Pašapmierināšanās – onanēšana, masturbācija. Pašapmierināšanās pamatā ir dažādas maiguma izpausmes, kuras lieto lai sasniegtu seksuālo uzbudinājumu un apmierinājumu.
Vārds “pašapmierināšanās” ir vispiemērotākais apzīmējums, jo burtiskā tulkojumā no latīņu valodas, vārds masturbācija nozīmē “apkaunot ar rokām”. Ne vienmēr, lai sevi apmierinātu tiek lietotas rokas. Daži to dara berzējoties gar palagu, kādu priekšmetu, izmantojot dušas strūklu.
Pašapmierināšanās rezultātā cilvēks gūst baudu, noņem sasprindzinājumu un gūst seksuālo apmierinājumu. Tikai vecmodīgi cilvēki uzskata to par nosodāmu un peļamu. Pašapmierināšanās ir viens no dzimumtieksmju apmierināšanas veidiem, īpaši gadījumos, kad nav pastāvīga seksuālā partnera. Daži ar pašapmierināšanos sāk nodarboties vēl zēna gados un turpina to darīt visu mūžu. Daži to sāk darīt pubertātes vecumā, citi – lielākā vecumā. Un ir arī tādi, kas nekad to nav darījuši. Daudziem vīriešiem un sievietēm orgasms pašapmierinoties ir fiziski spēcīgāks nekā stājoties dzimumsakaros. Tas izskaidrojams ar to, ka pats labāk zina un jūt, kas un kā jādara, lai gūtu lielāku baudu, ko bieži seksuālais partneris nevar zināt un just.
Cik bieži cilvēks nodarbojas ar pašapmierināšanos ir atkarīgs no paša cilvēka, viņa garastāvokļa un situācijas. Daži sevi apmierina katru dienu, citi reizi vai divas reizes nedēļā, citi biežāk vai retāk. Neraugoties uz to, ka pašapmierināšanās ir normāls fizioloģiskais process, jāatzīmē, ka pašapmierināšanās var būt arī neirozes izpausme.
Cilvēki, kuriem seksuālā aktivitāte kalpo par trauksmes, nemiera (neirožu izpausmes formas) mazināšanai vai noņemšanai, kļūst ļoti nervozi, viegli uzbudināmi, ja kādu laika periodu sevi nevar seksuāli apmierināt. Neirožu pamatā var būt daudz un dažādi iemesli – savas seksuālās orientācijas nepieņemšana, mīlestības un sapratnes trūkums no apkārtējiem cilvēkiem, pastāvīga partnera trūkums u.c.
Pašapmierināšanās ir visdrošākais seksa veids, kura laikā nav iespējams inficēties ar HIV/AIDS un citām seksuāli transmisīvajām slimībā (STS), ja to dariet viens un Jums nav saskare ar partnera spermu vai maksts izdalījumiem. Ja Jūs ar partneri, apmieriniet sevi katrs pats individuāli, bet partneris beidz uz Jums (uz Jūsu ādas vai gļotādām nonāk sperma) pastāv zināms risks inficēties ar HIV/AIDS un STS (sifiliss!).
Nodarbojoties ar pašapmierināšanos var rasties arī dažas problēmas. Vīriešiem biežākās sūdzības, kas rodas pēc pašapmierināšanās ir priekšādiņas tūska – piepampums. Priekšādiņa kļūst biezāka, ir apgrūtināti pārvilkt to pāri dzimumlocekļa galviņai. Tas var rasties gadījumos, kad pašapmierināšanās bijusi laika ziņā ilgstoša. Dzimumlocekļa priekšādiņā rodas mikrotraumas, kurās iekļūstot mikroorganismiem rodas iekaisuma process. Tas var arī liecināt par kādu hronisku iekaisuma procesu urīnizvadkanālā.
Bieža pašapmierināšanās (vairākas reizes pēc kārtas) var izraisīt dzimumorgānu muskuļu pārpūli, kas var radīt šo muskuļu atoniju. Tā parasti attīstās, ja regulāri tiek pārslogoti sēklas izsviedējkanāla un priekšdziedzera muskuļi. Rezultātā tiek traucēta ejakulācija (spermas izšļākšanās) – nenotiek normāla – spontāna spermas izšļākšanās, bet pēc orgasma sperma lēnām iztek no urīnkanāla.
Regulāri ejakulācijas laikā nospiežot urīnizvadkanālu, lai sperma orgasma laikā neizšļāktos arā, var izveidoties urīnpūšļa slēdzējmuskuļu bojājums. Sperma ar spēku ejakulācijas laikā tiek iegrūsta urīnpūslī. Tā sekas var būt šo muskuļu atslābšana un urīna nesaturēšana – urīns patvaļīgi tecēs no urīnpūšļa.
Runājot par pašapmierināšanos, jāpiemin abpusējā masturbācija (dziļais petings), kad partneri viens otru seksuāli uzbudina un apmierinājuma aizskarot un glāstot partnera dzimumorgānus ar rokām. Partnera spermai vai maksts izdalījumiem nonākot uz Jūsu ādas vai gļotādām (mute, dzimumlocekļa galviņa, anālā atvere), pastāv risks inficēties ar HIV/AIDS un STS.
Sekss, Anekdotes, Erotiskie stāsti etc 