Mīlestība ne vienmēr ir medus maize

Attiecības ar laiku sāk līdzināties auto vadīšanai nepazīstamā teritorijā bez kartes: viss kļūst aizvien sarežģītāk, parādās situācijas, kurās ir grūti izprast partnera rīcību, gadās mulsinoši momenti, un, jā, tev rodas milzīgas bailes… Bailes, ka iegriezīsies bīstamā šķērsielā… Bailes, ka ietrieksies šķērslī, savainojot gan sevi, gan līdzbraucēju… Visbeidzot bailes, ka iebrauksi strupceļā…

Taču visam ir risinājums. Ja nevēlies zaudēt kontroli pār savām attiecībām, citu pāru pieredzes apkopojums palīdzēs tev izvairīties no sarežģījumiem, kas ar laiku iezogas ikvienās attiecībās. Lai tev būtu vieglāk uztvert šos dažādos stāstus, Cosmo eksperts psihologs Arnolds Cerbulis, balstoties uz savu profesionālo pieredzi, izkristalizēja astoņas atsevišķas patiesības par mīlestību. Tās tev noderēs harmonisku un mīlestības pilnu attiecību dibināšanā un saglabāšanā.

1. Laika pavadīšana atsevišķi stiprina attiecības.

Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tu ar mīļoto vīrieti kopā pavadītu daudz laika, taču psihologi ir secinājuši, ka gandrīz vienlīdz svarīgi ir pavadīt laiku arī šķirti vienam no otra. “Attiecības nav mērāmas kopīgi pavadīta laika vienībās, proti, kopā pavadīta viena vai desmit stundas dienā nav nekāds rādītājs,” norāda Arnolds Cerbulis. “Protams, ja esat kādu laiku šķirti viens no otra, iespējams, var rasties trauksme par attiecību zaudēšanu, taču normas robežās šķirti pavadīts laiks ir ļoti nepieciešams, jo citādi vienubrīd kāds cits cilvēks sāks jūsu attiecības apdraudēt, vienkārši piedāvājot kaut ko jaunu.”
Ja sekosi šim ieteikumam un paralēli jūsu kopīgajai dzīvei pilnasinīgi dzīvosi arī savējo, tev radīsies jauni iespaidi un idejas, kurās vēlāk ar savu vīrieti varēsi dalīties. Tiesa, tas, ka jums abiem būs vairāk par ko runāt, nav pats lielākais bonuss, ko saņemsiet par spēju vismaz kādas brīvdienas iztikt bez mīļotā cilvēka. Redzi, esot ar kādu kopā, tu īpaši nedomā par to, cik daudz tev viņš nozīmē, savukārt attālums vienam pēc otra liek sailgoties tik ļoti, kas tas rada īstu jūtu un hormonu eksploziju jūsu nākamajā tikšanās reizē.

2. Nojauta, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, visticamāk, ir pareiza.

Tev kā sievietei no dabas ir dots svarīgs ierocis un vairogs vienlaikus – tā ir intuīcija, kas ļauj zibenīgi nojaust par pat visniecīgākajām izmaiņām attiecībās. Un, ja neesi pārlieku greizsirdīga vai nedroša, tev ir tai jāuzticas. Arnolds Cerbulis uzsver, ka katrs pats ir vislielākais eksperts, vai viņa attiecībās ar partneri viss ir kārtībā: “Bieži tās nav racionāli izskaidrojamas lietas, kas sievietēm liek nojaust, ka drīz attiecībās kaut kas saies grīstē. Uz to var norādīt jebkas – puiša balss intonācija, reakcija, skatoties sporta pārraidi, vārdi, ko viņš izmanto, rakstot īsziņas.”
Tā, piemēram, ja tavs puisis pāris dienas nav tev devis ziņu ne pa telefonu, ne atsūtījis kādu meilu vai vēstulīti uz draugiem.lv, protams, tas vēl nav ne pasaules, ne attiecību gals. Taču, tā kā komunikācija mūsdienās ir kļuvusi ārkārtīgi vienkārša un ātra, tas parasti nav arī nekāds labais rādītājs. Jo, ja puisis vēlas pārtraukt attiecības, viņš sāk izbrīvēt sev vairāk laika. Citiem vārdiem sakot, viņš vairs nezvana tik bieži kā agrāk, atbildes uz tevis rakstītajiem meiliem un īsziņām ir jāgaida ilgāk. Ja tu vēlēsies pavadīt kopā vakaru, viņš būs “pārāk aizņemts” vai “noguris”. Atceries, ka vīrietis, kuram esi svarīga, vienmēr atradīs tev laiku. Ja mīļotā rīcība nemainās, nekavējies noskaidrot tādas rīcības iemeslus. Ja viņš izvairās no atbildes, mūsuprāt, džeks tev ir atbildējis pietiekami skaidri.

3. Ja džeks ir krāpis iepriekšējās draudzenes, visticamāk, viņš krāps arī tevi.

Biežākie iemesli, kāpēc vīrieši sper sānsoļus, ir neapmierinātība attiecībās, parasti emocionāla vai seksuāla. Taču tajā pašā laikā flirtēšana ar citām var arī norādīt uz to, ka amzierēšanās viņam ir raksturīga iezīme, no kuras džeks pat nedomā atteikties. Pētījumi liecina, ka ir ļoti daudz puišu, kuriem patīk “draudzēties” ar citām sievietēm paralēli pastāvīgai draudzenei, jo tādā veidā viņi gūst asas izjūtas. Ir vīrieši, kuri, krāpjot draudzeni, pašapliecinās, savukārt daži vienkārši nespēj pretoties seksuālam kārdinājumam. “Visi šie varianti norāda, ka puisis nespēj pa īstam pieķerties, veidot un iesakņoties attiecībās. Mainot partneres, viņš joprojām neapzināti meklē pats sevi,” skaidro Arnolds Cerbulis. Psihologs min piemēru, ka sievietes, lai justos labāk, laiku pa laikam nomaina zaļo kleitu pret sarkano. Taču partneri nedrīkstētu uztvert kā kleitu vai aksesuāru.
Arī pētījumi atklāj, ka divreiz vairāk vīriešu nekā sieviešu pieļauj, ka viņi varētu spert sānsoļus. Pat vairākas reizes pēc kārtas. Tātad, visticamāk, puisis, kurš ir krāpis savu iepriekšējo draudzeni (piemēram, ar tevi), arī tavā gadījumā rīkosies tieši tāpat.

