Kā jau parasti devos ciemos pie mīļotās. Tikai nebiju iepriekš pateicis, ka būšu. Bijām jau kopā pusgadu. Pie Sanitas dzīvokļa durvīm pienāca viņas mamma Katrīna.
– Čau, Sanita mājās?
– Čau, nāc tik iekšā, iedzersim kafiju.
Katrīna uzlika vārīties kafiju, kamēr vilku nost kurpes. Kad Katrīna ienāca koridorā, viņai mugurā bija tikai apakšveļa un pavērts halātiņš. Viņa pienāca pie manis, novilka man žaketi.
– Jāni, Sanita man teica, ka tu ļoti labi mīlējies. Neuztraucies, viņas nebūs trīs dienas, jo aizbrauca pie vecmāmiņas.
Katrīna pieglaudās man cieši klāt un aši atbrīvoja no krekla. Sākām skūpstīties.
– Katrīna, es palieku tikai ar norunu, ka Sanita neko neuzzinās.
– Apsolu tev, Jāni.
Pa ceļam uz virtuvi nokrita arī viņas halātiņš. Katrīna iesēdās man klēpī, dzērām kafiju. Tā kā viņa sēdēja ar muguru pret mani, skūpstīju viņas kaklu un austiņu.
– Katrīn, varbūt pārvietojamies uz tavu gultu?
– Jā, ar lielāko prieku, ejam.
– Un vēl, vai tu gribi mīlēties vai nokniebties?
– Jāni, es gribu, lai tu šonakt mīli mani tāpat, kā mīlējies ar manu meitu.
Pie gultas viņa atbrīvoja manu locekli no vēl palikušajām biksītēm. Tas jau stāvēja kā zemē iedzīts miets. Katrīna nedroši noglāstīja to.
– Katrīn, drošāk, nebaidies, arī tev viņš sagādās baudu.
Lēnām attaisīju krūšturi. No tā izgāzās Katrīnas skaistās krūtis. Sāku tās skūpstīt.
– Jāni, lūdzu mirklīti pagaidi.
Viņa sameklēja koņaku un glāzītes.
– Katrīnīt, kad tu pēdējo reizi tā kārtīgi mīlējies?
Dzērām koņaku un glāstījām viens otru. Pēc pāris glāzēm Katrīna jau darbojās daudz drošāk. Viņa glāstīja mani un skūpstīja. Atlaidās gultā, dzēra koņaku.
– Tā kārtīgi mīlējos pirms gada, bet man ļoti sagribējās vīrieti.
Uzkāpu viņai virsū un skūpstīju no kakla līdz nabiņai.
Masēju krūtis, sūkāju, laizīju tās. Katrīna jau sāka elsot. Novilku viņai biksītes, lēnām glāstīju un skūpstīju kaunumlūpiņas. Katrīna kunkstēja. Apgūlos blakus.
– Katrīn, satver un samīļo viņu. Sanita to glāsta gan ar plaukstu, gan ar mēlīti. Pēc tam sajutīsi arī manu mēli.
Viņa droši glāstīja, laizīja ar mēlīti. Ārprāts, kādu baudu viņa sagādāja! Katrīnai sanāca pat labāk nekā Sanitai. Es no baudas nokunkstējos.
– Paņem mutē.
Viņa tā arī izdarīja. Līdz jutu, ka tūlīt noies.
– Mīļā, meties guļus un ieplet kājiņas. Gribu tev izlaizīt. Aši sāku laizīt. Katrīna suloja. Cik garšīga bija viņas mīlas sula. Pēkšņi Katrīna satvēra manu galvu un vilka uz augšu.
– Nāc, lūdzu, manī, ņem mani.
Katrīna iepleta kājas un pavēra kaunumlūpiņas. Tas tik jauki ieslīdēja viņā. Noskūpstīju viņu, manas kustības kļuva arvien spēcīgākas un grūdu arvien dziļāk. Jutu, ka tūlīt beigšu. Pirms es iznācu no viņas, Katrīna iebļāvās: “Beidzu,” un notrīcēja. Iznācu no Katrīnas, noskūpstīju viņu, noskūpstīju viņas apakšlūpiņas, apgūlos blakus un glāstīju kājstarpīti.
– Ak, mans mīļais, cik man ir labi.
– Man arī, mīļā, bet mēs to varam darīt vēlreiz.
Un ielaidu divus pirkstus, kustināju tos. Pēc mirkļa Katrīna satvēra daiktu, lēnām glāstot.
– Tikai lēnām, ļoti maigi.
Drīz jutu, ka viņš spļaus. Izvilku to ārā, tas saspļāva uz viņas krūtīm. Iemasēju tās un tā arī aizmigām.
Kate said,
3 janvāris, 2009 @ 10:11 pm
Uzbudinosi
iciks said,
20 maija, 2016 @ 6:33 am
sīkie onānisti, bļe