Posts tagged attiecibas

Cik solidāriem jābūt attiecībās

Tev un mīļotajam jāturas kopā, tas ir skaidrs. Bet vai tiešām jūsu vienotība ir jādemonstrē ikvienā situācijā? Izlasi, kad solidaritāte ir nepieciešama un kad ir pieļaujams neliels egoisms.

Pat tad, ja jūsu attiecībās viss ir kārtībā, tu regulāri sastopies ar situācijām, kad neesi īsti pārliecināta, cik daudz solidaritātes pret partneri no tevis un no viņa drīkst prasīt. Vai tiešām tev šoreiz ir viņam jāpakļaujas? Vai viņam atkal jārāda skābs ģīmis, kad ejat ciemos pie taviem draugiem? Un kāpēc viņš stāsta savai mātei par jūsu strīdiem? Lūk, septiņas tipiskas pāru situācijas un Cosmo atbildes uz jautājumu – cik solidāriem jums vienam pret otru jābūt?

1.Situācija
Omulīgs vakars ar draugiem. Viņš aizrautīgi atstāsta piedzīvojumu no jūsu pēdējā ceļojuma, kad tu iespraucies viņa stāstā ar precizējumu: “Tas nebija Korsikā, bet gan Sardīnijā!”

Spriedums:
Privāta ballīte nav nekāda ziņu pārraide. Te nav runa par precīziem faktiem, bet gan par iespēju ļaut otram izbaudīt stāstīšanas prieku. Ja informācijas precizējumam stāsta jēgā nav īpašas nozīmes, labāk nejaucies. Daudz patīkamāku iespaidu par sevi atstāsi, ja drauga misēkli atstāsi neievērotu vai nogludināsi neuzkrītoši. Citādi tu tikai klaji nodemonstrē, ka tev ir svarīgi izrādīties gudrākai. Augstprātīgs aizrādījums – “Mīļais, pareizi jāsaka “ir vecāks nekā”, nevis “ir vecāks kā” – var sabojāt vislabākās attiecības, jo liecina, ka jūsu starpā notiek cīņa par varu.

2.Situācija.
Jūs kopīgi esat vienojušies pagaidām vēl nogaidīt ar bērnu radīšanu. Kad viņš nākamajā tikšanās reizē par to paziņo savai mātei, tas izklausās tā, it kā izšķirošais lēmuma iemesls būtu tikai tavas karjeras ambīcijas.

Spriedums:
Futbola laukumā par tik nesportisku izturēšanos viņš noteikti izpelnītos dzelteno kartīti. Pat tad, ja viņa māte regulāri stāsta, kā viņa priecātos ātrāk kļūt par vecmāmiņu, diplomātiskāk būtu jūsu vienošanos formulēt “mēs” formā. Tas taču ir lēmums, kuram piekrītat jūs abi! Vīrietim jāparāda, ka viņa prioritāte ir viņa ģimene –tātad tu, jo attiecībām iespējama nākotne tikai tad, ja jūs spēlējat vienā komandā.

3.Situācija:
Tu krāso skropstas, kad viņš piepeši paziņo – ar tādu temperatūru viņš uz R.E.M. koncertu pilnīgi noteikti neiešot. Bet viņš taču nevar no tevis prasīt, lai arī tu paliec mājās! Vai varbūt var?

Spriedums:
Protams, arī viņš daudz labprātāk klausītos klātienē Man on the Moon, nevis dzertu kumelīšu tēju, taču likt tev just sirdsapziņas pārmetumus arī nebūtu godīgi. Tāpēc, ja vien tavam draugam bez tevis nedraud dzīvības briesmas, tev ir tiesības izbaudīt koncertu vienai. Lojālam partnerim uzreiz nav jākļūst par mocekli. Ja vīrietis jūtas pārāk slims, lai dotos tev līdzi, parūpējies par viņa labsajūtu, pagatavojot tēju, sasedzot un izrādot līdzcietību, taču neatsakies no ieplānotās izklaides. Savukārt, ja ar vienu no jums notiek nelaime brīdī, kad abi esat kādā pasākumā, tad gan solidaritāte prasa pamest kaut vai balli pilī, ja mīļotajam nepieciešama ārsta palīdzība.

