Posts tagged Sieviešu lietas

Kuri ir sieviešu krīzes gadi?

Tie ir tuvi skaitļiem 8, 13, 21, 34, 55. To viņi secinājuši, analizējot ļoti daudzas pazīstamu cilvēku biogrāfijas. īpaši tas raksturīgs radošām personībām.
Piemēram, kritiski, krīzes gadi Puškina dzīvē bija 13, 21, 34 gadu vecums. Līdzīgi arī Gētem, Tolstojam, Gogolim, Voltēram u.c. Rūpīga faktu izpēte ļauj secināt, ka vīrieša kritisko vecumu var atainot ar skaitļu virkni: 1, 3, 5, 8, 13, 21, 34, 55, 89. Vīrieša dzīvē nodalāmi 7 pamatperiodi: līdz gadam – zīdaiņa vecums, no 1 līdz 8 gadiem – bērnība, no 8 līdz 13 gadiem – pusaudža vecums, no 13 līdz 21 gadam – jaunība, no 34 līdz 55 gadiem – briedums, no 55 līdz 89 gadiem – vecums. Reti, kad sastopams vecums no 89 līdz 144 gadiem.

Sievietes dzīves posmi veido citu skaitļu virkni – tas ir Fibonači skaitļu virknes variants, ko dēvē par Lūka virkni: 1, 3, 4, 7, 11, 18, 29, 47, 76, 123. Tajā līdzās stāvošie skaitļi arī tiecas uz zelta proporciju. Sievietes vecuma posmi ir līdzīgi vīrieša vecuma posmiem, tomēr nedaudz agrāki (dzimum-nobriedums sākas agrāk nekā zēniem, un 18 gadu vecumā jau noslēdzas organisma veidošanās), turklāt, jo lielāks vecums, jo lielāka ir šī starpība.

Ja balstāmies uz cilvēka bioloģiskās attīstības likumiem, periodisku viņa dzīves plūdumu, tad ir nepieciešams (kā apgalvo psihologi), lai katram cilvēka dzīves posmam atbilstu noteikts darbības veids, noteikts dzīves tēls. Pieauguša cilvēka trim dzīves pamatposmiem ir jāatbilst trijiem, kvalitatīvi atšķirīgiem darbības veidiem. Vīriešiem: no 21 līdz 34, no 34 līdz 55, no 55 gadiem un tā tālāk. Šo posmu robežās mainās organisma un personības psiholoģiskās īpatnības. To visu apstiprina dažādu valstu prakse. Pēc katras kritiskās robežas cilvēks mainās, pāriet kvalitatīvi jaunā stāvoklī, it kā piedzimst no jauna.

Japānā, piemēram, pastāv sena paraža: vairākas reizes cilvēka dzīvē tiek mainīts viņa vārds, tādējādi uzsverot viņa “pārmiesošanos”. Ir novērots, piemēram, ka vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem angļu firmās pēc 34 gadu vecuma parādās neapmierinātības vai noguruma sindroms. Viņi “atsalst” pret darbu, ieslīgst depresijā. Viņiem biežāk rodas nervu sabrukums, zūd lietišķā apņēmība, iestājas apātija.

Nav nejauši, ka daudzi japāņu uzņēmumi savus darbiniekus atbrīvo no darba 55 gadu vecumā, piešķirot viņiem “mūža” atvaļinājumu un vienlaikus izmaksājot pabalstu četru vai piecu gadu ienākumu apmērā.

Sievietes noveco ātrāk, taču dzīvo ilgāk. Tas acīmredzot ir saistīts ar vīrieša un sievietes lomas evolūciju. Sievietēm vairāk nekā vīriešiem izpaužas genotipa stabilitāte, iedzimtības noturība. Savukārt vīriešiem vairāk izpaužas ģenētiskā virzība, genotipa izmaiņas un liela jutība pret apkārtējās vides pārmaiņām. Vīrieša organisms dzīves laikā saražo vairāk nekā 300 miljardus dzimumšūnu, bet sieviešu organisms – tikai 17 tūkstošus. Vīrieša organisms jau no dabas ir paredzēts aktīvākai apkārtējās vides (arī fiziskās, ekoloģiskās un sociālās vides) izmaiņu uztverei. Viņš ir spiests vai nu operatīvi reaģēt un pielāgoties, vai arī iet bojā.

