Otrās trepes, astotais dzīvoklis, tā vīrietis bija rakstījis vēstulē. Viņa atvēra ārduvis un nonāca šaurā, pēc vecuma smakojošā koridorā. Apdrupušās kāpņu telpas sienas radīja pamestības iespaidu. Bet tādas nu tās vecās Rīgas mājas izskatījās.
“Saņemies, mazulīt,” sieviete sev nočukstēja. Ilgā un trakā sarakste tuvojās beigām.
Viņi bija nolēmuši tikties reāli, dzīvē. Un īstenībā viss lika domāt par to, ka arī nodarboties ar seksu.
Vēstules bija tādas, ka visu šo laiku viņa bija staigājusi kā iemīlējusies. Uzbudinājums vēdīja no katras rindiņas un valdīja pār viņu praktiski visu laiku, jo vēstules nāca viena pēc otras un vēstules arī tika rakstītas viena pēc otras.
Kompjūterizētās pasaules elektroniskajā pastā klīda vēstules, kas romantisko, pēc rozēm smaržojošo agrāko laiku saraksti aizstāja ar aktīvu, asu, brīžiem pat pornogrāfisku, bet tomēr mežonīgi lirisku mūslaiku seksa stāstu.
Trepes…, durvis…. Viņa nospieda zvana pogu. Uzbudinājums bija tāds, ka likās- pat paliek slikti. Viņa gaidīja un centās apvaldīties, pat pasmaidīt! Ar troksni atsprāga vaļā kaimiņu durvis, un kāds vecs vīrs, tikko spēdams pavadā noturēt milzīgu dogu, tika aizrauts garām līdz nāvei pārbiedētajai sievietei. Nepaspējis aizslēgt durvis, sirmgalvis mēģināja apturēt nevaldāmo dzīvnieku, taču pārspēka priekšā padevās un nozuda no sievietes acīm tikpat ātri, kā bija parādījies. Atguvusies no negaidītās “iepazīšanās”, sieviete mēģināja atcerēties, vai bija jau piezvanījusi pie vajadzīgajām durvīm vai nē un nolēma, ka drošības pēc jāizdara to vēlreiz.
Tagad viņa skaidri dzirdēja, kā spalgais zvana troksnis atbalsojas tur iekšā, tukšajā dzīvoklī, un viņa lēnām atgriezās pie savām sākotnējām sajūtām. Nebūtu nekāds brīnums, ja vīrietis izrādītos kāds jau no pazīstamajiem, vai vienkārši kaut kur agrāk redzētiem. Bet varbūt, ka tur iekšā atrodas vairāki cilvēki, kuri, ievilkuši bezpalīdzīgo sievieti dzīvoklī, izģērbs viņu un…
Viņa centās aizdzīt tādas domas, taču pamanīja, ka sajutusi dīvainu uzbudinājumu no vārda “izģērbs”.
Sieviete lēnām atkārtoja to pie sevis, un viņas pirksts sniedzās atkal pēc zvana pogas. “Durvis ir vaļā,” pēkšņi atskanēja tepat kaut kur blakām, “Es domāju, ka jūs esat drošāka.” Sieviete salecās ne mazāk kā pēc doga parādīšanās. Mazais metāliskais četrstūris zem zvana pogas bija veltījis šos vārdus tieši viņai. “Viņš mani redz,” kā asa adata izdūrās cauri smadzenēm šī negaidītā apjausma. “Viņš mani novēro.”
Vienā mirklī sieviete apsvēra, ko darīt. Iztēlē sagriezās seksžurnālos lasīto stāstiņu variācijas. Un ja nu tiešām kāds seksmaniaks? Galu galā arī maniaki māk rakstīt skaistas vēstules. Un tehnikas līmenis lika iedomāties ne tādus vien tehnikas brīnumus tur iekšā, dziļāk dzīvoklī.
Šīs domas uzbudināja, bet reizē atbaidīja. Ko darīt- bēgt vai iet iekšā?
Īstenībā viņa ļoti negribēja, lai vīrietis pamana viņas samulsumu. Sieviete uzsmaidīja metāliskajam četrstūrim un it kā neredzamu strāvu vadīta devās iekšā.
Pārlaidusi skatu koridoram, sieviete mazliet nomierinājās. Nekā tāda ārprātīga nemanīja- koridors kā citiem tādu pašu koridoru citos dzīvokļos. Pie tam te likās, ka neviens viņu nenovēroja.
Sasprindzinājumā drebošiem pirkstiem viņa atpogāja vējjakas pogas un noģērba to. Tad, skatoties spogulī, ļoti lēni saķemmējas. Sieviete centās iegūt laiku, lai vīrieša priekšā nostātos smaidoša un mierīga. No istabas atskanēja dīvaina, vibrējoša mūzika. It kā nomierinot ši mūzika lika notirpt visiem nervu galiem un sievieti atkal iesvieda dīvainās izjūtās. Vairs nespēdama ilgāk izturēt neziņu, viņa vēra vaļā istabas durvis. Tas, ko viņa ieraudzīja, viņai lika apstāties, un karstuma vilnis pārskrēja ķermenim.
Vienīgā mēbele pustumšajā istabā bija plats ādas dīvāns uz kura sēdēja melnā ādas kostīmā tērpta sieviete. Viņas sarkanie mati bija izlaisti vaļā un šķipsnām krita pāri ādā ieskautajiem pleciem. Viņa viegli pasmaidīja un pamāja ienācējai piedāvādama apsēsties. Sieviete, pārlaidusi skatienu tukšajai istabai, pietuvojās dīvānam, taču dzīvokļa saimniece ar jaunu rokas kustību apstādināja viņu. “Viņš tevi vēro”, čukstēja sarkanmate,”noģērbies un apsēdies man blakus”.
Sieviete nedaudz satrūkās.
“Kā? Pavisam noģērbties?” jautāja viņa.
“Jā,” skanēja atbilde,”tev jāsajūtas bezpalīdzīgai savā kailumā. Nekas nevar būt tik uzbudinošs, kā nostāties kāda priekšā pilnūgi kailai, neapbruņotai.”
Sieviete uz brīdi nožēloja to, ka bija ieradusies šeit, taču atteikties , nozīmēja atzīt savu vājumu un nostādīt sevi par muļķi.
“Es varu to,” viņa čukstēja sev un ar pāris straujām kustībām noslidināja uz grīdas savu jau tā visai trūcīgo apģērbu. Sarkanmatainā pasmaidīja un pamāja uz dīvāna pusi.
Sieviete kādu brīdi vilcinājās, taču stāvēt kailai bija vēl neveiklāk un viņa apsēdās. Dīvāna aukstais ādas materiāls pieskārās viņas siltajai miesai un viņa sev pilnīgi negaidīti dziļi ievilka elpu. Blakus sēdošā to pamanīja. Viņa piecēlās.
“Jums nāksies te pagaidīt,” pieceldamās paziņoja dzīvokļa saimniece, “es iešu projām un tā būs viņam zīme, ka jūs esat gatava.”
“Gatava? Kam?” pati sev uzdeva jautājumu uz dīvāna sēdošā gūstekne, vērojot kā sarkanmate nozūd aizkaru aizsegtajās slepenās durvīs.
Uzbudinājums arvien pieauga. Viņa jau pilnīgi drebēja, kad pavērās aizsegs un durvīs parādījās Virietis. Viņa tērps bija kaut kas neiedomājams. Sarkans ādas kostīms burtiski izcēla katru muskuli, kailas bija krūtis un kails bija dzimumloceklis, biksīšu vietā pāri gurniem krustojās tievas ādas sloksnītes. Uz vinja sejas bija melna maska. Sievietes skatiens gribot negribot pievērsās vīrieša dzimumloceklim. Kā nohipnotizēta viņa vēroja, kā tas lēnām pulsē, arvien palielinoties.
Skats bija iespaidīgs un likās, ka gaiss jau tagad sāk smaržot pēc spermas. Sieviete pilnīgi ar varu piespieda sevi atraut acis no dzimulocekļa un paskatīties uz augšu. Vīrietis stāvēja un smīnēja. Sieviete gribēja ar kādu joku pārtraukt klusumu, bet nespēja pateikt ne vārda. Gaiss likās kā nokaitēts, apkārt virmoja kaisle un mūzika. Vīrietis pēkšņi ar vienu rokas kustību izvilka kaut ko līdzīgu īsai pātagai. Sieviete nodrebēja.
“Nebaidies!” vīrietis teica, “Ja tu būsi paklausīga, viss būs kārtībā!”
Balss skanēja maigi, bet kā apliecinājums vīrieša varai atskanēja pātagas svilpiens un pātaga nošvīkstēja netālu no sievietes kājām.
“Uzticēties un padoties vai kliegt un bēgt?” sieviete domāja, bet īstenībā saprata, ka nāksies vien uzticēties, ja jau šinī avantūrā ir ielaidusies. Pie tam viņa jau tagad gribēja sajust sevī šo brīnišķīgo fallu, kurš pulsēja turpat viņas acu priekšā. Gribēja alkani, bet centās to neizrādīt, lai izbaudītu spēli līdz galam.
“Nāc man līdzi.”nedaudz stingrāk pavēlēja vīrietis un, pieskāries ar pātagas kātu sievietes mugurai, viegli pastūma viņu uz durvju pusi, pa kurām viņš pats tikko bija ienācis. Sieviete sajuta kā ap viņas kailumu virmo sakarsušais istabas gaiss un, pavērusi durvis, viņa nokļuvā citā telpā, kurā gaismas bija daudz mazāk, taču viņa sajuta vēl kāda atrašanos. Tā bija tā pati sieviete, kuru viņa bija sastapusi pirmo šajā neparastajā dzīvoklī. Taču šobrīd sarkanmate vairs nedižojās savā ādas apģērbā, bet bija gandrīz kaila piesieta uz liela krusta, kurš, kā izskatījās, bija domāts īpaši tādiem gadījumiem.
Viņas gurnus un kāju stilbus klāja sarkanas švīkas, kuras bija radušās pavisam nesen. Sarkanmate viegli pasmaidīja un tajā smaidā bija saskatāms kaut kāds slēpts lepnums.
Ienākusī sieviete pagriezās pret savu pavadoni :”Par ko viņu tā ?” jautāja viņa un piegāja tuvāk krustam.
“Ne visas prot būt paklausīgas, taču dažām tas sagādā īpašu baudu.” atbildēja virietis un piebilda, “ja jūs uzdosiet pārāk daudz jautājumu, tad drīz ieņemsiet viņas vietu.”
Noplīkšķinājis pātagu pavisam tuvu sievietes ķermenim, viņš pavēlēja nostāties viņai uz ceļiem vienīgajā vietā, kuru nedaudz apspīdēja gaisma nākoša kaut kur no augšas.
“Jūs esat ieradusies šeit pēc savas gribas un pirms jūs pavadīsiet šeit pāris dienas, jums ir jāiegaumē daži noteikumi.”iesāka vīrietis.”Pirmkārt, visu atrašanos laiku šeit, jums jābūt pilnīgi kailai, kas apliecinās jūsu padevīgumu un gatavību saņemt sodu par katru mazāko pārkāpumu. Katrs šeit dzīvojošais vīrietis, drīkstēs iegūt jūs kad vien un kā vien viņš gribēs. Pātagu pret jums drīkstēs pielietot tikai es un tikai starplaikā starp saullēktu un rietu. Tāpat pātaga tiks pielietota tad, kad gribēšu jūs sodīt, bet ja jūs pieradīsiet pie tās, tad jūs saņemsiet to katru dienu. Tas nav tikai mana prieka pēc, bet lai jūs kļūtu paklausīgāka.
Pirmo reizi, jums netiks aizsietas acis un jūs redzēsiet kā jūs per. Tūlīt jums atnāks pakaļ un aizvedīs jūs uz viesistabu, kur jūs šaustīs pirmo reizi sakarā ar ierašanos.”
Sieviete klausījās visā murgā kā nohipnotizēta. Mājas, darbs, dažādas citas sadzīviskas lietas likās vienkārši smieklīgas ar to, kas viņu varētu sagaidīt šeit. Viņa nolēma piespiest sevi pārvarēt to visu, jo, likās, ka pašās beigās viņu sagaidīs kaut kas patiešām satriecošs. Viņa vēlējās, lai ātrāk pienāktu brīdis, kad šis vīrietis ienāktu pie viņas un liktu kaukt aiz baudas. Tā doma spēcināja sievieti un viņa padevīgi nolieca galvu.
