Kā paņemt vīrieti

«Radi vīrietim sajūtu, ka viņš ir pasaules naba, un viņš dos pretī to, pēc kā tu ilgojies visvairāk, — emocijas!» saka Laima Muktupāvela, tikko klājā nākušā biogrāfiskā romāna par kordiriģentiem Imantu un Gido Kokariem «BrāliBrāli» autore.

Vīrietis mani vairs nevar pārsteigt – ne vecs, ne jauns. Turklāt es ļoti labi jūtu robežas. Ar pirmajiem acu skatieniem es visu saprotu. Un zinu, ka man tas nav vajadzīgs. Mani tas vienkārši neinteresē! Jaunu puišu sabiedrībā es jūtos kā viņu māte. Ja viņi ēd, es varu tādiem noslaucīt mutīti, redzot viņos savu dēlu. Manam dēlam šobrīd ir divdesmit seši gadi. Man ir aizdomas, ka sievietes bieži vien šādā veidā – atrodot sev vīrieti – pašrealizējas. Viņas izsaka sevi, esot līdzās viņam. Bet tas man vairs nav aktuāli. Piedevām man ir ļoti augsta pašapziņa. Ir jābūt īstam vīram, lai varētu ar mani kaut tikai sākt runāt!

Vīrietis acu mirdzumam

Es priecājos par mana vecuma dāmām, kas iziet sabiedrībā ar jauniem puisīšiem. Nopietni, es par viņām priecājos un gribu teikt – mīļā, tu ļoti labi zini, ar ko tu riskē! Ka tu spēlējies ar uguni. Tu tomēr vairs neesi jauns skuķītis, kas skrien pakaļ vecam vecim. Šādam skuķītim tu vari runāt un runāt, un tik un tā viņa nedzird, kad saka – mīļā, tu tagad kompensē savu tēvu. Mana vecuma dāmām man atkal gribas teikt – mīļā, tu tagad kompensē mātes jūtas. Tu mēģini atgriezties tur, kur atgriezties nevarēsi vairs nekad! Parasti jau manis teiktos vārdus sievietes saprot. Ja ne uzreiz, tad pēc kāda laika. Bet es noteikti viņām visām saku – ļoti labi, mīļās! Jo es redzu, kā šādām sievietēm mirdz acis. Ja viņām acu mirdzumam ir nepieciešams ļoti jauns puisītis vai, tieši pretēji, vecs vecis, uz priekšu!

Pārāk augstas prasības

Kāpēc mums ir tik daudz skaistu, gudru, bet vientuļu sieviešu? Tāpēc, ka viņas par daudz grib! Es nesen runājos ar brīnišķīgu socionikas pētnieci Līviju Miķelsoni. Esmu viņas fane, un nu jau ar to visu ir aizrāvies arī mans dēls. Ar socioniku, kas atklāj sešpadsmit cilvēku tipus. Tie visi ir pareizi, taču katrs no tiem ar visiem pārējiem saprotas savādāk. Vientuļo sieviešu gadījumā es domāju, ka šādi cilvēki patiesībā nav atraduši, ko viņi īsti grib. Man ļoti patika, kā kādā sarunā pateica Līvija. Viņa kādreiz bija vadījusi iepazīšanās salonu un ilgi nevarēja saprast, kāpēc neizdodas salikt kopā juristu ar juristu. It kā taču abiem ir kopīgas intereses. Tomēr kopā nesader nu pilnīgi nekādi. Un tad viņa atklāja tam iemeslu, un tas bija – sievietes pārāk augstās prasības! Redzi, daudzām sievietēm šodien ir tik ļoti augstas prasības, ar kurām viņas pašas sev uzceļ apkārt robežas. Un šis jūtīgais vīrietis, kuru «sieviete ar prasībām» parasti sauc par «nošļukušu ņergu», šīm viņas uzceltajām robežām vienkārši nespēj pārspļaut pāri.

Un tad Līvija paziņoja – nu, ko tu plēsies! Tev, redz’, vajagot stipru vīrieti… Tu taču pati esi stipra! Paņem vīrieti un radi viņam sajūtu, ka viņš ir pasaules naba. Nomazgā viņu, noskuj bārdu, uzvelc viņam baltu kreklu un pasaki: „Vai, kāds tu esi brīnišķīgs!” Viņam atlieksies preci un iztaisnosies visas kritušās galvas. Jo šādi jūtīgie, maigie un dzīvei izdevīgie vīrieši – viņi ir ļoti emocionāli. Taču spēj dot sievietei tieši to, kas viņai ir vajadzīgs, – emocijas! Sieviete pati izies cauri visiem mūriem un sienām, bet no vīrieša sev līdzās viņa dabūs tieši to, pēc kā patiesībā ilgojas visvairāk, – dzīvas un īstas emocijas!