4. Viņš vēlas rūpēties par tevi.

Džeki gūst neizsakāmu gandarījumu, ja partnerei var kaut kā palīdzēt. “Ikvienā vīrietī mīt vajadzība aizsargāt, rūpēties, lolot savu sievieti,” ir pārliecināts Arnolds Cerbulis. “Reizēm savā vajadzībā vīrietis aiziet arī par tālu, zaudējot saikni ar realitāti un tādējādi kļūstot partnerei apgrūtinošs, piemēram, viņš iegādāsies sev jaunu mašīnu un apgalvos, ka to darījis tevis dēļ, tajā pašā laikā nepamanot lietas, kas tev patiešām ir svarīgas.” Taču apziņa, ka viņš var kaut ko darīt savas mīļotās labā, ļoti ceļ vīrieša pašvērtējumu. Tāpēc attiecību labā laiku pa laikam atkāpies solīti nost no principa, ka esi neatkarīga un stipra sieviete, kas var pastāvēt pati par sevi. Tu tāda, protams, esi, tikai viņam tas nav lieki jādemonstrē. Ļauj, lai tavs mīļotais maksā par pusdienām, ja vēlas to darīt, jo, ļaujot viņam rūpēties, tu parādi, ka viņš tev ir svarīgs.

5. Ja vīrietis apgalvo, ka nav gatavs attiecībām, viņš tām patiešām nav gatavs.

Tici vai netici, bet puišiem patiešām nepatīk pievilt savas draudzenes. Tāpēc, ja viņš apgalvo, ka nav gatavs sākt attiecības, tas tieši tā ir arī jāsaprot. To apliecina Arnolda Cerbuļa psihologa pieredze: ““Nē” nozīmē “nē”, un to pateikt nav viegli, tāpēc, ja puisis šo vārdu saka, tad tas ir jāuztver nopietni.” Šādai nostājai var būt dažādi iemesli – varbūt puisis vēl nav atguvies no savām iepriekšējām attiecībām, varbūt tu viņam nešķieti piemērota mīļotās lomā vai varbūt viņš domā par kādu citu. Taču rezultāts vienalga būs viens un tas pats. Un neceri, ka viņš mainīs savas domas, kad būs tevi labāk iepazinis. “Pat tad, ja izdosies attiecības noturēt, tām būs postoša ietekme uz tavu pašapziņu,” brīdina Arnolds Cerbulis. “Ja vīrietis reiz ir ieņēmis galvā, kādā lomā viņš tevi redz, to ir ārkārtīgi grūti mainīt.” Rēķinies, ja turpināsi ar viņu tikties arī pēc tam, kad vīrietis tev ir atklājis, ka nav gatavs attiecībām, viņš tavu uzvedību uztvers kā normu – tātad tevi šāds attiecību modelis apmierina. Padomā, vai tā patiešām ir.

6. Ilgākā laikā seksuālā dzīve uzlabojas.

Joprojām daudzi domā, ka pāriem, kas ir kopā ilgu laiku, seksuālā dzīve kļūst aizvien retāka un neinteresantāka. Taču pētījumi liecina, ka tikko precējušies pāri ar savu seksuālo dzīvi ir daudz apmierinātāki nekā viņu neprecētie draugi. “Ilgs laiks kopā, protams, nav rezervēta biļete uz fantastisku seksu, jo attiecībās nepārtraukti ir jāiegulda un pie tām ir jāstrādā,” atzīst Arnolds Cerbulis. “Taču sekss pēc divus gadus ilgām attiecībām nav salīdzināms ar vienu fikso trešā randiņa beigās.”
Bez šaubām, tuvībai ir savas priekšrocības. Kad jūs pazīstat viens otru, esat atklājuši partnera jutīgākās vietiņas, mīlas akts kļūst ievērojami intīmāks un erotiskāks. Mīļotie, kuri ir kopā vairākus gadus, visticamāk, ir iemācījušies, kā vienam otru apmierināt, nekautrējas atklāt savas fantāzijas, izmēģina jaunas pozas – tas viss uztur kaisli seksuālajās attiecībās. Tiesa, priekšspēle steigas dēļ bieži tiek saīsināta.

7. Tu nenožēlosi, ja izšķirsies ar puisi, par kuru neesi pārliecināta.

Mūsdienās sievietes nereti laikus nepārtrauc attiecības ar sev nepiemērotu partneri, un tikai pēc ārkārtīgi ilgām pārdomām un acīmredzamiem faktiem, ka kopīgas nākotnes nebūs, tiek pieņemts lēmums, ka attiecībām ir jāpieliek punkts. “Attiecības cilvēki veido visai dzīvei. Ja arī jaunām meitenēm tā nešķiet, šī doma vienalga ir zemapziņā,” atklāj Arnolds Cerbulis. “Attiecības tev būs vajadzīgas gan pēc trim, gan pieciem, gan divdesmit pieciem gadiem, tāpēc, ja jau tagad redzi, ka kaut kas galīgi neiet uz priekšu, nešaubies un pārtrauc tās. Uztver šīs attiecības kā pakāpienu, kura laikā esi sevi labāk iepazinusi.”
Redzi, daudzas sievietes gadiem iet cauri sāpīgajam nešķiršanās posmam, jo baidās, ka pieliks attiecībām punktu pārāk ātri un pēc tam sevi par to emocionāli šaustīs. Taču ir pētījums, kas liecina, ka parasti cilvēki pēc šķiršanās ne tuvu nejūtas tik sarūgtināti kā paši iepriekš prognozēja. Tāpēc, ja jūti, ka tavs tagadējais partneris nav tev īsti piemērots, daudz neraizējies un šķiries. Protams, nopietni apsverot, kā to izdarīt pēc iespējas godīgāk.

8. Sarunas par attiecībām būs jāsāk tev.

Sievietes allaž vēlas turēt roku uz attiecību pulsa, turpretī vīrieši visbiežāk dziļās pārdomās negremdējas, līdz kaut kas patiešām nav sagājis grīstē. Nu labi, ja arī viņi par kaut ko aizdomājas, tad sieviete tāpat būs pirmā, kura vēlēsies par to runāt. Stop! Vai pamanīji, ka nupat spriedu tikai no sievietes perspektīvas?
Tiesa, arī psihologs Arnolds Cerbulis piekrīt iepriekšminētajiem spriedumiem: “Jā, tā būsi tu, kura pirmā runās par attiecībām, taču arī vīrieši par attiecībām domā. Lai arī sievietes parasti vairāk cepas, taču īstās attiecībās arī vīrietis spēj pateikt to, kas viņam rūp,” skaidro psihologs. Tāpēc ir vērts viņā šo spēju izkopt. Padoms ir pavisam vienkāršs – jautā! Jautā, kā viņš jūtas un ko viņš domā. Kad ierosini sarunu par jūsu attiecībām, galvenais, neuzbrūc viņam, bet dari to tā, kā iesaka speciālisti, proti, sarunu sāc ar kaut ko pozitīvu, tad pamazām nonāc līdz sev svarīgajai lietai un visu noslēdz arī ar kaut ko pozitīvu. Piemēram, ja vēlies tikt skaidrībā par attiecībām ar savu jauno džeku, saki: “Tu man ļoti, ļoti patīc. Vai tev šķiet, ka mums sanāks kaut kas nopietns?” Uz šādu uzrunu viņam būs daudz vienkāršāk atbildēt nekā uz histērisku: “Nu, es esmu tava draudzene vai neesmu?” Savukārt nākamajā jūsu attiecību posmā šī saruna varētu izklausīties jau citādāk: “Man šķiet, ka mēs esam fantastisks pāris. Jūtu, ka esmu gatava arī nākamajam solim un pārvākties dzīvot pie tevis. Iedomājies, cik daudz seksa mums varētu būt uz mūsu mājas jumta!”

Avots: tvnet

Leave a comment »

Sekss – tās ir jūtas

Pazīstami seksologi salīdzina seksu ar duetu: “Dziedātāji var dziedāt unisonā, bet var arī katrs savu partiju. Ja viņi ir sadziedājušies, tad kopā viņu balsis skan pilnīgi citā skanējumā nekā solo. Labā duetā abi partneri jūt viens otru. Ja vienam sagribēsies improvizēt, tad otrs viegli piebiedrosies.”

Protams, sekss 30 gados pavisam nelīdzinās seksam 18 gados. Jaunībā viss bija vienkāršāk, visu izdarīja hormoni, jūs varējāt negulēt visu nakti, bet no rīta bijāt svaigi kā roze, jo priekšā bija lieli plāni un vēlēšanās tik daudz paveikt!

Diemžēl ar gadiem aiziet arī pašpārliecība par sevi (īpaši, ja mīļotais vīrs periodiski atgādina par liekiem kilogramiem, celulītu vai krunciņām), pienākumi ģimenē apēd visus spēkus, un pat organisms pieprasa vairāk stundu miegam, ne seksam. Tomēr seksuālā apmierinātība ir saistīta ar kopējo labsajūtu laulībā. Ja laulātie ir apmierināti ar savu intīmo dzīvi, tad tas veido fonu, uz kura pamata attīstās viņu attiecības arī citās jomās. Šis fons labvēlīgi ietekmē viņu attiecības, arī seksā, kas savukārt ir atkarīgs no šīm attiecībām.
Ko darīt? Sākumā godīgi atbildiet uz jautājumu: vai viss ir kārtībā starp jums ikdienas attiecībās? Ja ne – meklējiet to vietu, kur sākas jūsu nesaderība, un mēģiniet to atrisināt.

Palutiniet viens otru

Paradokss: mēs neaizmirstam visas savas pa dienu sakrātās nepatikšanas novelt uz vīru, izsakot viņam pretenzijas un apvainojot draugu klātbūtnē. Bet kur palika maigums? Laulātie, kuri neaizmirst viens otram izrādīt maigumu un mīlestību, parasti nenogurst viens no otra arī gultā.

Kad pēdējo reizi vīram pasniedzāt kafiju gultā? Un kad pēdējo reizi viņš jums noberza muguru vannā? Vai vakarā pastaigājaties mēness gaismā? Katrai ģimenei ar laiku rodas savas „receptes”. Jo biežāk viens otram izrādīsiet savas pozitīvās emocijas, jo stiprākas būs jūsu seksuālās saites!

Noguruši ķermeņi nodarbojas ar nogurušu seksu

Kura no mums, precētām dāmām, nav bijusi situācijā, kad no noguruma gribas gulēt, bet vīrs pēkšņi izrāda iniciatīvu? Atteiksi – apvainosies, piekritīsi – gulēsi izmocīta, un dvēselē radīsies aizkaitinājums: ko viņam vajag? Bet varbūt arī otrādi: tu tiecies pie viņa, bet viņam “sāp galva”.
Ko darīt? Dodiet viens otram iespēju atpūsties.
Ir laulātie pāri „ar stāžu”, kuri šo jautājumu atrisina. Vieni savus bērnus brīvdienās sūta pie vecmāmiņas un piesaka, lai pat nedomā zvanīt. Citi, kuriem nav jāsteidzas uz darbu, pārceļ seksu uz rīta stundām. Vēl citi, pretēji, noliek bērnus gulēt un paši no desmitiem līdz pusnaktij velta laiku viens otram.

Atstājiet problēmas ārpusē

Nenesiet mājās darba problēmas. Neņemiet mājās dokumentus, kurus darbā nepaspējāt pārskatīt. Uz pāris stundām arī telefonu var izslēgt. Ja tomēr gaidāt svarīgu zvanu, lietojiet automātisko atbildētāju, tagad nav problēma to iegādāties, un ieekonomēsiet laiku un spēkus, atbrīvojot sevi no nevēlamas kontaktēšanās un nevajadzīgām lietām.

Ja nu tomēr ir palicis daudz nepadarītu darbu, tad labāk neplānojiet uz vakaru intīmas attiecības, tāpat visas domas būs par to, ko vēl neesat izdarījis, tās neļaus jums atbrīvoties.

Kādreiz derētu par saviem plāniem paziņot arī vīram!

Ja jūs no rīta tā starp citu paziņosiet vīram: “Dārgais, šodien vakars būs seksam!” – tas būs kopējs noskaņojums. Ja jau no paša rīta būsiet noskaņojusies un ar labu garastāvokli gaidīsiet vakaru, un darba laikā vairākas reizes piezvanīsiet vīram, sakot, ka ar nepacietību gaidāt vakaru, atnāksiet no darba pusstundu ātrāk, lai pagatavotu vieglas vakariņas diviem, būsiet sagatavojusi šampanieti vai vīnu, ieiesiet dušā vai vannā, tad jums būs brīnišķīgs noskaņojums, kuru uzreiz pamanīs vīrs.