Aptvērusi spilvenu, viņa noliecās vēl zemāk, un, no visa spēka izliekusi muguru, nostādīja savu dibenu pretīm straujajiem, brīžam pat dusmīgajiem grūdienien. Spēcīgās vīrieša rokas bija ieķērušās viņas maigajā sēžas ādā un masēja to tikpat stingrām kustībām. Brīžiem viņš izvilka locekli ārā pavisam, sieviete nolaida savu ķermeni atpakaļ uz spilveniem, lai pēc tam spēji atkal nostātos uz ceļiem un izliecot muguru sajust locekli ietriecamies sevī līdz pašam galam.
Nespēdams noturēt savu dzīvniecisko kaisli, vīrietis reizēm veltīja pāris stingru pliķu kailajai sievietes sēžamvietai, kuru viņš turēja savās rokās, bet sieviete nerāvās projām un neapsauca vīrieti – viņa tikai vēl skaļāk ievilka gaisu un centās ar visa sava ķermeņa kustībām pastiprināt sava mocītāja baudu.
Izvilcis ārā savu pulsējošo stingro locekli, viņš nolēma nedaudz atvilkt elpu un ļaut atpūsties savai gūsteknei. Pavēris vaļā viņas dibena apaļumus, vīrietis ieslidināja tur savu karsto, liesmai līdzīgo mēli, likdams sievietei trīcēt kā drudzī…
Noklaudzēja durvis, un sieviete pamodās. Istabas tumsā stāvēja viņas šārīta pavadonis, pilnīgi kails, ar virvi rokās.
“Nāc līdzi” viņš teica.
Sieviete paklausīgi piecēlās un gāja. Sapnis lika drebēt kaut kā kolosāla nojausmās. Īstenībā šobrīd viņa bija gatava uz visu. Vīrietis aizveda viņu uz blakus istabu, kur stāvēja kaut kas līdzīgs senlaicīgam moku rīkam.
“Noliec galvu te,” vīrietis norādīja uz speciāli galvai izveidoto iedobi. Lai to izdarītu, sievietei bija jānometās ceļos un jāpieliecās, ar rokām balstoties uz grīdas. Viņa juta, cik erotiska ir viņas poza un tas uzbudināja viņu vēl vairāk. Pār viņas galvu nolaidās otra moku rīka puse, un nu viņa vairs nevarēja gandrīz nemaz to pakustināt. Tad vīrietis paņēma virvi un piesēja viņas rokas pie speciāliem āķiem. Un visbeidzot, pacēlis turpat blakus nomesto šalli aizsēja viņai acis. Šalle smaržoja mežonīgi reibinoši un sieviete jutās eiforijā. Vienīgā doma viņai bija kaut ātrāk kaut kas notiktu. Bet vīrietis mierīgi pateica, lai viņa mazliet pagaida, un aizgāja. Sirds sievietei sitās ārprātīgi.
Sasprindzinājums bija tāds, ka likās, ka viņa tūlīt sajuks prātā, ja nedabūs vienalga kur, bet tikai lai varētu izlādēties ilgā un trakā orgasmā. Tad viņa sadzirdēja klusus soļus, un sāka uzbudinājumā drebēt vēl trakāk. Tas arī traucēja sievietei saklausīt, ka ienācējs nebija viens. Tikai tad, kad viņa sajuta vienlaicīgu pieskārienu savām lūpām un roku, kura noglāstīja viņas sēžas apaļumus, sieviete saprata, ka ienācēji ir vismaz divi. Taču tas likās galīgi mazsvarīgi, viņa smagi elsoja uzbudinājumā un gandrīz vai gribēja jau kliegt, lai viņi sāktu ātrāk kaut ko darīt. Priekšmets, kurš joprojām atradās pieskāries viņas lūpām, smaržoja tā, kā to varētu darīt tikai kaut kas ļoti labi pazīstams. Sieviete viegli pieskārās tam ar mēles galu un sajuta locekļa saldsāļo garšu.
Viņa pastiepa galvu tik tālu, cik atļāva moku rīka atvere un, sagrābusi mutē vīrieša jau piebriedušo milzeni, sāka apļveidīgas kustības ap to ar savu izsalkušo mēli.
Vīrietis ar vienu roku paņēma viņu aiz matiem un sāka nesteidzīgas vieglas kustības turp un atpakaļ sievietes mutē. Viņas mēle riņķoja trakā ātrumā ap locekļa galviņu un viņa sajuta sevī mežonīgu vēlmi saņemt to ar zobiem. Otrais, kurš atradās sievietes brīvajā pusē, beidzis apmīļot viņas sēžu, ieslidināja savus stingros pirkstus abās sievietes atverēs un viegli pamasējis tos, atkal izvilka tos ārā.