Tādējādi var secināt ko ļoti svarīgu: bioloģiskais laiks nesakrīt ar fizisko. Pie šāda atzinuma kopš senseniem laikiem ir nonākuši visu valstu un tautību filozofi, ārsti, zinātnieki, dzejnieki un domātāji. Šis fenomens ir nojausts, taču izskaidrots atšķirīgi vai arī vispār nav komentēts. Bioloģiskais laiks atspoguļo dažādu procesu norises ātrumu organismā un “kļūdu” un pārtraukumu uzkrāšanos dzīves programmā. Arī individuālā laika ritējums lēni un ātri dzīvojošām būtnēm ir atšķirīgs. Organisma nolietojums un novecošanās samazina metabolisko procesu ātrumu, proti, vienā fiziskā laika vienībā samazinās bioloģisko procesu daudzums. Tāpēc novecojot notiek personības bioloģiskā laika sistēmas palēnināšanās.

Tas ir apstiprināts eksperimentāli. Līdz ar vecuma palielināšanos rētu sadzīšanas ātrums samazinās. Ir konstatēts, ka rētu sadzīšanas ātrums, reizināts ar vecumu, ir pastāvīgs lielums. Tas nozīmē, ka 50 gadu vecumā dzīves procesi noris 10 reižu lēnāk un individuālā bioloģiskā laika temps ir 10 reižu lēnāks nekā 5 gadu vecumā. Jo cilvēks kļūst vecāks, jo lēnāk viņš pēc noguršanas atjauno savus spēkus. Laiks, kas nepieciešams vienāda fiziska darba veikšanai patērētu spēku atjaunošanai, 50 gadu vecumā ir 4 reizes lielāks nekā 10 gadu vecumā. Tas precīzi atbilst Fibonači dzīves skalai. 10 gadu vecums atbilst dzīves posmam no 8 līdz 13 gadiem, piecu gadu ilgam periodam, savukārt 50 gadu vecums – 21 gada dzīves posmam (34-55), respektīvi, tas ir 4 reizes garāks pēc fiziskā laika.

Šajā kontekstā aplūkosim vēl vienu interesantu principu, kas saistīts ar dzīvības sistēmu funkcionēšanas organizāciju. Austrumu filozofi un ārsti dziednieki, kuri cilvēku jau tūkstošiem gadu pētījuši kā organisma elementu enerģētisku sistēmu, lieto tādu jēdzienu kā organisma enerģētika, bioenerģija, enerģija ci (vai či, ši). Šis jēdziens raksturo organisma enerģētisko stāvokli smalkā (zinātnei praktiski nepieejamā) līmenī. Dažādos cilvēka dzīves periodos organisma enerģētika atšķiras, jo ar vecumu tā mainās un sāk dzist. Visaugstākā enerģētika ir bērnam, viszemākā – vecam cilvēkam. Katrai sistēmai ir noteikta enerģētiskā jauda, potenciāls lādiņš, kuru daba atvēlējusi tās pastāvēšanas laikā. Ja šo lādiņu pieņem par dzīvas sistēmas absolūto jaudu, tad organisma enerģētikas līmeni jebkurā tā dzīves posmā var uzskatīt par organisma īpatnējo jaudu. Tādējādi organisma enerģētika jeb īpatnējā jauda ir atkarīga gan no absolūtā lādiņa lieluma, gan no sistēmas vecuma.

Pēc Fibonači domām, katrā dzīves posmā Daba ir atvēlējusi aptuveni vienādu enerģētisko rezervi atbilstoši bioloģiskā nevis fiziskā laika (kas atrodas ārpus dotās sistēmas) ritējumam. Tātad fiziskais laiks nesakrīt ar bioloģisko. Tādēļ ārējam vērotājam īpatnējā jauda ar vecumu mazinās, bet iekšējās apziņas uztverē tā ir stabila.

Cilvēka organisms attīstās nevienmērīgi saskaņā ar savu specifisko laika skalu, kas atbilst Fibonači skaitļu virknes izvērsumam. Šādi attīstās ne tikai cilvēka organisms, bet visas pašorganizējošās sistēmas, un to nosaka evolūcijas procesa ietvari, kuros apmaiņas procesi laika gaitā kļūst neatgriezeniski. Tas attiecas uz dzīvnieku organismiem, populācijām, ekoloģiskām kopībām, kā arī uz tādām sarežģītām organizācijas formām kā sociālās sistēmas.

Katram sociāli ekonomiskam veidojumam ir savs vēsturiskā (sociālā) laika ritms. Var pieņemt, ka šādu veidojumu vēsturiskais process izvēršas saskaņā ar Fibonači skaitļu pieauguma (vai dilšanas) likumu. Un, ja cilvēka organisms savā attīstībā pārdzīvo kvalitatīvus lēcienus – «fizioloģisko revolūciju epicentrus”, tad līdzīgiem lēcieniem ir jāizpaužas arī sabiedrisko veidojumu attīstībā. Novecojot, izsmeļot sevi, sabiedriskie un vēsturiskie veidojumi un sabiedrības mainās, un tagad ir jāmeklē noslēpumaini un neizskaidrojami pazudušo Zemes civilizāciju, nāciju un tautu bojāejas iemesli.

Cik lielā mērā cilvēces attīstības vēsture ir samērojama ar Zemes un Visuma pastāvēšanas laiku? Ja veidojam kosmisko kalendāru no atskaites punkta – Lielā Sprādziena brīža (saskaņā ar Visuma rašanās hipotēzi) – līdz pat mūsdienām, turklāt visu, kas šajā periodā noticis, pieņemam viena zemes gada mērogā, tad Zemes vēsture tajā ilgs 3,5 mēnešus, bet cilvēces vēsture sāksies 31.decembrī pulksten 22.30. Savukārt zinātnes un tehnikas attīstība, pasaules kultūras rašanās, tādu līdzekļu izgudrošana, kas spējīgi iznīcināt cilvēci, pirmie soļi kosmosa apguvē – tā ir 31. decembra pēdējā sekunde. Tādējādi Zemes pastāvēšanas laiks ir ārkārtīgi niecīgs lielums Visuma vēsturē, bet cilvēces (it īpaši zinātnes un kultūras) pastāvēšanas laiks ir niecīgs Zemes vēsturē.

Avots: tvnet

Leave a comment »

Par ko vīrieši klusē gultā

Mans celulīts

“Sieviešu celulīts kā tāds mani uztrauc vismazāk. Mani nervozu dara fakts, kā viņa cenšas to noslēpt, esot ar mani gultā…”

Īstenībā mums pat patīk, ja mūs māna. Tas viss attiecas uz precīzu kosmētikas lietojumu, “push up” krūšturiem, pieaudzētiem matiem utt. Taču, kad lieta nonākusi līdz gultai, atklājiet mums patiesību! Vai patiesi jūs domājat, ka pasaulē pastāv arī ideālas un perfektas sievietes? Ja tā arī ir, mums nav nepieciešams mākslīgs skaistums. Ja esam gultā – tas viss jau par vēlu, jo mēs vēlamies redzēt savu sievieti tādu, kāda tā ir. Slēpties, kautrēties un kompleksot ir gaužām muļķīgi. Aktīva, temperamentīga apalīte mums šķiet daudz pievilcīgāka par 90-60-90 parametru sievieti, kura uztraucas par katru kustību, lai nenolūztu nags! Ir arī šāda patiesība: vīrieši bieži ko nepamana, kamēr viņiem ar to neiebaksta degunā. Lai arī ir kādi mazi kompleksiņi (kas noteikti ir arī mums) – gultā atcerieties vienu: ar savu ķermeni ir jālepojas!

Pornozvaigznes uzbudina joprojām

“Man ļoti tīk vērot, kā mana partnere kustas gultā. Tad es jūtos kā pornofilmu varonis!”

Jā, šo veco patiesību nav vērts noliegt: mēs, vīrieši, esam vizuāļi. Mums ļoti tīk vērot, kā sievietes kustas deju zālē, kā atmet matus un kustina gurnus. To visu vēlamies arī redzēt gultā! Nedomājiet, bet eksperimentējiet! Dariet visu, kas ienāk prātā! Esiet karaliene gultā ar savu vīrieti! Ja arī piedāvāsiet visneķītrākās pozas, vīrietis par jums sajūsmināsies. Atklāsim, ka vīriešu kompānijās, kad tiek apspriests sekss, viskarstākā tēma ir: viņa gultā bija kā īsta pornozvaigzne! Šie kadri vīrietim paliek atmiņā ilgi un liek tiekties pēc šīs sievietes, kas apliecina to, ka dzīve nebūs nodzīvota garlaicīgi!

Paskaties man acīs!

“Reiz, kad viņa man veica minetu, nejauši satikās mūsu acu skatieni. Tas bija tik emocionāli un uzbudinoši! Žēl, ka tas bija tikai vienreiz…”

Sekss mūs pārvērš dzīvniekos: mēs veicam jocīgas lietas, kustamies neierastās pozās, stenam, vaidam un praktiski nerunājam. Ziniet, tad bieži vīrietim ienāk prātā kāda doma: vai maz viņa bija pie pilna saprāta? Vai viņa atceras šo seksu, kas man deva tik daudz gandarījuma? Nekaunies un atzīsti savam vīrietim faktu, ka esat šeit un tagad. Ka mīlējaties tāpēc, ka to patiesi vēlaties. Vismaz palaikam ielūkojieties viņam acīs. Taču atcerieties, ka pārlieka blenšana gan var radīt pretējas emocijas.

Sīkums, bet dzēš uzbudinājumu

“Viņa ļoti rūpējas par savu ārieni! Taču to, ka uz krūšu galiem viņai aug spalviņas, viņa nepamana… Man ir ļoti neērti viņai to teikt, bet es labāk vēlētos, lai krūts galiņš būtu bez tiem…”

Liekas – ai, kas te mums runā, vīrietis, kam pašam spalvas aug visās vietās! Tā ir tiesa un vīrieši ar savām spalviņām sadzīvo tīri labi, bet, kad runa ir par visdaiļāko radījumu pasaulē, sievietēm, mēs sākam skumt… Mēs nezinām (un pat nevēlamies to zināt) kā sievietes atbrīvojas no visiem liekajiem matiņiem, bet vēlamies ieraudzīt, ka mūsu sieviete to ir veikusi perfekti! Pašas jau vien esat mūs izlutinājušas, bet varbūt mēs esam greizsirdīgi par šādu jūsu prioritāti!

Saki “siers”!

“Mana meitene tik bieži gultā maina grimases, ka reizēm man paliek baisi!”

Daudzi perfekcionisti sūdzas, ka viņu sievietes reti kad pasmaida seksa laikā, līdz ar to viņiem šķiet, ka savām mīļotajām nodara sāpes vai sekss izraisa nepatiku. No vienas puses tas šķiet kaprīzi – smaidi man, mīļā, pēc pavēles, bet no otras puses, ja padomājam, ko tad vīrietis vēlas no sievietes? To, lai viņai ir labi! Un, ja viņai ir labi, tad es visu daru pareizi un arī man kļūs pavisam labi. Redzat, kādi mēs esam altruisti!

Atstāj mugurā kaut šito!

“Man nemaz tik ļoti nepatīk pavisam kailas sievietes. Mani vairāk uzbudina, kad viņai kaut kas ir palicis mugurā!”

Ja vien, mīļotās dāmas, jūs saprastu, cik grūti vīrietim izteikt šādas frāzes: “Sarunājam, ka šovakar tev kājās būs gari lakādas zābaki, tīkliņzeķbikses, tā melnā ādas vestīte, kura no tavām ritmiskajām kustībām atvērsies un aizvērsies…” Izklausās gatavais murgs, bet, ziniet, tā ir realitāte – mēs arī fantazējam! Un tomēr esam pārāk kautrīgi to jums pateikt! Tāpēc, jaukās, piedāvājiet arī mums ko. Kaut niecīga zeķturu josta ap gurniem vai pērļu krelles ap kaklu mums dod iespēju pafantazēt!

Pievērs uzmanību arī manam… nu viņam….

“Es neesmu ieciklējies uz savu locekli, un tomēr vēlos, kaut sieviete vairāk pievērstu uzmanību viņam….”

Tas, ka mēs savus locekļus dēvējam mīļvārdiņos, ir visai tālu no patiesības. Tas drīzāk ir amerikāņu filmu radīts mīts. Bet locekli tomēr mums patīk dēvēt par “viņu”. Mums ir jāsadzīvo ar viņu – mūsu locekli, tāpēc, ja jau esam divi, būtu patīkami, ja arī sievietes uzmanība tiktu sadalīta godīgi uz pusēm: man un viņam. Tikai uzmanieties, ilgas sarunas ar viņiem var izraisīt arī mūsu greizsirdību.

Mašīnā, darbā, mežā, jebkur…

“Mājās, gultā mums viss iet pēc grafika, bet, kad sievietei piedāvāju TO darīt mašīnā, viņa uz mani paskatās nevis kā uz savu draugu, bet kā uz svešu taksometra vadītāju.”

Ziniet, vīrieši lepojas nevis ar to, cik viņa sieviete kārtīga, akurāta vai kautrīga, bet gan ar to, cik viņa ir drosmīga un seksīga. Ja vīrietis draugiem teiks – ziniet, mana Laura to spēj darīt visur un jebkad, draugi vien noteiks: eh, kā paveicies… Un tu taču vēlies, lai ar tevi viņš lepojas?

Mūžsenais jautājums

“Esmu pārāk kautrīgs, lai viņai to jautātu, bet ne tik stulbs, lai mani tas neuztrauktu… Vai viņai maz bija labi?”

Jā, redziet, vīriešiem nekad nevar būt neizdevies sekss, bet sieviete vienmēr ir gatavā mīkla un noslēpums. Jūs protat tā tēlot un izlikties, ka neko vairs nevar saprast. Bet mums, vīriešiem, tas patiesi ir būtiski… Tāpēc, dārgās sievietes, kaut vienu vārdu, kaut patiesu smaidu… Lai mūs nenomoka jautājums – bija vai nebija labi?

Leave a comment »

Mīlestība ne vienmēr ir medus maize

Attiecības ar laiku sāk līdzināties auto vadīšanai nepazīstamā teritorijā bez kartes: viss kļūst aizvien sarežģītāk, parādās situācijas, kurās ir grūti izprast partnera rīcību, gadās mulsinoši momenti, un, jā, tev rodas milzīgas bailes… Bailes, ka iegriezīsies bīstamā šķērsielā… Bailes, ka ietrieksies šķērslī, savainojot gan sevi, gan līdzbraucēju… Visbeidzot bailes, ka iebrauksi strupceļā…

Taču visam ir risinājums. Ja nevēlies zaudēt kontroli pār savām attiecībām, citu pāru pieredzes apkopojums palīdzēs tev izvairīties no sarežģījumiem, kas ar laiku iezogas ikvienās attiecībās. Lai tev būtu vieglāk uztvert šos dažādos stāstus, Cosmo eksperts psihologs Arnolds Cerbulis, balstoties uz savu profesionālo pieredzi, izkristalizēja astoņas atsevišķas patiesības par mīlestību. Tās tev noderēs harmonisku un mīlestības pilnu attiecību dibināšanā un saglabāšanā.

1. Laika pavadīšana atsevišķi stiprina attiecības.

Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tu ar mīļoto vīrieti kopā pavadītu daudz laika, taču psihologi ir secinājuši, ka gandrīz vienlīdz svarīgi ir pavadīt laiku arī šķirti vienam no otra. “Attiecības nav mērāmas kopīgi pavadīta laika vienībās, proti, kopā pavadīta viena vai desmit stundas dienā nav nekāds rādītājs,” norāda Arnolds Cerbulis. “Protams, ja esat kādu laiku šķirti viens no otra, iespējams, var rasties trauksme par attiecību zaudēšanu, taču normas robežās šķirti pavadīts laiks ir ļoti nepieciešams, jo citādi vienubrīd kāds cits cilvēks sāks jūsu attiecības apdraudēt, vienkārši piedāvājot kaut ko jaunu.”
Ja sekosi šim ieteikumam un paralēli jūsu kopīgajai dzīvei pilnasinīgi dzīvosi arī savējo, tev radīsies jauni iespaidi un idejas, kurās vēlāk ar savu vīrieti varēsi dalīties. Tiesa, tas, ka jums abiem būs vairāk par ko runāt, nav pats lielākais bonuss, ko saņemsiet par spēju vismaz kādas brīvdienas iztikt bez mīļotā cilvēka. Redzi, esot ar kādu kopā, tu īpaši nedomā par to, cik daudz tev viņš nozīmē, savukārt attālums vienam pēc otra liek sailgoties tik ļoti, kas tas rada īstu jūtu un hormonu eksploziju jūsu nākamajā tikšanās reizē.

2. Nojauta, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, visticamāk, ir pareiza.

Tev kā sievietei no dabas ir dots svarīgs ierocis un vairogs vienlaikus – tā ir intuīcija, kas ļauj zibenīgi nojaust par pat visniecīgākajām izmaiņām attiecībās. Un, ja neesi pārlieku greizsirdīga vai nedroša, tev ir tai jāuzticas. Arnolds Cerbulis uzsver, ka katrs pats ir vislielākais eksperts, vai viņa attiecībās ar partneri viss ir kārtībā: “Bieži tās nav racionāli izskaidrojamas lietas, kas sievietēm liek nojaust, ka drīz attiecībās kaut kas saies grīstē. Uz to var norādīt jebkas – puiša balss intonācija, reakcija, skatoties sporta pārraidi, vārdi, ko viņš izmanto, rakstot īsziņas.”
Tā, piemēram, ja tavs puisis pāris dienas nav tev devis ziņu ne pa telefonu, ne atsūtījis kādu meilu vai vēstulīti uz draugiem.lv, protams, tas vēl nav ne pasaules, ne attiecību gals. Taču, tā kā komunikācija mūsdienās ir kļuvusi ārkārtīgi vienkārša un ātra, tas parasti nav arī nekāds labais rādītājs. Jo, ja puisis vēlas pārtraukt attiecības, viņš sāk izbrīvēt sev vairāk laika. Citiem vārdiem sakot, viņš vairs nezvana tik bieži kā agrāk, atbildes uz tevis rakstītajiem meiliem un īsziņām ir jāgaida ilgāk. Ja tu vēlēsies pavadīt kopā vakaru, viņš būs “pārāk aizņemts” vai “noguris”. Atceries, ka vīrietis, kuram esi svarīga, vienmēr atradīs tev laiku. Ja mīļotā rīcība nemainās, nekavējies noskaidrot tādas rīcības iemeslus. Ja viņš izvairās no atbildes, mūsuprāt, džeks tev ir atbildējis pietiekami skaidri.

3. Ja džeks ir krāpis iepriekšējās draudzenes, visticamāk, viņš krāps arī tevi.

Biežākie iemesli, kāpēc vīrieši sper sānsoļus, ir neapmierinātība attiecībās, parasti emocionāla vai seksuāla. Taču tajā pašā laikā flirtēšana ar citām var arī norādīt uz to, ka amzierēšanās viņam ir raksturīga iezīme, no kuras džeks pat nedomā atteikties. Pētījumi liecina, ka ir ļoti daudz puišu, kuriem patīk “draudzēties” ar citām sievietēm paralēli pastāvīgai draudzenei, jo tādā veidā viņi gūst asas izjūtas. Ir vīrieši, kuri, krāpjot draudzeni, pašapliecinās, savukārt daži vienkārši nespēj pretoties seksuālam kārdinājumam. “Visi šie varianti norāda, ka puisis nespēj pa īstam pieķerties, veidot un iesakņoties attiecībās. Mainot partneres, viņš joprojām neapzināti meklē pats sevi,” skaidro Arnolds Cerbulis. Psihologs min piemēru, ka sievietes, lai justos labāk, laiku pa laikam nomaina zaļo kleitu pret sarkano. Taču partneri nedrīkstētu uztvert kā kleitu vai aksesuāru.
Arī pētījumi atklāj, ka divreiz vairāk vīriešu nekā sieviešu pieļauj, ka viņi varētu spert sānsoļus. Pat vairākas reizes pēc kārtas. Tātad, visticamāk, puisis, kurš ir krāpis savu iepriekšējo draudzeni (piemēram, ar tevi), arī tavā gadījumā rīkosies tieši tāpat.

4. Viņš vēlas rūpēties par tevi.

Džeki gūst neizsakāmu gandarījumu, ja partnerei var kaut kā palīdzēt. “Ikvienā vīrietī mīt vajadzība aizsargāt, rūpēties, lolot savu sievieti,” ir pārliecināts Arnolds Cerbulis. “Reizēm savā vajadzībā vīrietis aiziet arī par tālu, zaudējot saikni ar realitāti un tādējādi kļūstot partnerei apgrūtinošs, piemēram, viņš iegādāsies sev jaunu mašīnu un apgalvos, ka to darījis tevis dēļ, tajā pašā laikā nepamanot lietas, kas tev patiešām ir svarīgas.” Taču apziņa, ka viņš var kaut ko darīt savas mīļotās labā, ļoti ceļ vīrieša pašvērtējumu. Tāpēc attiecību labā laiku pa laikam atkāpies solīti nost no principa, ka esi neatkarīga un stipra sieviete, kas var pastāvēt pati par sevi. Tu tāda, protams, esi, tikai viņam tas nav lieki jādemonstrē. Ļauj, lai tavs mīļotais maksā par pusdienām, ja vēlas to darīt, jo, ļaujot viņam rūpēties, tu parādi, ka viņš tev ir svarīgs.

5. Ja vīrietis apgalvo, ka nav gatavs attiecībām, viņš tām patiešām nav gatavs.

Tici vai netici, bet puišiem patiešām nepatīk pievilt savas draudzenes. Tāpēc, ja viņš apgalvo, ka nav gatavs sākt attiecības, tas tieši tā ir arī jāsaprot. To apliecina Arnolda Cerbuļa psihologa pieredze: ““Nē” nozīmē “nē”, un to pateikt nav viegli, tāpēc, ja puisis šo vārdu saka, tad tas ir jāuztver nopietni.” Šādai nostājai var būt dažādi iemesli – varbūt puisis vēl nav atguvies no savām iepriekšējām attiecībām, varbūt tu viņam nešķieti piemērota mīļotās lomā vai varbūt viņš domā par kādu citu. Taču rezultāts vienalga būs viens un tas pats. Un neceri, ka viņš mainīs savas domas, kad būs tevi labāk iepazinis. “Pat tad, ja izdosies attiecības noturēt, tām būs postoša ietekme uz tavu pašapziņu,” brīdina Arnolds Cerbulis. “Ja vīrietis reiz ir ieņēmis galvā, kādā lomā viņš tevi redz, to ir ārkārtīgi grūti mainīt.” Rēķinies, ja turpināsi ar viņu tikties arī pēc tam, kad vīrietis tev ir atklājis, ka nav gatavs attiecībām, viņš tavu uzvedību uztvers kā normu – tātad tevi šāds attiecību modelis apmierina. Padomā, vai tā patiešām ir.

6. Ilgākā laikā seksuālā dzīve uzlabojas.

Joprojām daudzi domā, ka pāriem, kas ir kopā ilgu laiku, seksuālā dzīve kļūst aizvien retāka un neinteresantāka. Taču pētījumi liecina, ka tikko precējušies pāri ar savu seksuālo dzīvi ir daudz apmierinātāki nekā viņu neprecētie draugi. “Ilgs laiks kopā, protams, nav rezervēta biļete uz fantastisku seksu, jo attiecībās nepārtraukti ir jāiegulda un pie tām ir jāstrādā,” atzīst Arnolds Cerbulis. “Taču sekss pēc divus gadus ilgām attiecībām nav salīdzināms ar vienu fikso trešā randiņa beigās.”
Bez šaubām, tuvībai ir savas priekšrocības. Kad jūs pazīstat viens otru, esat atklājuši partnera jutīgākās vietiņas, mīlas akts kļūst ievērojami intīmāks un erotiskāks. Mīļotie, kuri ir kopā vairākus gadus, visticamāk, ir iemācījušies, kā vienam otru apmierināt, nekautrējas atklāt savas fantāzijas, izmēģina jaunas pozas – tas viss uztur kaisli seksuālajās attiecībās. Tiesa, priekšspēle steigas dēļ bieži tiek saīsināta.

7. Tu nenožēlosi, ja izšķirsies ar puisi, par kuru neesi pārliecināta.

Mūsdienās sievietes nereti laikus nepārtrauc attiecības ar sev nepiemērotu partneri, un tikai pēc ārkārtīgi ilgām pārdomām un acīmredzamiem faktiem, ka kopīgas nākotnes nebūs, tiek pieņemts lēmums, ka attiecībām ir jāpieliek punkts. “Attiecības cilvēki veido visai dzīvei. Ja arī jaunām meitenēm tā nešķiet, šī doma vienalga ir zemapziņā,” atklāj Arnolds Cerbulis. “Attiecības tev būs vajadzīgas gan pēc trim, gan pieciem, gan divdesmit pieciem gadiem, tāpēc, ja jau tagad redzi, ka kaut kas galīgi neiet uz priekšu, nešaubies un pārtrauc tās. Uztver šīs attiecības kā pakāpienu, kura laikā esi sevi labāk iepazinusi.”
Redzi, daudzas sievietes gadiem iet cauri sāpīgajam nešķiršanās posmam, jo baidās, ka pieliks attiecībām punktu pārāk ātri un pēc tam sevi par to emocionāli šaustīs. Taču ir pētījums, kas liecina, ka parasti cilvēki pēc šķiršanās ne tuvu nejūtas tik sarūgtināti kā paši iepriekš prognozēja. Tāpēc, ja jūti, ka tavs tagadējais partneris nav tev īsti piemērots, daudz neraizējies un šķiries. Protams, nopietni apsverot, kā to izdarīt pēc iespējas godīgāk.

8. Sarunas par attiecībām būs jāsāk tev.

Sievietes allaž vēlas turēt roku uz attiecību pulsa, turpretī vīrieši visbiežāk dziļās pārdomās negremdējas, līdz kaut kas patiešām nav sagājis grīstē. Nu labi, ja arī viņi par kaut ko aizdomājas, tad sieviete tāpat būs pirmā, kura vēlēsies par to runāt. Stop! Vai pamanīji, ka nupat spriedu tikai no sievietes perspektīvas?
Tiesa, arī psihologs Arnolds Cerbulis piekrīt iepriekšminētajiem spriedumiem: “Jā, tā būsi tu, kura pirmā runās par attiecībām, taču arī vīrieši par attiecībām domā. Lai arī sievietes parasti vairāk cepas, taču īstās attiecībās arī vīrietis spēj pateikt to, kas viņam rūp,” skaidro psihologs. Tāpēc ir vērts viņā šo spēju izkopt. Padoms ir pavisam vienkāršs – jautā! Jautā, kā viņš jūtas un ko viņš domā. Kad ierosini sarunu par jūsu attiecībām, galvenais, neuzbrūc viņam, bet dari to tā, kā iesaka speciālisti, proti, sarunu sāc ar kaut ko pozitīvu, tad pamazām nonāc līdz sev svarīgajai lietai un visu noslēdz arī ar kaut ko pozitīvu. Piemēram, ja vēlies tikt skaidrībā par attiecībām ar savu jauno džeku, saki: “Tu man ļoti, ļoti patīc. Vai tev šķiet, ka mums sanāks kaut kas nopietns?” Uz šādu uzrunu viņam būs daudz vienkāršāk atbildēt nekā uz histērisku: “Nu, es esmu tava draudzene vai neesmu?” Savukārt nākamajā jūsu attiecību posmā šī saruna varētu izklausīties jau citādāk: “Man šķiet, ka mēs esam fantastisks pāris. Jūtu, ka esmu gatava arī nākamajam solim un pārvākties dzīvot pie tevis. Iedomājies, cik daudz seksa mums varētu būt uz mūsu mājas jumta!”

Avots: tvnet

Leave a comment »