Izvairieties no slazda

Pēc seksologu domām, visizplatītākais slazds laulāto gultā ir viens un tas pats it kā veiksmīgais scenārijs. Agri vai vēlu pienāk laiks, kad partneri pietiekami labi ir apguvuši viens otra intīmās puses, tāpēc, nodarbojoties ar seksu, viņi uzreiz ķeras pie lietas un piekopj tehniku, kura nekļūdīgi dod rezultātus.

Padomājiet paši, ja cilvēku katru dienu baro tikai ar ceptiem kartupeļiem (halvu, ananasiem), tad pienāks brīdis, kad, paskatoties vien uz to, kļūst slikti. Tāpēc „ēdienkarte” ir jāmaina.

Nepārtaisiet vīru par draudzeni

Tas ir zelta likums laulāto dzīvei. Atcerieties vienmēr: blakus jums ir vīrietis. Bet šo vīrieti vajag katru dienu pavedināt un iegūt.

Tomēr praksē viss ir savādāk. Sieva katru dienu grozās spoguļa priekšā un atgādina vīram, ka pieņēmusies svarā par 20 kg, izskatās kā govs un neder vairs nevieni svārki. Tāpat, atnākusi no zobārsta, stāsta, ka zobos ir 20 caurumi un vispār vajag krāt naudu zobu implantiem. Vai arī, ka nopirkusi pretcelulīta krēmu. Patiesībā dara to, ko pirmajās iepazīšanās dienās nekad nedarītu.

Varbūt tāpēc, ka sievai gribas, lai vīrs pasaka: „Dārgā, tu izskaties lieliski!” Bet vīri parasti to nekad nesaka. Nekādus mājienus jūsu vārdos viņi neredz. Viņi tic vārdiem. Ja sieva pateica, ka viņa ir veca, resna, neglīta, ar celulītu un kariesu – tad tā arī ir! Bet kuram tad gribas ar tādu sievieti gulēt?

Pieejiet ar humoru

Nu, kas jums teica, ka sekss – tas ir nopietni? Citreiz vislabākais variants atgriezt kaisli ir pasmejoties.

Daudzos sieviešu žurnālos piedāvā necilas receptes, piemēram, sagaidīt vīru no darba kailai, tikai priekšautā. Ar tādu domu, ka viņš tūlīt kā zvērs metīsies jums virsū. Ir gadījumi, kad sieva savu vīru sagaida uz skrituļslidām. Vīrs esot ļoti smējies! Nakts bijusi pasakaina. Pareizi, tam vīram bija humora izjūta, bet vai jūsu vīram ir? Ja ir – tad izmēģiniet.

Atmiņas – tas ir jūsu sabiedrotais

Ja esat nodzīvojuši jau vairākus gadus un jūsu starpā rodas atsvešinātība, varbūt paņemiet un kopā paskatieties savus vecos albumus, iespējams, tas palīdzēs jums atgūt iepriekšējo dzīvi. Lai saprotat, ka mīlat viens otru un sakāt viens otram mīļus vārdus.

Flirtējiet

Mēs visi zinām, ka ar nepazīstamu vīrieti flirtēt ir viegli: viegli pasmaidīt, paskatīties tā, ka šim nepazīstamajam nodreb visi orgāni. Daudz grūtāk ir ar savu vīru! Kaut vai, piemēram, jūs dodaties ciemos vai tāpat pastaigāties, atrodiet momentu viņam iečukstēt ausī savu scenāriju jūsu naktij. Bet ciemos paskatieties viņam acīs un citiem nemanāmi kāju novelciet gar viņa kāju vai ar roku noglaudiet viņam celi, bet pēc tam pabīdiet to augstāk. Nepalaidiet garām iespēju padejot. Sakiet viņam komplimentus, noskūpstiet austiņu, protams, jūs savu vīru pazīstat labāk nekā citi. Un rezultāts noteikti būs!

Atcerieties – jūsu kaisle nekur nav pazudusi! Vienkārši tā ir noputējusi dzīves problēmās. Nopuriniet no tās putekļus un priecājieties par dzīvi!

Avots: tvnet

Leave a comment »

Ārstes apmeklējums

Tas notika kad man bija 18 gadi un ar manu ģimenes ārsti, viņai bija 46. Es kādreiz viņai prasīju vai tajā rajonā kur dzīvoju ir iespējama urologa apskate. Viņa arī atbildēja, ka jā, bet tikai vienu ceturtdienu mēnesī. Vēl noteica, ka zināmās normās tas iespējams arī pie viņas. Tad es arī piekritu ja jau viņa arī piedāvājās.
Tad kad pienāca laiks apskatei iegāju viņas kabinetā tur bija vēss, kā jau ne visai jaunā ēkā. Viņa aizslēdza aiz manis durvis un teica lai apsēžos. Mēs pārrunājām visu ko es vēlējos uzzināt. Un viņa arī piekrita veikt apskati un lika man novilkt bikses.
Aiz kauna es novilku tikai bikses apakšbikses atstājot un minstinoties. Viņa nosmēja vai man bail un lika novilkt arī apakšbikses. Viņa mani pētīja un uzvilka gumijas cimdus un paņēma tādu kā rādāmkociņu.
Kad sākās apskate viņa manu locekli ar rādāmkociņu pacēla un pārvietoja visādi lai varētu visu apskatīt, lika atvilkt priekšādiņu, aptaustīja sēkliniekus. Viņa lika man nedaudz uzgaidīt un pieliecās no rakstāmgalda zemākās atvilktnes ko paņemt. Tajā brīdī redzot viņu savā priekšā noliekušos pēkšņi iedomājos par seksu ar viņu, ko īstenībā dažreiz biju arī izfantazējis un man sāka piebriest loceklis.
Viņa pagriezās un noteica, ka man prieks tik galvā un teica lai nomierinos. Bet man tas nez kā neizdevās. Viņa gaidīja kādu brīdi un pēkšņi teica: „Nu tad jau darām.” Un novilka savu halātu, lika man apsēsties. Tikmēr viņa man acu priekšā turpināja noģērbties, lēnām, it kā izrādot sevi. Viņa izģērbās pilnīgi kaila, kājās palika tikai zeķes, melnas un izaicinošas līdz pat gurniem, un nostājās manā priekšā viltīgi smaidot un glāstīja sev krūtis, es pamanīju, ka viņas kaunuma lūpiņas bija jau nedaudz piebriedušas. Starp citu, viņas kaunuma apmatojums bija noskūts tādā kā trijstūra formā.
Viņa pienāca man klāt un paņēma manu locekļa galviņu mutē un sāka to lēnām sūkāt. Dažas reizes viņa locekli paberzēja starp savām krūtīm un gar kājstarpi it kā kaitinot. Bet tas ilgi nebija vajadzīgs, jo es jau gana biju uzbudinājies un viņa nogūlās uz ginekoloģiskā krēsla, kas atradās tur pat kabinetā un ielika savas kājas balstos. Man pavērās lielisks skats. Pieaugusi sieviete man priekšā ar izplestām kājām, jutos kā sapnī. Piegāju klāt un sāku aplaimot viņas pietvīkušo pežiņu ar savu mēli, pasūkājot klitoru un darbojoties pa viņas kājstarpi, dažas reizes iebraucot tur ar pirkstu. Dažreiz paberzēju arī viņas ānusiņu. Tikmēr viņa sevi uzkurināja ar rokām glāstot krūtis. Jutu, ka viņai arvien stiprāk sāk izdalīties silts šķidrums un sapratu, ka viņa ir gatava.

Tā arī bija, viņa lika lai beidzu un nokāpa no krēsla un vaicāja vai es vēlos viņā ieiet. Piekritu un viņa lika man nogulties uz apskates gultas. Viņa vēl no kādas atvilktnes izvilka kādu ziedi un apzieda man dzimumlocekļa galviņu un noteica, ka tas palīdzēs. Lēnām ierāpās gultā un pārliecās man pāri un apsmērēja ar ziedi vēl savu pežiņu. Pēc tam viņa sēdās man virsū un sāka lēnām cilāties uz augšu uz leju pakāpeniski palielinot tempu reizēm arī apļoja gurnus un es izjutu tādu dīvainu sajūtu, kad var just visu vagīnu. Viņa pieliecās man tuvāk un es tikmēr sāku sūkāt viņas tvirtos krūšu galus. Viņa kustējās tā, ka mans loceklis iegāja viņā līdz galam un arī iznāca līdz pašai ieejai. Kad tas vienreiz izspruka ārā, viņa nokāpa no manis un pati uzkāpa uz galda un atlaidās izplezdama kājas un masējot savu šķirbiņu. Sapratu kas jādara un iegāju viņā par jaunu un sāku viņu drāzt nu jau daudz spēcīgāk atbalstoties pret viņas pleciem. Man tas tomēr likās dīvaini redzēt savu ģimenes ārsti sev priekšā kailu un vēl tādā pozā. Viņas ķermenis sāka kļūt mitrs un šad tad viņa klusām ievaidējās. Viņa pati sev vēl piepalīdzēja ar roku masējot savu klitoru. Drīz jau varēja redzēt, ka viņai tuvojas orgasms, jo viņa kļuva arvien agresīvāka. Viņa lika pārtraukt un nokāpa no galda. Piegāja pie krēsla un tajā iekārtojās četriski, pret mani pagriežot savu izteiksmīgo pēcpusi. Skatam pavērās abi caurumiņi viens jau labi ieslidināts, bet otrs mazs un ciešs. Domāju, ka viņa vēlas tikt izdrātēta arī dibenā, bet es izvēlējos jau iesākto vietu un sāku kustēties jau ļoti strauji un rīvēju viņas peteni no mugurpuses. Aplaizīju īkšķi un sāku atkal rīvēt viņas ānusiņu. Viņa sāka stenēt nu jau pavisam bieži un es sapratu, ka drīz būs orgasms. Bet problēma, ka to jutu arī es un viņai par to pateicu. Viņa vēl lika palielināt tempu un par to neuztraucās, nepagāja ne minūte un viņa tā kā sašļuka, notrīcēja un kaisli novaidējās. Es izvilku locekli no viņas maksts, viņa to paņēma mutē un sāka kaislīgi sūkāt pati atrodoties vēl tajā lieliskajā pozā uz krēsla. Jutu, ka beigšu un viņu par to brīdināju un viņa tikai turpināja un manu locekli burtiski slauca. Nu jutu, ka beigšu un tā arī bija, visa mana sēkla nokļuva uz viņas sejas un mutē. Viņa pagaidīja, kamēr pilnībā beigšu un spermu veikli izspļāva izlietnē.
Viņa nokāpa no krēsla un teica lai atsēžos, tikmēr pati turpat esošajā izlietnē nomazgāja seju, apskaloja kājstarpi un sāka ģērbties. Teica lai es ar eju satīros. Kamēr ģērbos viņa stāstīja, ka ar locekli viss kārtībā, bet apskates vajadzētu veikt regulāri. Piekritu, saprotot viņas domu. Viņa atslēdza durvis un izlaida mani ārā. Par laimi es biju pēdējais pacients un neviens nenojauta par to kas tika darīts.

Autors: Mārtiņš (fears@delfi.lv)

Comments (1) »

Ar tiem jokiem joki mazi jeb bez vainas vainīga

Kaspars nopirka litru degvīna, vienu saldā liķiera pudeli, pusžāvētās desas luņķi un Laimas šokolādes konfekšu kasti. Turot vienā rokā maisiņu ar iepirkumiem, bet otrā divus jaukto ziedu pušķus, viņš ar kāju piedauzīja pie sava drauga Valērija polsterētajām dzīvokļa durvīm.

– Klau, – viņš teica, kad namatēvs parādījās uz sliekšņa, – man ir ienākusi svaiga informācija! Mēs tūlīt pat dodamies pie Anitas. Tur būšot forša ballīte. Taisies.

Kaut gan Valērijs jau bija trīsdesmit sešus gadus vecs un visnotaļ prātīgs šķirtenis, viņš savu desmit gadus jaunāko draugu Kasparu bija ieradis paklausīt bez ierunām. Līdz šim visi drauga organizētie pasākumi ar vizītēm pie daiļā dzimuma bija noritējuši vairāk vai mazāk veiksmīgi. Kādēļ gan lai šoreiz būtu citādāk? Tādēļ viņš daudz neprātojot, uzmeta plecos virsjaku un aizslēdza dzīvokļa durvis.

Laukā bija patīkami silta un klusa augusta novakare. Saulīte jau tikpat kā bija norietējusi aiz ciemata nomales stalto priežu galotnēm, kad viņi beidzot nonāca vajadzīgajā ielā.

Dīvainā kārtā Anitas dzīvokļa logi bija tumši kā novembra nakts. Vai nu draugi bija sajaukuši mājas, vai arī Kaspara „svaigā informācija” jau bija paguvusi novecot, bet šajā ballītē viņus neviens negaidīja. Un, ja runājam godīgi, tad palūkojoties uz mājas ārienes noplukušo fasādi, sāka mākt šaubas, vai te vispār kāds vēl tagad dzīvo!

– Kas notiek, Kaspariņ? – Valērijs ar mazu ironiju balsī vaicāja. – Vai tāds bija tavs plāns – atvest mani uz spoku māju?

– Nezinu, draugs, nezinu, – Kaspars izskatījās apjucis. – Es pats neko nesaprotu. Adrese ir pareiza… Re, kur kaimiņš iet ar ūdens spaini. Pajautāsim viņam.

– Labvakar, – Kaspars sveicināja vīru, – sakiet, lūdzu, vai Anita Līduma šeit dzīvo?

Uzrunātais vīrietis nolika spaini zemē, nokrekšķējās un ziņkārīgi nopētījis jaunos vīriešus, aizsmakušā balsī atbildēja:

– He-he, vēl aizvakar dzīvoja… Bet, kad atslēdza elektrību, viņa ar māti un savām māsām izvācās. Uz kurieni, nezinu… Jā… jūs jau neesat vienīgie, kuri šovakar par viņu interesējas. Te pirms pusstundas bija kaut kāda kompānija, tad vēl divi skuķi vēlāk pieklīda…

– Paldies, kungs, – Kaspars stiepa vārdus. – Ejam prom, Valērij. Rādās, ka esam nokavējuši ballīti…

Ko tagad darīs, kurp ies? Kaspars mēģināja Anitai uzzvanīt, bet, kā par spīti, meitenes mobilais bija vai nu izslēgts, vai arī viņa atradās ārpus uztveršanas zonas. Ik pēc mirkļa viņš mēģināja zvanīt atkārtoti, bet bez panākumiem. Draugi smagi nopūtās, aizgāja līdz netālajam parkam un apsēdās uz soliņa. Pēc neliela pārdomu brīža viņi nolēma atvērt degvīna pudeli un uz kreņķiem ieraut pa klunkšķim.

Pēc malka pretīgās, sasilušās dziras, draugi reizē noskurinājās kā suņi pēc peldes un nolauza pa gabalam no pusžāvētās desas luņķa. Te, kur gadījies, kur ne, Valērijam pa bikšu staru klēpī ierāpās apmēram mēnesi vecs strīpains kaķēns un nikni ņurdēdams, ar visām četrām ieķērās desas līkumā. Valērijs no tāda pēkšņa un negaidīta uzbrukuma salēcās un izlaida no rokām savu uzkodu, kura reizē ar mazo „diversantu” nokrita parka zālājā.

– Tfu, tu, velnēns! – jaunais vīrietis gandrīz pārmeta sev krustu. – No kurienes tas te uzradās?

– Desa labi smaržo, – Kaspars smēja ūsās. – Nu tev tagad būs uzticams draudziņš ar ko vakaros īsināt laiku. Varu derēt, ka Mursītis no tevis vairs neatstāsies ne soli. Viņš no mums abiem, redz, tieši tevi izvēlējās par savu mammu…

– Ko tu tur muldi? Kāds vēl „Mursītis”? – Valērijs iepleta acis.

– Nu, Mursītis tāpēc, ka murrā. Paklausies pats…

Mazais kaķēns tik tiešām mala savas dzirnaviņas tik skaļi, ka šo labsajūtas demonstrējumu nevarēja nedzirdēt. Ticis galā ar necerēto laupījumu, dzīvnieciņš pa Valērija bikšu staru atkal ierāpās viņam klēpī un iekārtojās uz snaudu.

– Nu, ko es tev teicu? – Kaspars smēja pilnā balsī. – Uz to mums atkal jāiedzer!

Valērijs paraustīja plecus, sabužināja kaķēnam spalvu un teica:

– Labi, mazo draudziņ, ja es tev tā patīku, tad paliec ar. Tikai neceri, ka es tevi barošu ar desām vien, peles arī būs jāķer. Starp citu, viens tāds grauzējs vakarnakt centās izdrupināt pieliekamajā caurumu, lai tiktu pie maniem pārtikas krājumiem. Tā kā…

Pēkšņi Kaspars iebakstīja Valērijam sānos.

– Skaties, re, kur divas skuķenes apsēdās uz pretējā soliņa! Varbūt viņām pietrūkst mūsu kompānijas?

Valērijs nopētīja pustumsas krēslā sēdošās meitenes. Vienai bija tumši mati, bet otra izskatījās pēc dabīgi krāsotas blondīnes. Viņš atmeta ar roku.

– Jaunas…

– Nu un tad? Tagad jau dažas labas četrpadsmit gados ir īpaši nobriedušas! Bet šīm, rādās, būs jau pie astoņpadsmit, un vientuļas…

– Nu, tev varbūt arī kas spīdēs, bet es ar saviem trīsdesmit sešiem… kā tāds vectēvs.

– Nelauzies, ejam! Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Un ja nu? Tu ņem gaišmataino, bet es bruneti. Viņa izskatās jaunāka.

Valērijs grūtsirdīgi nopūtās, uzcēla kaķēnu sev uz pleca un negribīgi pieslējās kājās. Viņam jau līdzīgā gadījumā pieredze bija gūta, kad jauns skuķēns meitiešu kompānijā viņu nosauca par „onkulīti”. Taču nespēdams atteikt drauga lūgumam, viņš šoreiz piekrita šai afērai. Galu galā – kas būs, tas būs. Vismaz kaut kādas pārmaiņas šai neizdevušos vakarā.

Piegājuši pie meitenēm, abi jaunekļi zīmīgi saskatījās. Ticiet vai nē, bet starp abām daiļavām uz soliņa stāvēja… aizsākta ķiršu liķiera pudele un tāda pati Laimas konfekšu kārba kā viņējā. Valērijam radās sajūta, ka meitenēm arī ir atgadījusies līdzīga liksta ar kādu nenotikušu ballīti. Kā vēlāk noskaidrojās, jaunā vīrieša pieņēmums izrādījās pat vairāk nekā pareizs, jo…

– Sveikas, meitenes,– Kaspars ierunājās šādiem gadījumiem speciāli iestudētā pavedinošā balsī, – ko svinam? Vai atļausiet jums piebiedroties ar savu alkohola klāstu un konfektēm?

– Protams, – brunete jautri izmeta, – kāpēc ne?

Valērijs nedroši apsēdās blakus blondajai meičai, pasniedza viņai ziedu pušķi un uzsmaidīja.

– Tas tev. Mani sauc Valērijs, – viņš norūca. – Kāds ir tavs vārds?

– Indra, – meitene atbildēja un piekļāva ziedus sev pie krūtīm. – Puķes? Man? Paldies…

– Tev ir ļoti skaists vārds, – jaunais vīrietis mēģināja neveikli uzsākt flirtu. – Ja nav noslēpums, kāpēc jūs šajā tumšajā vakarā te esat vienas, bez pavadoņiem?

– Nu, tā sanāca… – Indra graciozi atmeta matus no pieres. – Bijām uzlūgtas uz ballīti, bet…

– Vai uz Baldones ielas? Pie Anitas? Tu arī viņu pazīsti? – Valērijs pārtrauca meiteni ar veselu jautājumu krusu.

Indra piekrītoši pamāja.

– Redz, kā… Tad jau mūsu tikšanās būtu bijusi neizbēgama! Arī mēs ar draugu bijām uzlūgti, tikai… Vai tu nezini, kāpēc Anita neizziņoja par pārmaiņām?

– Nav ne mazākās nojausmas…

Negaidot Kaspars ar bruneti piecēlās. Izskatījās, ka viņi abi jau itin ātri bija atraduši kopēju valodu un pat paguvuši nospraust sev tālākās rīcības plānu, kurš acīmredzot neparedzēja tādu vienkāršu un mietpilsonisku pasēdēšanu mēnessgaismā.

– Mēs ar Natāliju atstāsim jūs divatā, ja neiebilstat, – nemanāmi piemiedzis ar aci Valērijam, sacīja Kaspars. – Abas liķiera pudeles mēs atstājam jums, bet polšu paķersim līdz. Visādam gadījumam. Jā – kumpetes arī viena kaste paliek. Uzvedieties labi! – Kaspars beigās vēl pamācoši izmeta.

Valērijs ar Indru mēmi saskatījās. Ko gan viņi varēja iebilst? Lai jau iet, ja vēlas.

Bija jau pavisam satumsis. Iztukšotā liķiera pudele tika pa roku galam iesviesta tuvējā krūmājā, bet vietā nolikta otra. Tai blakus kā sfinksa gulēja saritinājies mazais Mursītis. Indrai kaķēns bija šausmīgi iepaticies un viņa ik pa brīdim tam paglaudīja spalvu. Bet kaķēnam tāda mīlestība akurāt bija pa prātam un, pa savai modei atbildot uz to, viņš centīgi iecirta savus mazos, asos nadziņus un zobiņus mīļotājas rokā… Bet, lai nu paliek kaķis.

Interesanti, ka tikai pēc neskaitāmiem kaislīgiem skūpstiem Valērijs beidzot iedomāja meitenei pajautāt, cik tad viņai īsti ir to gadu. Laikam jau tikai tagad prātā bija pārlicis, kā būs, ja…

– Deviņpadsmit, – nedaudz koķeti skanēja atbilde.

– Nopietni? – jaunais vīrietis neticīgi jautāja. – Tu izskaties daudz jaunāka…

– Vai tas būtu jāuztver, kā kompliments? – meitene draiski atjautāja. – Bet varbūt man tev jāuzrāda pase?

Valērijs apskāva jauno paziņu.

– Lai paliek. Aizmirsti…

Pēkšņi Indra atraisījās no jaunā vīrieša skavām, piecēlās un sakārtoja nodevīgi augstu uzrāvušos džinsa auduma svārciņus. Viņas daiļā sejiņa blāvajos mēness staros izskatījās sasarkusi. Vai nu tas bija izdzertā alkohola iespaidā, vai arī meitēns bija noskaities. Tādā apgaismojumā grūti bija uzzināt vaigu sārtuma patiesos iemeslus. Taču negaidot šo uzdevumu atviegloja pati sārtvaidze.

– Tu baidies, ka esmu nepilngadīga? – kā ar āmuru pa pieri izskanēja tiešs jautājums. – Tad kāpēc vispār apsēdies man blakus? Staigā tālāk!

„Vai tu re, kāds velnēnam impulsīvs raksturs!” Valērijs nodomāja, bet skaļi pateica:

– Indra, meitenīt, tu mani pārprati. Es tikai gribēju pārliecināties…

– Vai vari lekt ar mani gultā? Ka pēc tam nebūs jāsēž cietumā? – Indra satvēra Valērija krekla augšējo pogu, pagrieza to un pēkšņi pārmainījusi sejas izteiksmi, nevaldāmi iesmējās. – Vari nomierināties, esmu pilngadīga… Bet ģīmis gan tev izstiepās!..

Istabas vidū, nolikta uz apgāzta zupas šķīvja, dega tikai viena milzīga dekoratīva svece. Tās vārgā gaismiņa tik tikko izgaismoja divus puskailus ķermeņus, kuri kūleņu kūleņiem ņēmās pa divguļamo gultu. No malas skatoties, varēja likties, ka pa dīvānu draiskojas divi nerātni bērni un drīz sāksies arī tradicionālie vakara „spilvenu kari”!

Beigu beigās viņi piekusuši no neauglīgās ālēšanās, norima. Meitene, smagi elpojot, aizvēra acis, bet nerātnais Valērijs, brīdi pagulējis, negaidot aši pagriezās un no jauna iespieda Indras šķietami nevarīgo ķermeni dīvānā. Taču viņa „uzvara” pār iedomāto upuri atkal nebija ilga, jo pēc mirkļa augumā mazā, bet neticami spēcīgā meitene viņu kārtējo reizi atsvieda malā un tverdama pēc elpas, nošņācās:

– Es tev jau simtām reižu teicu, ka esmu nevainīga, un tāda līdz kāzām arī vēlos palikt! Ja tevi neapmierina vienkārša „parīvēšanās”, tad es varu aiziet…

– Nu, nē! – Valērijs bija iekarsis ne pa jokam. – Es piekrītu taviem noteikumiem! Rīvēsimies… Lūdzu, paliec!

– Labi, pierunāji, – meitene maigi pieglaudās draugam pie krūtīm. – Tikai bez pekstiņiem…

Pagāja trīs mēneši, kuru laikā meitene joprojām spītīgi pieturējās pie sava principa: kamēr viņi neapprecēšoties, „īsta” seksa Valērijam neredzēt! Taču jāsaka, ka viens prieks gan zēnam tika vai katru vakaru, un proti, viņš visu savu nevaldāmo sasprindzinājumu drīkstēja atstāt uz viņas kārdinoši seksīgā puncīša. Bet neko vairāk! Tālāk tabu!