Ir jāmācās draudzīgums

Latvijas vīriešiem ir vajadzīgi komplimenti! Piemēram, es jau sen vairs nekaunos no tā, ka saku komplimentus arī vīriešiem. Ne tikai viņi man. Nu, kaut vai saviem kolēģiem es ik pa brīdim atgādinu, cik forši viņi ir. «Tu esi viens baigi sakarīgais vecis, ar ko var parunāties!» vai «Ja nebūtu jau precējusies, es ņemtu tādu, kā tu, sev par vīru!» Nu, tā – forši un draudzīgi. Lai gan Latvijā draudzīgums vēl ir jāmācās…

Izstāstīšu jums šī visa sakarā kādu tikko piedzīvotu situāciju. Devos šodien uz tautastērpu centru «Senā klēts» un pēkšņi atklāju – visas ieejas tajā ir slēgtas, jo… sev tautastērpu pērk Latvijas prezidents. Kā jau pie mums tas mēdz notikt, visas ieejas attiecīgajā vieta līdz ar to uz laiku tiek bloķētas. Un tie puiši, kas tur sēž un sargā prezidentu, ir ar tā-ā-ādiem akmens cietiem ģīmjiem! Es pieeju viņiem klāt un draudzīgi uzjautāju – ko tad jūs paši tur neejat iekšā? Jums taču arī piestāvētu kāds tautisks krekls un bikses! Taču puiši stāv kā mietu norijuši un… neko neatbild. Es saprotu, ka viņi ir darbā, bet… Redziet, es ļoti labi zinu, kas šādās situācijās notiek Īrijā. Esmu bijusi Īrijas prezidenta tuvumā, un, atšķirībā no Latvijas, ar šiem cilvēkiem var aprunāties. Jo viņi ļoti labi jūt, kurš ir prezidenta apdraudētājs un kurš tāds nav. Caur to, ka mazliet parunā ar tautu, viņi ne mirkli nezaudē savu drošību. Latvijā es vienkārši klusējot stāvēju un gaidīju. Un kaut kādā ziņā man šo vīriešu, kas apsargā prezidentu, bija žēl… Es saprotu, ka viņiem tā ir spīdoša karjera, bet tajā visā ir pazaudēts kāds ļoti svarīgs cilvēcības moments!

Uz pašas ādas izbaudīts

Kādas ir manas domas par žurnālistēm, kas ievilina slazdā vīriešus un pēc tam par to publicē rakstus? Es pati tā esmu darījusi! Es īsti vairs neatceros, ko mums toreiz redakcijā vajadzēja – kas tas bija par jautājumu, uz kuru meklējām atbildi. Laikam kaut kas saistībā ar vīriešiem, ar kuriem sieviete norunā aklos randiņus un tad dodas satikties. Mēs uz šiem randiņiem pašas arī gājām un pēc tam par tiem rakstījām! Tas vienkārši ir tāds žurnālistikas paņēmiens. Tas, kā tu vari ieraudzīt reālo situāciju – kas īsti notiek. Nevis socioloģiskie pētījumi no tā vai cita nama, bet uz pašas ādas izbaudīta situācija, kurā tu skaidri redzi – ir tā!

Man, protams, ir patiesi žēl Kasēna kunga, jo – es zinu veselu čupu šādu precētu cilvēku, kam ir virtuāli paralēlās dzīves. Kastēnam vienkārši nepaveicās ar to, ka gaismā tika izvilkts tieši viņš. No tīri žurnālistikā viedokļa gan es šo meiteni, kas to paveica, pilnībā saprotu. Un tās runas par žurnālistes morālo stāju ir pilnīgas muļķības! Vienmēr ir tā, ka, ja kāds izdara skaistus sūdus, beigās tajā visā vaino žurnālistus. Arī tagad – nez kāpēc nosoda žurnālisti, nevis Kastēnu, kas atļāvās virtuāli kniebt žurnālistei ciskā. Baigi nu tikumīgais vīrietis! Smiekli nāk.

Avots: http://www.nra.lv/zinas/3878-ka-virieti-panemt.htm

sexerlv

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: