Posts tagged emocijas

Sapnis

Devos kārtējā braucienā uz laukiem lai palīdzētu sievas senčiem ar
saimniecības darbiem. Šoreiz sanāca tā, ka braucu darba dienā viens pats un arī Viņas vīrs tika izsaukts darba darīšanas uz citu Latvijas nostūri…parasta situācija, kurai nepievērsu uzmanību.Darbi tika pabeigti pietiekosji ātri un vakars pagāja pie TV skatoties šo un to ( filmas, ziņas, fašion TV u.c.) runājot par šo un to….. Dodoties gulēt Viņa pajautāja vai rīt nevarot izvadāt pa veikaliem? ( āha, pamēģini atteikt)…Es – protams: kāda runa. Tā kā šādi reidi pa veikaliem bija parasta lieta….teicu ar labunakti un gāju gulēt…Nākošās dienas pēcpusdienā devāmies iepirkties: pēc pārtikas nodaļas sekoja drēbju veikals ar tajā ietverošu apalšveļas sadaļu…. es aiz garlaicības nīku pie plauktiem jau labu ½ stundu..kad viņa rokās turot kādu komplektu ar nieciņiem prasa vai šitāadi taga esot modē un vai būšot labi??…es…saku – drosji vien jā, ja jau ir veikalā un veikals pieklājīgs, ka…….ēē… novērtēt tāpat īsti nevar, ne šajā apgaismojumā, ne arī ja tās mezģīnes tiek turētas rokā. Labi,viņa uzmērīšot…ok..uzmēra un nopērk ( pēc kaudzītes spriežot ne vienu vien pričendālu).
Sheit vietā būtu paskaidrojums. Viņas raksturā ir gandrīz vienmēr parādīit, ka kautko jaunu nopirkusi, lai tās būtu drēbes, saimnieciski piederumi, sadzīves tehnika vai kas cits, tā ka neko īpasju nesaskatīju, ( skatījos pulkstenī vai paspēšu uz sporta raidījumu?),pie tam demonstrācijas tiek parasti ( ja tās ir drēbes) meitai, bet starp citu redz arī citi…ir pat krūšturus rādījusi ( viņai patīk ka novērtē))))…tās ir gan bikses, gan svārki, gan dvieļi, gan daudz kas cits. Tāpat Viņa bieži mēdz pārģērbties visnegaidītākajās vietās ( pārējiem) un laikos , tad sanāk iedrāzties istabā kur viņa ir pārģērbšanās procesā. )))… Maza atkāpe: Viņa – sieviete gados , bet joprojām labi saglabājusies blondīne…. ar konservatīviem uzskatiem, bet labām Formām… sportiskam kājām, specīgiem gurniem, apaļu dibenu un kuplām krūtīm ( īstas melones)). .Sākumā ( pirms vairāk kā desmit gadiem) pirmajā reizēs viņa šausmīgi satrūkās un kaunējās, mēģinā viskautko slēpt un slēpties, bet nu jau kādu laiku tikai aizgriež muguru….un bieži vien līdz galam neaizver durvis ( vienreiz pat mazgājoties vannasistabu nebija aizvērusi līdz galam ..DDD))…tāpat ir bijušas n-tās situācijas kad Viņa dreifē pa māju īsos svārciņos vai nakstkreklā ( it sevišķi ja ir kāds pasākums bijis un alkohols lietots)…un apsēžas vai nu uz trepēm vai gultā vai notupjās tā… ka manas acis burtiski iekrīt TUR…starp kājām un ja vēl biksīšu nav…mmmm)))… ekskluzīvi momenti..)). Nezinu vai tas netīšām vai tīšām, vai pilnīgs naivums vai kā…( izskatas ka lūpas viņai lielas un pilnīgas)))))
Turpinot tālāk notikumu gaitu – ieskrienam alkohola nodaļā un Viņa ņem šampi ( Viņai ļoti garšo), es saku : kam par godu?…esot labi pastrādājuši varot atzīmēt..nu ok, tik piebilstu , ka zinot no pieredzes vajadzēs divus…Viņa …apdomāajas pamāj ar galvu un paņem divus. Sēžamies auto un laižam mājā… vēl pa ceļam ar acs kaktiņu redzu ka tas veļas maisinņs diezgan pielādēts. Es apzināti nestāstu pilnīgi visu kas notiek, jo tas paņemtu pārak daudz vietas un laika un Jums nebūtu interesanti , tikai to kas manuprāt bija saistīts ar lietu.

Shampis tiek salikts saldētavā, es pie TV skatos savus sportus, Viņa kauko šiverē pa māju…taisa vakariņas. Jūtu ka nāk snaudiens ( laikam piemigu)..dzirdu no attāluma, ka Viņa saka , ka vakar saskatījusies fašionTV sagribējusi veļu atjaunot,..un….. vai es varētu pateikt vai ir ok, un vispār kāds viedoklis……….??( ūpsss) , es cenšoties saglabāt neitrālu toni saku: ok, kāpēc gan ne?…es tik aiziešu pēc šampja…..siekalas jau saskrien mutē iedomajoties ka viņs auksts skalojas gar mēli….un ka varēšu pirmo glāzi izdzert lai padzertos + vēl modes skates natūrā))

Nervozi atkabinu korķi, saleju glāzēs…gaidu…gaidu..nenāk..domāju būs pārdomājusi eju skatīties…izrāadās vannnasistabā duša šņāc))… skaidra bilde. Ieslēdzu fašion ( sports vairs nav prāta, vajag attiecīgo noskaņu). Izdzeru pirmo glāzi viens pats…vienā rāvienā..sapildu otreiz….))