Sieviete, turpinādama iesākto ar pirmo vīrieti, nepacietīgi mēģināja aizsniegt ar savu pēcpusi to, kas atradās aiz tās, taču pirmais vīrietis, saņēmis viņi aiz matiem, pavilka atpakaļ un atkal iegrūda savu locekli starp sievietes piebriedušajām karstajām lūpām.
Un tad viņai cauri izskrēja kaut kas līdzīgs elektriskajai strāvai. Kaut kas svelošs un liels ietriecās sievietes maigajā atverē un otrā vīrieša smagais ķermenis uzgūlās viņas izliektajai mugurai. Sievietei likās, ka viņas ceļi neizturēs tādu spiedienu, taču vīrietis, cieši piekļāvies, saņēma sievietes kailas krūtis un piespiedis tās ar savām milzīgajām plaukstām, palīdzēja viņai nesaļimt. Sākās mežonīgas straujas kustības, kuras lika sievietei pie katra grūdiena atdurties ar pleciem pret moku rīka koka pamatni, kura aptvēra viņas kaklu.
Un tieši tajā brīdī, pirmais vīrietis, smagi elsdams, sagrāba sievietes matus ar abām rokām un viņa sajuta vīrieša locekļa krampjaino eksploziju. Pār viņas pavērtajām lūpām izvirda karstais šķidrums, kura smarža un dzīves pilnā garša deva viņai jaunu sparu un sieviete, mēģinādama apslāpēt savas kaisles vaidus, atsāka mēles kustības ap milzeni, kurš nemaz neizskatījās īpaši noguris. Viņas aizmugure, kuru apstrādāja otrais vīrietis, alka vēl pēc kaut kā. Sieviete nikni grūda pretīm savu kailo dibenu katrai vīrieša kustībai.
Viņš palaida vaļā sievietes krūtis un atkārtoti ieslidināja vienu no saviem stingrajiem pirkstiem viņas vēl neizmantotajā brīvajā atverē. Sieviete to būtu izdarījusi pati, ja viņas rokas nebūtu bijušas piesietas, un tāpēc, sajukusi prātā no jaunajām izjūtām, viņa vairs nespēja darboties ap pirmā vīrieša locekli, viņai gribējās kliegt.
Istabā noplīkšķēja pātaga. Tā pati, no kuras viņai bija tik neprātīgi bail, taču šobrīd vēl neprātīgāk būtu bijis pārtraukt šīs mocības. Uz brīdi, sievietes dibens tika likts mierā un pār viņas muguru pārslīdēja vīrieša plaukstas un viņa nagi atstāja aiz sevis liesmojošas pēdas uz sievietes nosvīdušās ādas. Viņa atsāka kāri sūkt locekli, kurš, kā šķita, gatavojās otrajam izvirdumam. Pātaga noplīkšķēja jau pavisam tuvu un sieviete sajuta pat karstā gaisa virmojumu no tās. Tad viņas saprāts ieslīga transā..
Sieviete atvēra acis. Uz ekrāna rēgojās uzraksts: “You`ve got mail.”
“Ak tad tā mēs strādājam mēneša beigās???!!!” atskanēja pavisam blakus. Sieviete satrūkās. Blakus stāvēja nodaļas priekšnieks.
“ Es… man… man sāpēja galva un es nedaudz pievēru acis…” taisnojās viņa. Priekšnieks nogrozīja galvu.
“ Nākamreiz vajadzēs Jūs sodīt.” stingri noteica viņš un izgāja.
iesūtīja mrg
Vaginālais sekss ir vispopulārākais heteroseksuālo pāru seksa veids. Lielākā daļa vīriešu diezgan ātri sasniedz erekciju un ir gatavi seksam. Tomēr sievietēm ir nepieciešams laiks, lai uzbudinātos, lai pietiekami atslābinātos utt. Vienas sievietes uzbudinās, stimulējot viņu kutekli, bet citas sasniedz orgasmu, stimulējot maksti dzimumakta laikā. Tomēr labam seksam nav obligāti jābeidzas ar orgasmu. Ja mīlaties ar cilvēku, kurš jums patiešām ir dārgs, jūsu jūtas pret viņu sasildīs labāk nekā spazmas.
Sekss, Anekdotes, Erotiskie stāsti etc 