Kā pierādījums tam, ka vīriešu pasaulē ir par maz (un esošie – nekam nederīgi vai jau aizņemti), man ir draudzene.
Dīvainas sakritības labad mums ir vienādi vārdi – viņai tas ir pasē rakstītais, bet man – senā ticības apmulsumā baznīcā kristīts.
Satikāmies mēs gaužām tradicionāli – kādā klubiņā es, pie bāra sēžot, malkoju karstu piparmētru tēju (biju saklausījusies, ka karsta tēja karstā laikā palīdzot atvēsināties) un klusībā nožēloju, ka esmu šurp atnākusi – bija tikai otrdiena, 11:20 PM. Atvēru savu piezīmju grāmatiņu, sāku izvērtēt priekšā stāvošos darbus. Nākošajā dienā jau 8:00 AM ieplānota intervija, tad divas apspriedes. Elle. Bet es, kā tāda muļķe, sēžu sazin kādā klubā un sazin ko gaidu. Ielikusi piezīmju grāmatiņu somā, palūkojos apkārt. Kaut kas bija mainījies. Netālu no manis sēdēja meitene un virpināja pirkstos salmiņu no martini glāzes. Es nespēju no viņas atraut savu skatienu – viņa bija skaista, TIK skaista! Slaidām, garām kājām, tievu vidukli un palielām, apaļīgām krūtīm, kuras neizsakāmi pavedinoši spīdēja cauri apspīlētajai, puscaurspīdīgajai kleitiņai. Ar grūtībām atrāvu acis no šīm krūtīm, lai izpētītu viņas seju. Tumši, paīsi mati, šķietami steigā ieveidoti, tumši zilas acis ar glītām, izteiksmīgām skropstām un pilnīgas lūpas, kas nokrāsotas gandrīz ķiršsarkanas.
Laikam biju pārāk ilgi un uzstājīgi viņu pētījusi – viņa aši uzmeta man skatienu, kautrīgi pasmaidīja un novērsās.
Pēc brīža es saņēmos, pabīdījos šai daiļajai būtnei tuvāk, uzsmaidīju un sacīju – Sveika, mani sauc Ilva.
Pretī atskanēja – Cik patīkami, kāds pārsteigums, es arī esmu Ilva.
Jau pēc mirkļa mēs bijām pasūtījušas vienādus dzērienus, lēnām dzērām un pļāpājām par dažādiem nenozīmīgiem niekiem, par laiku, par mājdzīvniekiem un frizētavām.
Es joprojām nespēju atraut acis no viņas krūtīm – tās bija fascinējošas. Ar katru Ilvas elpas vilcienu, ar katru sīkāko kustību tās mazliet notrīcēja…
Es attapos, kad viņa bija uzlikusi savu roku uz manējās un kaut ko vaicāja. Ā, viņa teica, ka šī esot viņas mīļākā dziesma un vai es nevēlos iet dejot. Jā, nebija vairs otrreiz jāsaka – mēs devāmies dejot. Iejukām cilvēku barā, kustējāmies mūzikas ritmā. Nemanīju kā, bet biju pievirzījusies viņai bīstami tuvu, nejauši pieskāros viņas krūtīm.. Jau pēc brīža deja bija beigusies un mēs apsēdāmies pie maza galdiņa zāles attālākajā stūrī. Es nespēju sevi atturēt – vispirms glāstīju viņas roku, tad matus, tad noskūpstīju viņu.. pēc mirkļa viņas roka taustījās zem maniem īsajiem svārciņiem – labi gan, ka šajā zāles galā bija tumšs.
Izrādījās, Ilva dzīvo mežciemā, uz kurieni pēdējais trolejbuss jau bija aizgājis. Tā kā es dzīvoju centrā un mājas biju viena pati, tad piedāvāju Ilva palikt līdz rītam pie manis. Gājiens uz manām mājām šķita mūžīgs. Bet, galā nonākušas, mēs gluži dabiski abas kopā divatā devāmies uz dušu. Tas bija satriecoši, ar baudu skatījos, kā viņa izģērbjas, kā katram viņas niecīgā apģērba gabaliņam nokrītot, atklājās kas jauns – bez apģērba viņa bija vēl skaistāka – man viņa šķita visa perfektā iemiesojums. Viņas kājas… viņas vēders.. viņas krūtis.. Jā, viņas krūtis – tās ir neaprakstāmas. Skaistas. Kārdinošas. Gluži vai pašas prasās pēc glāstiem un skūpstiem. Mēs viena otru ieziepējām, viena otru nomazgājām un noslaucījām.. Viena otru viscaur iesmērējām ar krēmu.. Es nespēju vien beigt apbrīnot viņas augumu, viņas skaistumu.
Tad viņa sāka mani skūpstīt, lēnām, sākot no kājām.. uz augšu.. Patiesi, šķiet, labs sekss var būt tikai divām sievietēm, neviens vīrietis nekad perfekti nezinās, kura vietiņa ir tā īstā, kā ir vislabāk un cik daudz tieši vajag. Viņa bija perfekta, patiesi – viņas augums.. viņas lūpas un mēle.. viņas rokas.. Neatceros jebkad agrāk sevi piedzīvojusi tādu orgasmu, tas bija gluži kā grāmatās aprakstīts – kā eksplozija, kā augšāmcelšanās, kā nirvāna, kā nāve – kā piepildījums visam.
Pēc šā es biju gluži kā bez spēka. Es gulēju viņai līdzās, galvu ielikusi viņai starp krūtīm un čukstēju mazas, mīļas muļķībiņas.
Pēc brīža, atguvusies no neaprakstāmā pārdzīvojuma, mēģināju viņai atdarīt ar to pašu, vēlējos, lai arī viņa brīdi paklejo citā baudas dimensijā. Es izgaršoju viņu viscaur, sākot no kreisās kājas mazā pirkstiņa, beidzot ar ausu ļipiņām. Viņa smaržoja tik labi, viņas āda bija burvīga samtaina. Viņas krūtis.. jā, viņas krūtis. Tās bija fantastiskas. Es tās glāstīju un skūpstīju – šķiet, varētu to darīt nepārtraukti. Es jutu, kā Ilvas sirds sāk sisties straujāk un kā viņas elpa paātrinās. Es devos zemāk – viņas tumšbrūnie, viegli cirtotie matiņi veidoja mazu trīsstūrīti. Izskatījās kārdinoši. Es gandrīz noslīku viņā, Ilva tik labi garšoja un tik jauki smaržoja. Viņas kustības, viņas elsas, straujā elpa un manas zināšanas teica man priekšā, ko un kā darīt – jau pēc brīža jutu, ka manas pūles ir attaisnojušās – Ilvai bija labi, tik labi, cik vien var būt.
Mēs aizmigām pļāpājot par dažādiem sīkumiem, no rīta pamodāmies apskāvušās un modinātājam skaļi zvanot. Apskāvušās izgājām no mājas, pēc ilga skūpsta šķīrāmies uz ielas stūra pie mana darba. Šķīrāmies līdz vakaram
Sekss, Anekdotes, Erotiskie stāsti etc 