Nu, ……. kā ir ?…Viņa prasa ienākot istabā…..( piedodiet man vajag sagremot)… es domāju rādīs kādu krūšturi, vai zeķes, vai vēl kautko… bet…bet…tur pilns komplekts…!!!!( johaidī) peņuārs, korsete, zeķturi, zeķes…biksītes….!!!!!!!!!!!…….viss melnā…ar mežģīnēm…..es turu šampja glāzi rokā ( drīzāk jau turos pie tās )…un ceļu acis no lejas uz augšu .. ( bļāviens, Viņai kājā čības)… kad acis paceļu uz augšu saku….( cenšoties ieturēt nosvērtu , lietišķu toni)…- ir ļoti labi, ….skaisti…un sniedzu viņai glāzi…viņa paņem ( mēģinu iedot tā lai viņa pieskartos maniem pirkstiem,…. paņem, bet nekā īpasja pieskārienā nav, vienīgi droš satvēriens)….nākošais ko spēju pateikt ir : Būtu jau ausgatakais līmenis, ( rādu uz fašion TV), ja būtu attiecīgas kurpes. Viņa to dzirdot izrauj glāzi tuksju ( Viņa tā parasti dara, kad dzer pirmo) …norij to….un aizskrien…es pabeidzu otro glāzi..un sapildu mums abiem. Klik.klik..klik..ir atpakaļ, jā tagad pavisam cits skats, daudz piemērotāks, jaunāks, sexīgāks… Viņa apmierināta smaida un tuksjo otro glāzi. ( tikmēr ievērtēju skatu pilnībā)…jā cita lieta kājas izceļās tik apetītlīgi …. slaidas bet spēcīgas..caur zeķēm var redzēt katru niecīgāko izliekumu, katru pauguriņu…biksītes un zeķturi izceļ viņas pilnīgos sievišķīgos gurnus, kuri staigājot pa istabu kairinoši šūpojas…pavedinoši kustas dupsis mazajās biksītes..kuras pie tam vēl puses sastāv no mežģīnēm…mmmmm…

Es saku, vai tad tajā maisiņā tik vien bija??… Viņa : protams nē, vai es gribot visu redzēt…???.Protams, pati saintriģēji …!!.Viņa lēni ( kā var šitā tracināt vīrieti?)) pabeidz glāzi un dodas prom. Fūū… beidzot varu ievilkt gaisu……sirds dauzās kā traka…. pēc brīža viņa ir atpakaļ…(ak dievs),……… visa baltā , lai gan īsti redzams tikai garš puscaurspīdīgs halātinš….Viņa iziet līkumu un pētoši skatās uz mani….es māju ar galvu ( tipa ir ok)..pēc tam halātinš tiek novilkts……( sssSSSS)………….!!!!!!!! – gaisīgs krūsturis caur kuru tiko jaušami spīd galiņi, ļoti plāanas, baltas zeķes…un smalkas biksītes… un pavisam jaunas augstpappezžu kurpes ar sasienamiem striķīšiem…mooooins…..es sēžu un riju siekalas….uzdzeru šampi…UN…pamanu kautko šausmīgu…..rādu ar roku …bet uzreiz nevaru pateikt…viņa seko manam rādītajam virzienam un jautā , KAS…?!, kas tur tāds….?!!!… viss ir labi, tikai…………nu…. ļoti skatu bojā tās melnās spalvas, kas spiežas ārā no zeķēm augšstilbu iekšpusē. (Fūū…pateicu DDD)… caur pieri skatos uz Viņu un mazliet smaidu… Labi, saki ko man darīt…. ar … ar tām spalvām ( balsī jaušamas mazliet dusmas/lietišķums)..???… Ir taču daudz metodes – vaksings, epilācija, skūšana, lāzeri.., ja vēlies tagad un tūlīt varu noskūt, bet………….!!! Viņa malziet uztrauktā balsī… – labi, ko tev vajg lai noskūtu….? Neko sevišķu….. bļodu silta ūdens, skuvekli, želeju, tīru mīkstu dvieli…kādu elļu lai pēc tam sasmērētu……
Viņa skatās uz mani …visa sasārtusi, ( domāju nu viss vecīt šas atrausies pēc pilnas programmas) ….tūlīt atnesīšot…Es – nu nē…sēdi , es pats sagatavošu…tomēr lielāka pieredze ar ko un ka skūt, ūdens temperatūra..utt. Viņa iekārtojas uz dīvāna , pati salej šampi…Kustības..??? skaidri redzams..ka uzvilkta…bet apņēmības pilna sasniegt labāko rezultātu. Sameklēju visu nepieciešāmo un dodos atpakaļ …viņa mierīgi malko šampi, (laikam mazās dusmiņas pārgājušas ( pie sevis smaidu)),…iemalkojam.
Kā tad man tagad jāsēž, viņa jautā?!….. ļoti vienkārši… maksimāli tuvu dīvāna malai, kājas lūdzu izvērstas…zeķes atļauj man novilkt . Viņa iekārtojas kā lieku, atlaižas pret atveltni. Maigi atloku zeķes līdz ceļgalam, paņemu viņas kāju pie potītes un zem ceļgalā,iekārtoju vajadzīgajā atvērumā , lai varu tikt klāt un ķēros pie darba- samitrināju stilbiņus ( mmmmm)) no iekšpuses un uzziedu želeju…saputoju un sāku dzīt…vispirms vienu no ceļgala puses… uz ausgu uz augsu… ar roku otru pamazām izplesjot viņas kāajas platāk..līdz biksīšu maliņai…( lieki teikt ka arī vāverīte bija krietni noaugusi, kas vēl jo vairāk bija redzams caur šīm baltajām biksītēm)…ķēros pie otras kājas…tāpat to atbīdot arvien platākā lenķī…tuvojoties starpenei….saņēmu dūšu un saku – tā bilde nebūs pilnīga, ja atstāsim arī šo vietu ( pieskaros ar skuvekļa rokturi pie vāverītes) neskūtu, labaka būtu, ja tā arī būtu safrizēta un atstātu tikai smuku ezīti augšpusē…
Viņa skatās …skatās uz mani……acis lielas…. paceļ kājas..un ātri atbrīvojas no šī niecīgā auduma gabaliņa, nomet to kautkur pa gaisu un saka – Skuj nost!!!! ( pašai acis ciet))….tajā brīdī vairs nevarēju paelpot, galvā dun, paceļu acis, sirds man mežonīgi dauzās, gan no paša pateiktā, gan no viņas izdarītā… ..mēģinu saņemties …un izspiežu želeju un maigi, masējošām kustībām saputoju starpeni, lūpas ( tās ir patīkami biezas un gaļīgas kā nogatāvojies un pusēm pāršķelts persiks)…rokas mazliet trīc…skuveklis no sākuma nedrosji slīd pār tām… tad arvien drošāk , šis ir atbildīgs moments..cenšos izdarīt lai būtu labs rezultāts,…. nostiepju lūpas stingrāk… viņa saraujas mazliet no šī pieskāriena, bet neko……es turpinu skūt, pamazām spalviņas pazūd un izveidojas V-veida forma…Noskaloju ar ūdeni( skatos kā tas slīd pār lūpām padarot tās mitras un spīdīgas)…nosusinu ar dvieli….paņemu eļļu..saleju plaukstā un sāku iemasēt stilbos, tie ir mīsksti , patīkami, mazliet muskuļoti..un atslābuši..pāreju uz ausģu…..ieleju vēl…bagātīgi…sasildu rokās…un droši pārlaižu ar roku TUR….gaidu kāda būs reakcija…viņa mazliet notrīss….tad turpinu kustības..sāku ….vispirms ap lūpām, starpeni….lūpas…mazliet tās masējot it kā nejauši paveru…..oooOOO….!!!..
kāds skats .kustības no drošām un lietišķām pārvēršu maigākās un lēnākās….pēc brīža redzu ka Viņa jau mikla…turpinu …nu jau maigi un budinoši darbojos ap lūpām, vēl joprojām neticēdams ka es to daru….( bet tas kautkur zemapziņā)…. “nejauši”pieskaros klitoram…tas ir piebriedis…un stingrs… viņa iēlsojas…tad vēlreiz…..ieķeras ar rokās dīvānā…kājas kautkā nedabiski saraujas…tā kā paceļas, tā kā paplēšas un saspringst…….slidinu pirkstinu pāri klitoram …tiko jaušami pieskaroties, tajā pasjā laikā neaimirstot pavērt nedaudz lūpas, tās sexīgi piebriedušas …viņas gurni un iesķstilbu muskulīši zem ādas mazliet raustās…nu jau varu klitoriņu pilnībā samīļot, viecu vieglas apļojošas kustības pār to un ap to…… mans “draudzinš”jau sen plēš bikses pušu…un galvā dun…. es turpinu….palielinu spiedienu un pieskāriena laukumu…..pirksti jau slīd pār klitoru pilnā garumā…viņas gurni… pamazāk sāk kustēties un haotiski mēģinot noķert šo pieskārienu… bet es nedodos , ( pašam gan ar nav skaidrs kā turpināt, vēl jau itkā skaitās masāža.))) ( Citreiz sievietes noķer pilnīgu kaifu..ja maigi vai līdz vidējam stiprumam uzsit dažas reizes pa lūpām un klitoru..,.un saķer mazos orgasmus)…tikai palielinu intensitāti…Viņas elsas kļūst skaļākas un konvulsijas stiprākas….turpinot glāstīt klitoru es pieceļos un pārslidinu pirkstus pār krūti…caur krūšturi jūtu krūšu smagumu un sataustu galiņu, pārslidinu pār to pirkstiņus…un maigi to atbrīvoju no puscausrpīdīgā krūštura..satveru viņas krūšu galiņu ….tas ir liels un stingrs….es to maigi pavirpinu……viņa izliecas kā uzvilkts loks un izdveš tādu vaidu, ka es es vairs sevi nekontrolēju…….. , ar īkšķi un rādītājpirkstu maigi saspiežu galiņu….un pieceļu šo krūti viņai pie lūpām un paberzēju…. Viņa mazliet paver lūpas …ļaujas lai galinš slīd pār lūpām…nolaiza tās …pieskaroties galiņam… pēc tam jau apzināti meklē to… es paceļu augstāk un viņa sagrābj to un iesūc mutē … man atliek vien iedomāties kas tur ieksjā notiek….mmmmm…. Viņa saņem savas kāajas zem ceļgalu locītavām un stipri paceļ uz augšu, pie reizes tās atplēhot ļoti pplati……..šis skats vairs nav izturams un es atvelku rāvējslēdzēju un saņemu savu draudziņu ( tā galviņa jau ir pilnīgi noplūdusi ar slīdekli) sāku ar to nodarboties..ar otras rokas īkšķi turpinu kairināt klitoru…un lēnām pieslēdzu vēl divus pirkstus, kuri spēlējas ap viņas piebriedušajām lūpām…..līdz lēnām sāku ieslidināt tos ar vien dziļāk makstīi. Tā visa ir karsta, sulojoša, …, griboša, ……kaislīga, viņa sāk konvulsīvas pretkustības, kas mani vēl vairāk uzbudina. Krūti viņa ir atlaidusi jo nav ar ko elpot (galiņs ir nosūkāts līdz pilnīgam uzbudinajaumam)…es atbrīvoju otru krūti tāpat kā pirmo .. tās skaisti ar krūštura palīdzību saspiežas kopā…un veido fantastisku skatu…. pie viņas gurnu kustībām tās mazliet šūpojas un kairina man skatu…noslidinu draudziņu gar viņas tiko noskūto stilbiņu….gar vienu, gar otru…tad mazliet ausgtāk ….vēel augstāk …līdz slidinu gar lūpām, veicot apļveida kustības…. izbraukājot pa lūpām, pa klitoru, bet vēl jo projām darbojos arī pats ap savu draudziņu …lenām turpinu kustēties un jau slīdu starp lūpu iekšpusi ar mazu amplitūdu…Viņa groza savus gurnus mēģinot satvert manu locekli, bet es ar roku kontrlolēju šo procesu, savādāk vienā mirklī es būtu viņā līdz galam.Tas padara viņu traku… Viņas elsas kļūst ļoti skaļas un mežonīgas…balsī parādās dobjas un zemas krūšu skaņas… es …( pats knapi valdīdamies)….. lēnām ieslidinu galviņu ieksjā…, nēē….tomēr nē…es gribu vinu izgaršot…noslīdu līdz vāverītei un redzu, ka viņa visa līdz pat dupsim ir notecējusi ….uzlaizu viņu no dupsja līdz klitoram…vēl…un vēlreiz…paveru vairāk lūpas un ieslidinu mēlīti starp tām…..vēl dziļāk…vēl …līdz deguns atduras pret klirotu….viņa ir atvērusies pilnībā…….pasūcu klitoriņu mazliet…mmmm…kas par reakciju…Nāc,..nāāc..!!!! viņa izdveš… !!!!! ……jūtu ka pats tāpat vairs ilgāk neizturētu…..Kautkā izdvešu: ka…..ka… tikai vienu reizīti ieliksju iekšā un ārā un un viss…. viņa māj ar galvu..Nāac!!! lēnām dodos dziļumā veicot pumpējošas kustības..ieksjā un ārā.. līdz sasniedzu galapunktu….šajā brīdī viņa pilnīgi eksplodē..saceļot kāajs vēl augstāk un platāk…un loceklis ieslīd vēl kādu centimetru dziļāk… es jūtu kā viņa ieksjā pulsē un ķeru kaifu no tā ka viņa konvulsijās raustās,….vaid un sten…un lūdz vēl!!! VEEELLL…!!!……. sāku virzīties ārā… (ārprac cik tas ir grūti) saprotu ka viņas kulminācija ir norauta deguna galā, kamēr domāju ko darīt…sajūtas pastiprinās un es uzbudinos no katras ieksējās kustības, no katras niecīgākās berzes … saņemu viņas kājas stingri pie potītēm..izplēšu pilnībā cik manas rokas to ļauj….un pēc dažām kustībām jūtu ka nēsmu vairs tālu no fināla, arī draudziņš jau ir laukā……..drudžaini domāju ko lai dara, viņa satver savas lūpas ar vienu roku , paplēš atās vaļā un sāk masturbēt…ļoti spēcīgi…un ātri…viena rokas darbojas ap klitoru …otras rokas ( šķiet kādi 3 vismaz) pirksti slīd pa vagīnu iekšā un ārā …ļoti dziļi un spēcīgi…Viņa burtiski drāž sevi….elasas un kliedzinei saplūst vienā skaņā…., ess atveru locekli un nobraucu to gar dibena atverīti……….tas viss notecējis slapšj….un kopā ar manu absolūti slapjo …pilošo locekli veido ļoti slīdīgu divu virsmu pāri…. piespiežu draudziņu…un veicu dažus apļus..līdz jūtu ka nav nekādu problēmu iespraukties arī tur… tik mīksts, tik aicinoš un tik karsts un slīdīgs…un padevīgs…. daudz nedomādams ieklūstu dupsī….un…. draudzinš padodās… tas šauj tā, ka liekas aizšaus līdz viņas mutei (tikai pa ieksju)… vēl un vēl…un vēlreiz…. viņa karāajas manās rokās…un lokās no baudas, izliekusies kā pieslēgta pie elektrības… un… izplūst nevaldāmā ekstāzē.. kura tik drīzz nebeizas……

