīdēja lejup pa kaklu aiz pelēkās linu apkaklītes. Drīz vien izmirkušais lins piekļāvās viņas augumam. Gaiss kļuva arvien vēsāks un drīz vien sapratām, ka ezera patvērums būs siltāks par mainīgo un nemierīgo vēju. Neretajos zibens spērienos es paguvu saskatīt, kā viņa novelk drēbes un ejot soli pa solim saplūst kopā ar tumšajiem ezera ūdeņiem, kā kaut kas pagānisks, bet reizē arī svēts. Pēc mirkļa arī es jau biju tur un centos savām rokām satvert viņas augumu, bet viņa kā viltīga un veikla nāra arvien no manis izvairījās. Dzirdēju tikai viņas dzīvīgos un ķircinošos smieklus, kas brīžiem sajaucās ar pērkona dārdiem, brīžiem izskanēja tālu, tālu pāri ezeram. Ik pa brītiņam mani pirksti aizskāra viņas puskailo augumu un cauri ķermenim izskrēja trīsas. Pēkšņi viņa pagriezās pret mani un, apvijusi savas rokas man apkārt, piekļāvās man, piespieda savu vaigu pie mana. Un tā mēs tur abi ilgi palikām savijušies kā koka saknes.
Austošā saule mani pamodināja, nekaunīgi dzeļot ar gaismu caur aizvērtajiem acu plakstiņiem. Viņas galva gulēja uz mana pleca, elpa bija rimta un klusa kā tikko uzausušais rīts. Atglaudu atrisušos matus no pieres un noskūpstīju to. Gandrīz pilnīgā bezvējā ezera ūdens bija sastindzis un kā divi, ne šīs zemes iemītnieki, spārnu pie spārna pieglauduši ezeram pāri peldēja divi sniegbalti gulbji.

Leave a comment »