Sakiet, mīļie cilvēki, kurš gan normāls vīrietis spētu paciest šādas mocības? Jā, es arī saku to pašu. Bet Valērijs cieta, jo bija paguvis šo neparasto meiteni iemīlēt ar visu savu dvēseli. „Rudenī nosvinēs kāzas,” viņš tādās reizēs domāja, „un tad jau…”

Bet kāzas uz nenoteiktu laiku nācās atlikt, jo izrādījās, ka Indra ir… stāvoklī!

Pirmajā brīdī šis paziņojums Valēriju šokēja un viņš jau apsvēra iespēju izteikt savai draudzenei drausmīgu apsūdzību sakarā ar neuzticību, jo, redz, viņu tā netika laidusi sev klāt, bet pa kluso atdevusies citam, kā rezultātā…

Īstenībā arī pats nabaga meitēns nesaprata, kā viņa varēja palikt grūta, ja „īsta” seksa viņai nav bijis ne ar Valēriju, ne arī ar kādu citu? Vai tā būtu kaut kāda mistiska un nevainīga ieņemšana? Kā Bībelē minētajai Marijai, kad viņa kļuva grūta no Svētā Gara (piedodiet, ja kāds saskata šeit Dieva zaimošanu. Tas nebūt nav tā domāts!). Taču Indra nenoliedzami bija stāvoklī un drīz vien dosies uz dzemdību namu…

Lai cik tas dīvaini un pat neticami neizklausītos, bet jaunavību Indra zaudēja tikai dzemdībās, kad mazais nerātnis bez iepriekšēja brīdinājuma saposās ātrāk ieraudzīt šīs pasaules gaismu. Labi, ka uz to laiku topošā māmiņa jau atradās ārstu uzraudzībā, tādēļ priekšlaicīgās dzemdības noritēja bez īpašiem sarežģījumiem.

Lai nomierinātu nepamatoti satraukto jauno tēti un viņa acīs „reabilitētu” jauno sieviņu, Indras daktere – vecmāte viņam pastāstīja, ka šādi gadījumi, kad jaunava top grūta bez „īsta” seksa, nav pārāk izplatīti, taču ne neiespējami. Kāds izmanīgs „kurkulēns” arī no liela attāluma spēj iekļūt aktīvajā zonā pie gaidošajām olšūnām, ja vien viņš ir īpaši attīstīts un Dievs devis tam savu svētību…

Valērijs ar Indru laimīgi apprecējās un uzaudzināja Edgaru par ļoti gudru un sirsnīgu cilvēku. Jauneklis jau no mazām dienām nenogurstoši studēja Bībeli, lai tuvāk iepazītu noslēpumaino Dievu, kuram labpatika tik savdabīgā veidā viņa dvēselei iedvest dzīvību.

Bet draugam Kasparam ar savu Natāliju tā arī nekas nopietns nesanāca. Un nav dzirdēts, ka viņi pēc tās vienīgās nakts sasteigtā mīlas sakara vēl būtu kādreiz tikušies, jo „tādas lietas” labāk darīt pamazām. Piemēram, kā Valērijs…

Autors – Didzis Muzikants (filozofs1991)

Leave a comment »

Vibrātors

Mūsdienās vibrators ir kompakti, tos var nēsāt līdzi rokassomiņā. Tiem ir dažādi veidi un variācijas, bet vienmēr tas tā nav bijis. Vibrators savā attīstībā ir veicis garu ceļu.

Par šo brīnišķīgo mantiņu varam teikt paldies dakterim Džordžam Teiloram (George Taylor), sieviešu histērijai, un nogurušām rokām. 18.gs. ārsti saskārās ar plaši izplatītu parādību, ko viņi paši dēvēja par sieviešu histēriju. Dž. Teilors drīz vien atklāja, ka „slimība” ir ārstējama ļoti vienkārši, ar klitora stimulēšanu. Patiesībā šīs sievietes bija vienkārši seksuāli neapmierinātas, bet tā kā tas bija 18.gs., tad vēlme pēc seksuālas baudas tika uzskatīta par slimību.

Drīz vien, Dž. Teilors un viņa kolēģi sāka ciest no nogurušām rokām, kas bija rezultāts sieviešu histērijas ārstēšanai, ko viņi veica. Tādēļ 1869.g. Dž. Teilors, kurš līdzās medicīnai interesējās arī par mehānismiem un inženieriju, radīja ar tvaiku darbināmu ierīci, kas to paveiktu viņa vietā. Viņš pielietoja šo ierīci, lai tā nomierinātu „satrauktās” sieviešu kārtas pacientes. Viņam nebija ne jausmas, ka atvieglojums, ko šī ierīce deva sievietēm, bija orgasms. Viņš to uzskatīja par „histērijas lēkmi”. Tik tālu, pirmais vibrators nebija seksa rotaļlieta, bet gan medicīnas iekārta, kuras īstais pielietojums tiks atklāts pēc ilga laika.

Britu terapeitam Jozefam Mortimeram Granvilam pieder nopelni par ar baterijām darbināma vibratora radīšanu, kas to padarija daudz vieglāku un portatīvāku. Viņš arī piedāvāja izvēli kā to piestiprināt, atkarībā no tā mainot sajūtas.

Beidzot, 1920. gados, vibrators parādījās pārdošanā atsevišķos katalogos zem nosaukuma mājsaimniecības ierīce. To uzskatīja par ierīci, kas sievietēm palīdz saglabāt jaunību, veselību, skaistumu, kā arī ārstē galvassāpes un astmu. Tomēr šo mītu drīz vien izkliedēja porno industrija, kura arī sāka attēlot sievietes, kas apmierina sevi ar vibratoru. Vibrators tika nodēvēts par seksa rotaļlietu.

No 1920. gadiem līdz 1960.gadiem par vibratoriem neviens nerunāja, tas bija tabu. 60.gados par tiem atklāti sāka runāt feministu kustības, kas tos prezentēja kā ierīces, kas paredzētas, lai sieviete sev varētu sniegt baudu. Ejot laikam tie palika arvien populārāki un populārāki. To stili un veidi ir izvērsušies un attīstījušies laikam ejot. Protams, joprojām ir klasiskais peņa formas vibrators. Jaukais taurenītis u.c. Bet visatzītākais no visiem vibratora tipiem ir zaķīša tipa vibrators, kas plašāku popularitāti ieguva pēc parādīšanās seriālā „Sekss un lielpilsēta”.

Galvenie vibratora veidi mūsdienās ir: taurenītis, delfīns, zaķītis, ķengurs, bebrs.

Leave a comment »