Pēc brīža atslīgstu viņai blakus uz dīvāna un pieveru acis…liekas ka piemigu vai atslēdzos mazliet…kautkur tālumā dzirdu: Tu šampi attaisīsi?…KO.?!..KAS?!!..kādu šampi?.. trūkstos augšā….atveru acis…fonā iet TV pārraide…viņa stāv halātiņā…ar šampi rokās …..vakariņas galdā!!

Nu, kā jaunais halātiņš ?..šodien nopirku ( bļāviens), Viņa jautā?….Izrādās biju iesnaudies, kamēr viņa taisa vakariņas…uz brīdi….! Jūtu ( āprāc!) ka mans draudziņs ir pilnā kaujas gatavībā ( nez, viņa to redzēja vai nē?)))…un ja Viņa te tiešām rādīs to ko es nosapņoju, tad es par sevi neatbildu. Pamāju ar galvu ka attaisīšu šampi, bet ieiešu dušā…

sekss.us

Comments (1) »

Kāpēc sievietes pārspīlē?

Pārspīlē gan vīrieši, gan sievietes. Atšķirība ir tāda, ka vīrieši pārspīlē faktus un datus, bet sievietes – emocijas un izjūtas. Vīrietis var pārspīlēt sava darba nozīmi, savu ienākumu apjomu vai noķertās zivs lielumu, automašīnas vērtīgās īpašības vai to, ar cik daudzām skaistām sievietēm viņš ir ticies.

Sieviete pārspīlē to, kā viņa vai kāds cits jūtas kādā personiskā notikumā, vai to, ko kāds ir teicis. Sievietes smadzenes ir koncentrētas uz cilvēku saskarsmi.

Daudz vairāk nekā vīrieši viņa fantazē par dzīvi un attiecībām, un pārspīlējumi šajās lietās noder, lai sarunu veidotu interesantāku.

Pārspīlējumi emocijās un vārdos sievietei ir parastā parādība, un to pilnībā pieņem otra sieviete, kad viņas sarunājas. Tāda ir sievietes būtības īpatnība.

Lielākā daļa sieviešu vaļā acīm sapņo par pievilcīgiem bruņiniekiem, kas pieaulekšo baltā zirgā un aizved viņas prom, tomēr parasti „uzķeras” uz sarkanmatainiem, vasarraibumainiem datortehniķiem, kuriem rokā alus glāze un kurus tās satiek kādā krodziņā sestdienas vakarā.

Lūk, daži parastākie sieviešu pārspīlējumu piemēri

– Es tev miljons reižu esmu lūgusi pacelt slapjos dvieļus.

– Tu vienmēr gaidi, lai es padarītu visus mājas darbus un vienlaikus pieskatītu bērnus.

– Kad es ieraudzīju viņu tajā kleitā, domāju, ka nomiršu!

– Tu man vienmēr nodari pāri.

– Es nekad vairs ar tevi nerunāšu!

Sievietes pārspīlējumi vīrietī var izsaukt neapmierinātību. Jo viņa smadzenes apstrādā faktus un datus un vārdus viņi atšifrē burtiski. Piemēram, ja vīrietis draugu kompānijā nepiekrīt sievietei, viņa vēlāk var pateikt: – Tu vienmēr nosodi manu un nekad neļauj man izteikt savu viedokli! Tu vienā laidā nodari man pāri! – Iespējams, ka viņš to sapratīs burtiski un iebildīs, ja nedara to katrreiz. Viņš aizstāvēs sevi ar konkrētiem piemēriem. – Tā nav tiesa! – viņš protestēs. – Es tā nedarīju vakar un neesmu darījis mēnešiem ilgi! – Sieviete viņa atbildi noraidīs un uzskaitīs vietas, laikus un gadījumus, kad viņš ir izdarījis tādu pašu pārkāpumu. Vīrietis dosies prom, juzdamies sāpināts un sašutis. Bet neatkarīgi no tā, vai viņš tā ir darījis vai ne, aizvainojums ir nevietā. Sieviete vēlējās tikai to, lai viņš draugu priekšā izrāda, ka par viņu rūpējas. Sieviete pārspīlē savas emocijas, bet vīrietis strīdas pretī, jo uzskata viņas teikto par konkrētiem faktiem.

Kaut arī sievietēm runas spēju apjoms ir lielāks, saziņas procesā informācijas nodošanai un iegūšanai viņas izmanto arī ķermeņa valodu. Tā atklāj sievietes emocionālo stāvokli un veido 60 – 80 % no sieviešu sarunu iedarbīguma. No vīrieša viedokļa, sievietes pārāk bieži vicinās ar rokām un sarunājoties izmanto dažādas grimases un lieki žestikulē, pat runājot pa telefonu. Balss tonis izsaka, ko viņa īstenībā domā. Saziņā sievietes izmanto piecus toņus – vīrieši var izšķirt tikai trīs. Vārdi veido tikai 7 – 10 % no sacītā iedarbības. Tātad vārdi sieviešu sarunās nav būtiskākie, jo lielākā daļa no viņu vēstījuma ir neverbāla. Nav nekas neparasts, ja sievietes lieto pat tādus vārdus, kas galīgi neatbilst sarunas tematam. Būtiskākie saziņas kanāli ir emocijas un jūtas, ķermeņa valoda un intonācija.

Avots: tvnet

Leave a comment »

Kā paņemt vīrieti

«Radi vīrietim sajūtu, ka viņš ir pasaules naba, un viņš dos pretī to, pēc kā tu ilgojies visvairāk, — emocijas!» saka Laima Muktupāvela, tikko klājā nākušā biogrāfiskā romāna par kordiriģentiem Imantu un Gido Kokariem «BrāliBrāli» autore.

Vīrietis mani vairs nevar pārsteigt – ne vecs, ne jauns. Turklāt es ļoti labi jūtu robežas. Ar pirmajiem acu skatieniem es visu saprotu. Un zinu, ka man tas nav vajadzīgs. Mani tas vienkārši neinteresē! Jaunu puišu sabiedrībā es jūtos kā viņu māte. Ja viņi ēd, es varu tādiem noslaucīt mutīti, redzot viņos savu dēlu. Manam dēlam šobrīd ir divdesmit seši gadi. Man ir aizdomas, ka sievietes bieži vien šādā veidā – atrodot sev vīrieti – pašrealizējas. Viņas izsaka sevi, esot līdzās viņam. Bet tas man vairs nav aktuāli. Piedevām man ir ļoti augsta pašapziņa. Ir jābūt īstam vīram, lai varētu ar mani kaut tikai sākt runāt!

Vīrietis acu mirdzumam

Es priecājos par mana vecuma dāmām, kas iziet sabiedrībā ar jauniem puisīšiem. Nopietni, es par viņām priecājos un gribu teikt – mīļā, tu ļoti labi zini, ar ko tu riskē! Ka tu spēlējies ar uguni. Tu tomēr vairs neesi jauns skuķītis, kas skrien pakaļ vecam vecim. Šādam skuķītim tu vari runāt un runāt, un tik un tā viņa nedzird, kad saka – mīļā, tu tagad kompensē savu tēvu. Mana vecuma dāmām man atkal gribas teikt – mīļā, tu tagad kompensē mātes jūtas. Tu mēģini atgriezties tur, kur atgriezties nevarēsi vairs nekad! Parasti jau manis teiktos vārdus sievietes saprot. Ja ne uzreiz, tad pēc kāda laika. Bet es noteikti viņām visām saku – ļoti labi, mīļās! Jo es redzu, kā šādām sievietēm mirdz acis. Ja viņām acu mirdzumam ir nepieciešams ļoti jauns puisītis vai, tieši pretēji, vecs vecis, uz priekšu!

Pārāk augstas prasības

Kāpēc mums ir tik daudz skaistu, gudru, bet vientuļu sieviešu? Tāpēc, ka viņas par daudz grib! Es nesen runājos ar brīnišķīgu socionikas pētnieci Līviju Miķelsoni. Esmu viņas fane, un nu jau ar to visu ir aizrāvies arī mans dēls. Ar socioniku, kas atklāj sešpadsmit cilvēku tipus. Tie visi ir pareizi, taču katrs no tiem ar visiem pārējiem saprotas savādāk. Vientuļo sieviešu gadījumā es domāju, ka šādi cilvēki patiesībā nav atraduši, ko viņi īsti grib. Man ļoti patika, kā kādā sarunā pateica Līvija. Viņa kādreiz bija vadījusi iepazīšanās salonu un ilgi nevarēja saprast, kāpēc neizdodas salikt kopā juristu ar juristu. It kā taču abiem ir kopīgas intereses. Tomēr kopā nesader nu pilnīgi nekādi. Un tad viņa atklāja tam iemeslu, un tas bija – sievietes pārāk augstās prasības! Redzi, daudzām sievietēm šodien ir tik ļoti augstas prasības, ar kurām viņas pašas sev uzceļ apkārt robežas. Un šis jūtīgais vīrietis, kuru «sieviete ar prasībām» parasti sauc par «nošļukušu ņergu», šīm viņas uzceltajām robežām vienkārši nespēj pārspļaut pāri.

Un tad Līvija paziņoja – nu, ko tu plēsies! Tev, redz’, vajagot stipru vīrieti… Tu taču pati esi stipra! Paņem vīrieti un radi viņam sajūtu, ka viņš ir pasaules naba. Nomazgā viņu, noskuj bārdu, uzvelc viņam baltu kreklu un pasaki: „Vai, kāds tu esi brīnišķīgs!” Viņam atlieksies preci un iztaisnosies visas kritušās galvas. Jo šādi jūtīgie, maigie un dzīvei izdevīgie vīrieši – viņi ir ļoti emocionāli. Taču spēj dot sievietei tieši to, kas viņai ir vajadzīgs, – emocijas! Sieviete pati izies cauri visiem mūriem un sienām, bet no vīrieša sev līdzās viņa dabūs tieši to, pēc kā patiesībā ilgojas visvairāk, – dzīvas un īstas emocijas!

Ir jāmācās draudzīgums

Latvijas vīriešiem ir vajadzīgi komplimenti! Piemēram, es jau sen vairs nekaunos no tā, ka saku komplimentus arī vīriešiem. Ne tikai viņi man. Nu, kaut vai saviem kolēģiem es ik pa brīdim atgādinu, cik forši viņi ir. «Tu esi viens baigi sakarīgais vecis, ar ko var parunāties!» vai «Ja nebūtu jau precējusies, es ņemtu tādu, kā tu, sev par vīru!» Nu, tā – forši un draudzīgi. Lai gan Latvijā draudzīgums vēl ir jāmācās…

Izstāstīšu jums šī visa sakarā kādu tikko piedzīvotu situāciju. Devos šodien uz tautastērpu centru «Senā klēts» un pēkšņi atklāju – visas ieejas tajā ir slēgtas, jo… sev tautastērpu pērk Latvijas prezidents. Kā jau pie mums tas mēdz notikt, visas ieejas attiecīgajā vieta līdz ar to uz laiku tiek bloķētas. Un tie puiši, kas tur sēž un sargā prezidentu, ir ar tā-ā-ādiem akmens cietiem ģīmjiem! Es pieeju viņiem klāt un draudzīgi uzjautāju – ko tad jūs paši tur neejat iekšā? Jums taču arī piestāvētu kāds tautisks krekls un bikses! Taču puiši stāv kā mietu norijuši un… neko neatbild. Es saprotu, ka viņi ir darbā, bet… Redziet, es ļoti labi zinu, kas šādās situācijās notiek Īrijā. Esmu bijusi Īrijas prezidenta tuvumā, un, atšķirībā no Latvijas, ar šiem cilvēkiem var aprunāties. Jo viņi ļoti labi jūt, kurš ir prezidenta apdraudētājs un kurš tāds nav. Caur to, ka mazliet parunā ar tautu, viņi ne mirkli nezaudē savu drošību. Latvijā es vienkārši klusējot stāvēju un gaidīju. Un kaut kādā ziņā man šo vīriešu, kas apsargā prezidentu, bija žēl… Es saprotu, ka viņiem tā ir spīdoša karjera, bet tajā visā ir pazaudēts kāds ļoti svarīgs cilvēcības moments!

Uz pašas ādas izbaudīts

Kādas ir manas domas par žurnālistēm, kas ievilina slazdā vīriešus un pēc tam par to publicē rakstus? Es pati tā esmu darījusi! Es īsti vairs neatceros, ko mums toreiz redakcijā vajadzēja – kas tas bija par jautājumu, uz kuru meklējām atbildi. Laikam kaut kas saistībā ar vīriešiem, ar kuriem sieviete norunā aklos randiņus un tad dodas satikties. Mēs uz šiem randiņiem pašas arī gājām un pēc tam par tiem rakstījām! Tas vienkārši ir tāds žurnālistikas paņēmiens. Tas, kā tu vari ieraudzīt reālo situāciju – kas īsti notiek. Nevis socioloģiskie pētījumi no tā vai cita nama, bet uz pašas ādas izbaudīta situācija, kurā tu skaidri redzi – ir tā!

Man, protams, ir patiesi žēl Kasēna kunga, jo – es zinu veselu čupu šādu precētu cilvēku, kam ir virtuāli paralēlās dzīves. Kastēnam vienkārši nepaveicās ar to, ka gaismā tika izvilkts tieši viņš. No tīri žurnālistikā viedokļa gan es šo meiteni, kas to paveica, pilnībā saprotu. Un tās runas par žurnālistes morālo stāju ir pilnīgas muļķības! Vienmēr ir tā, ka, ja kāds izdara skaistus sūdus, beigās tajā visā vaino žurnālistus. Arī tagad – nez kāpēc nosoda žurnālisti, nevis Kastēnu, kas atļāvās virtuāli kniebt žurnālistei ciskā. Baigi nu tikumīgais vīrietis! Smiekli nāk.

Avots: http://www.nra.lv/zinas/3878-ka-virieti-panemt.htm

sexerlv

Leave a comment »

Vientulība

Tavs divdesmitgadnieces vecums ir labākais laiks, lai tu koncentrētos uz savu karjeru un ceļojumiem, personiskajām vēlmēm, izpētītu visas iespējas un tikai pēc tam izvēlētos sev partneri un noenkurotos. Taču tas ir vājš mierinājums, ja esi izvēles priekšā starp diviem puišiem vai arī ciet no tev svarīgu attiecību sairšanas un sekojošas vienatnes. Šādos brīžos var rasties vēlēšanās norobežoties no visas pasaules. Un, jo vairāk tu to dari, jo vairāk nostiprini savu ilgstošas vientuļnieces statusu – ar nelielām izredzēm uz randiņiem, ar zūdošu pašapziņu un, ja nebūsi piesardzīga, arī ar noskumušu un vientuļu dvēseles stāvokli.

Sievietes ir ļoti vārīgas ilgtermiņa vientulības skumjās divos savas dzīves posmos. Pirmais ir no 16 līdz 20 gadu vecumam. Šajā laikā tas var viegli notikt, ja tev nav puiša, bet visām draudzenēm ir. Taču necenties īpaši izvairīties no saviem vientulības brīžiem –šis ir laiks, lai noskaidrotu, kas tu esi, ko tu vēlies no dzīves, kas tev nepieciešams, lai attīstītu savu potenciālu un lai iemācītos tikt galā ar savām prasmēm. Iespējams, tev šobrīd attiecības nepavisam nav vajadzīgas, jo tev tām neatliek laika – divdesmit gados lielākā daļa no mums studē un strādā, un nav laika pat domāt par kaut ko citu, jo plānotājā nav nevienas brīvas vietiņas. Ko darīt? Neko. Vienkārši neiespringt, jo šāda situācija ir pavisam normāla. Tev patlaban ir citas prioritātes.

Sabiedrībā pastāv stereotips, ka attiecības ir vajadzīgas, taču uzreiz seko jautājums – vai tās ir vajadzīgas citiem vai tev? Tev vajadzētu sev godīgi atbildēt uz šo jautājumu, ieklausīties savās emocijās un intuīcijā un darīt tikai to, ko gribi pati. Ir dzirdēts izbrīns no radu tantēm: “Tev jau ir divdesmit, bet vēl nav bērnu!?” Nē, nav. Vai tāpēc man skriet un radīt bērnus? Speciāli, lai tikai būtu? Viedums un gudrība slēpjas tajā, ka tikai tad, kad būsi mierā ar to, kādā situācijā un dzīves posmā patlaban atrodies, tikai tad tu vari cerēt, ka tev izdosies piesaistīt pareizo, īsto cilvēku veselīgām attiecībām. Un beidzot arī tu pati būsi spējīga tās uzturēt.

Visticamāk, tava vientulības sajūta ir saistīta ar bailēm – no vilšanās, no kopdzīves, no seksuālām attiecībām, vardarbības. Tāpat tās var būt bailes izdarīt kaut ko nepareizi, bailes no kaut kā jauna – varianti ir visdažādākie. Un bieži šīs bailes ir komplektā ar pazeminātu pašvērtējumu – tev liekas, ka visas citas ir skaistākas, gudrākas, veiksmīgākas, jautrākas, komunikablākas. Taču tā nav. Tas ir tikai veids, kā tu redzi pati sevi.

Vīlusies pagātnē

Smagāks ir otrais etaps, kad ilgtermiņa vientulības skumjas piedzīvo divdesmit gadu beigās vai trīsdesmit gadu sākumposmā. To var provocēt neveiksmīgas nopietnas attiecības pagātnē vai pat vesela virkne neveiksmju. Iespējams, tu esi ārkārtīgi nogurusi būt patstāvīga un visu darīt pati, kā arī ļoti vēlies dalīties dzīvē ar ceļabiedru.

Pat sievietes, kuras it kā ir pieņēmušas savu vienatnes statusu, nav nemaz tik pasargātas no šādiem pārdzīvojumiem. Neatkarīgas, uz karjeru orientētas sievietes, kurām ir sava māja un noteiktas intereses, arī var ieslīgt depresijā. Parasti tas tā notiek, kad redzi, kā draudzenes iekārto savas dzīves un dzemdē bērniņus. Ja tu vērtē sevi pēc sabiedrības normām, kā to paslepus dažkārt dara arī ļoti liberālas sievietes, tu vari sajusties neievērota un viena.
Lūk, kas notika ar 29 gadus veco finanšu analītiķi Zitu. “Tiklīdz man palika 27 gadi, dzīve ap mani strauji mainījās. Divu gadu laikā pēkšņi visas manas draudzenes salaulājās, dažas pat dzemdēja bērnus – un es vairs ar viņām nesatikos,” stāsta Zita. “Mums bija dažādas intereses un prioritātes. Viņas vairs neapmeklēja bārus un ballītes; man vairs nebija neviena, ar ko kaut kur aiziet, tādēļ es paliku mājās viena pati.” Zita uz izveidojušos situāciju reaģēja, metoties darbos un strādājot pat 12 stundas dienā. “Taču, jo vairāk es norobežojos, jo vairāk attālinājos no “tirgus”, līdz ar to arvien grūtāk bija ar kādu iepazīties,” saka Zita. Viņa juta, ka sāk slīgt depresijā, kā rezultātā viņai sākās problēmas ar pašapziņu, tādēļ Zita nolēma rīkoties citādāk. “Es piespiedu sevi iziet no mājas. Pievienojos kalnos kāpēju grupai un centos kontaktēties ar cilvēkiem,” stāsta Zita. Pēc vairākiem mēnešiem darbošanās jaunā sieviete vairs nav depresijā: fiziskie treniņi ļauj ķermeni uzturēt tonusā, radušies jauni labi paziņas, regulāri pasākumi. “Esmu iekšēji laimīga,” viņa saka. “Ak, jā, starp citu, es iepazinos ar vīrieti – mūs iepazīstināja kolēģi no kalnos kāpēju kursiem.”

Ilgstošas vientulības periodos tevi var pārņemt nomāktības sajūta, un tas ir smagi, bet vajag laiku, atbalstu un spēku, lai kāptu no šīs bedres laukā. Tad, kad tu sapratīsi – nē, tālāk es vairs negribu tā dzīvot, saņem visus savus iekšējos spēkus un rīkojies!

Izdzīvošanas padomi ilglaicīgas vientulības laikā

1. Pārvari pagātni… līdz sirds dziļumiem
Kad tavas attiecības ir izjukušas, atvēli laiku skumjām un brūču sadziedēšanai. Pretējā gadījumā tu riskē atkārtot vecās kļūdas. Kad nomirst kāds tuvs cilvēks, ir vajadzīgs laiks, lai sērotu. Līdzīgi ir arī tad, ja kāds aizbrauc uz ārvalstīm vai notiek šķiršanās – mēs sērojam ne jau par to otru cilvēku, bet gan par to, ka viņš nav ar mums. Kad sabrūk attiecības, ne vienmēr ir iespējams jau pēc nedēļas pilnvērtīgi ļauties jaunām jūtām. Ir nepieciešams laiks, lai izvērtētu iepriekšējās attiecības – kas tajās izdevās, kas neizdevās, kādas kļūdas ir pieļautas, kā arī pārdomāt to, ko varbūt laikus nepamanīji šajās attiecībās. Tāpat šajā laika periodā var pārdomāt to, kāda tipa vīrieši tev īsti patīk un kādu tev no visas sirds gribētos.

2. Stājies pretī galvenajām problēmām
Ja esi izmisusi, ka nevari satikt īsto vīrieti, tas bieži ir saistīts ar problēmām, kas bijušas iepriekšējās attiecībās. Tu vairs negribi, lai būtu tā, kā bija, bet citādi tev arī nesanāk. Rezultātā tu kļūsti nedroša un nespēj pieņemt vīriešus tādus, kāda viņi ir. Piemēram, tu saskati visos vīriešos tās izskata vai rakstura iezīmes, kas piemita tavam iepriekšējam puisim, un tādēļ automātiski atstāj aiz strīpas attīstīties spējīgas attiecības. Neviens cilvēks nav perfekts un ir nepieciešams rūpīgi pārdomāt, kas ir tās lietas, ko tu nevari pieņemt vīriešos. Atceries to, ka bieži vien nepilnības, ko mēs pamanām citos, piemīt arī mums pašiem. Varbūt tomēr mēģināt pieņemt, ka neviens nav ideāls? Tāpat svarīgi atcerēties, ka meitenes mēdz fokusēt uzmanību uz to, ko viņas vīriešos un attiecībās nevēlas, bet pilnībā aizmirst formulēt, ko tad viņas īsti grib. Šī pozitīvā attieksme ir absolūti nepieciešama, domājot par nākotnes mīļoto.

3. Padzen pesimismu
Neieslēdzies negatīvismā un sevis žēlošanā. Izvairies no vispārinājumiem par vīriešiem un tavu dzīves situāciju, kā arī no pārsteidzīgiem secinājumiem. Citādi tu katrā sastaptajā puisī saskatīsi potenciālo dzīvesbiedru un koncentrēsies uz to, vai viņš atbilst tavam ideālam un bērna tēva kandidatūrai. Rezultātā tu sāksi viņu regulēt un audzināt, nevis pieņemsi viņu tādu, kāds viņš ir. Atceries, ka mainīt tu vari tikai sevi, nevienam citam nav jāmainās, lai tiktu apmierinātas tavas emocionālās vajadzības.

4. Noskaņojies uz pozitīvo
Optimisms ir cieši saistīts ar pašapziņu un pārsvarā ir iemācāms. Protams, daudz grūtāk ir iemācīties optimismu, ja tu atrodies ilgtermiņa vientulības perioda vidusdaļā, tomēr tas ir iespējams. Cerams, ka sevis uzmundrināšanai tev noderēs šī mazā viltība: no rīta uzliec rotas, ko tev dāvinājis kāds, kurš tevi mīlēja. Tās visas dienas garumā tev atgādinās, ka esi tā vērta, lai tevi mīlētu. Tāpat vari mēģināt izdarīt kaut ko radošu vai aktīvu. Nav nekā pievilcīgāka par pozitīvu enerģiju. Ja tu visu dienu staigāsi apkārt un domāsi, kā tev neiet, tad tev arī neies. Ir jāsaprot, ka katrai (!) lietai ir vismaz divas puses.

5. Lūdz pēc palīdzības
Ja esi sevi ilgi emocionāli šaustījusi par vientulību, var gadīties, ka kļūsti sarkastiska un asa – tā ir tava aizsardzība. Tev varbūt šķiet, ka tā nav, bet no malas šīs personības iezīmes labi izceļas. Un ir vajadzīga liela drosme, lai ieraudzītu, kāda esi kļuvusi patiesībā. Ja vienatne tev ir kļuvusi par problēmu, tu sāc līdzināties zirgam ar klapītēm pie acīm, kas iet tikai taisni un neredz, kas viņam notiek apkārt. Izkratot kādam sirdi, sasprindzinājums samazinās un klapītes paveras arī uz citām pusēm.
Izmisumu un neveselīgu vientulību var izrādīties ļoti grūti atpazīt, ja ne ar vienu tajā nedalies un to nepārrunā. Bet dalīta bēda – pusbēda. Pavaicā uzticamām draudzenēm vai ģimenes locekļiem, vai viņi nenovēro tevī tādas iezīmes kā sevis žēlošanu, asumu vai īgnumu. Ja viņi ko tādu ir ievērojuši, apzināti centies mainīties. Ja šķiet, ka apkārtējie cilvēki tomēr tevi nesaprot, meklē profesionāļa palīdzību.

6. Izej sabiedrībā!
Ja slīgsti depresijā tāpēc, ka tev nav puiša, tu neapzināti izolējies no pārējām sociālās dzīves sfērām. Centies to piefiksēt un ej cilvēkos, neatsakies tikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, paplašini savu redzesloku – viss, kas tam nepieciešams, ir nejaušs uzaicinājums. Esi atvērta iespējām, taču neceri, ka atradīsi īsto mīlestību uzreiz – tu neiepazīsies ar puisi ne pirmajā, ne otrajā sporta nodarbībā, taču sapratīsi, ka arī tu vari piedalīties, ka tu neesi ne sliktāka, ne neveiksmīgāka, ne neglītāka par citiem tikai tāpēc, ka tev nav puiša. Tas palīdzēs neieciklēties, bet atslābināties un labi pavadīt laiku. Iemācies gūt prieku pati sevī, un tam sekos miers.

7. Mīli sevi!
Šī ir banālākā frāze, kādu droši vien tev ir gadījies dzirdēt, taču, ja mēs mīlam pašas sevi, tad arī citi zina, kā mūs mīlēt. Jā, dažreiz tas ir partneris, kas parāda, kas ir mīlestība, taču tu nekad nevari zināt, kā dzīve izvērsīsies – iespējams, šis cilvēks būs tavā dzīvē īsu brīdi, parādīs, kā var rūpēties, dzīvot un mīlēt, bet tu nedrīksti paļauties uz citiem pārāk daudz. Ja viņš aizies, tu paliksi ar salauztu sirdi. Tev ir jāiemācās nevis tikai saskatīt viņa rādīto ceļu, bet pašai būt laimīgai un ar partneri iet pa blakus ceļiem, skatoties vienā virzienā.

Raksts tapis sadarbībā ar Konsultāciju un krīžu centra Skalbes psiholoģi Ilzi Mizāni-Novikovu

Avots: tvnet

Leave a comment »