4.Situācija.
Jūs abi priecājaties par gaidāmo mazuli, taču, kamēr tu sēdi mājās un lasi grūtniecības literatūru, viņš izklaidējas ar draugiem. Tu arvien biežāk jūties pamesta novārtā.
Spriedums:
Neviena sieviete nealkst kļūt par ērcīgu fūriju ar lielu vēderu, kas apber vīrieti ar nemitīgiem pārmetumiem. Tu jau labprāt ļautu viņam izklaidēties, tomēr tavā stāvoklī tas ir daudz prasīts. Tu vairāk nekā jebkad gaidi atbalstu no sava mīļotā, bet viņš to, iespējams, pat nenojauš. Galu galā – viņš taču nāk tev līdzi uz pirmsdzemdību nodarbībām un paglāsta tev galvu ik reizi, kad tev uznāk rīta nelabums. Diez vai tu vari pieprasīt no vīrieša, lai viņš neatkāpjas no grūtnieces ne soli, taču mazliet vairāk iejūtības gan.

5.Situācija.
Viņš, nepajautājot tev, ir apstiprinājis jūsu abu ierašanos uz viņa onkuļa 60 gadu jubilejas svinībām. Tu uzskati, ka tev tai dienā ir ieplānotas svarīgākas darīšanas, un nebūt nesapņo jau atkal nakšņot viņa vecāku mājās.

Spriedums:
Spēles noteikumi numur viens: nekad nepieņemt ielūgumu bez iesaistīto personu vienošanās. Un apmeklēt visus radu pasākumus divatā nebūt nav obligāti. Viņš var laikus informēt savu ģimeni, ka ieradīsies viens, nododot no tevis sveicienus. Vēl labāk, ja tu onkulim piezvanīsi pati, tādējādi nevienam neradīsies priekšstats, ka tu nevēlies tur būt. Ja tomēr tavam draugam ir ļoti svarīgs un pamatots iemesls ierasties tur kopā ar tevi, centies pārvarēt savu nepatiku – arī darbā taču tu dažkārt dari to, kas tev šķiet apgrūtinoši.

6.Situācija.
Jūsu attiecības ir izjukušas, un tu savai labākajai draudzenei sūdzies, ka gultā viņš bija nekam nederīgs, arī bērnus viņš negribēja. Arī darbā kolēģes prasa, kāpēc jūs vairs neesat kopā…

Spriedums:
Lai arī kādi būtu jūsu šķiršanās iemesli, tavs bijušais ir pelnījis zināmu lojalitāti. Tu taču šādu partneri nekad nebūtu izvēlējusies, ja viņam būtu tikai sliktas īpašības. Necenties viņu nomelnot, jo tas tikai kaitēs tavai reputācijai. Tomēr tev nav arī jāklusē līdz kapa malai. Tu vari runāt par pārdzīvoto šķiršanos ar labiem draugiem, ja tas palīdz tev tikt pāri zaudējuma sāpēm, taču ievēro, lai tevis teiktais nepazemo cilvēka cieņu. Ir lietas, kuras ir pārāk intīmas, lai ar tām dalītos. Pie tādām, protams, pieder arī seksuālās problēmas. Savukārt, ja jautājumus par tavu privāto dzīvi uzdod kolēģi, īsti vietā būs atbilde Holivudas zvaigžņu stilā: “Mēs sapratām, ka tomēr neesam viens otram piemēroti.”

7.Situācija.
Tavā ielūgumā uz firmas Jaungada balli rakstīts “ar pavadoni”. Bet viņš necieš oficiālus pasākumus un atsakās nākt tev līdzi.

Spriedums:
Vīriešiem bieži šķiet apgrūtinoši tēlot pavadoņus, turpretim no sievietēm viņi sagaida, ka tās allaž atbalstīs viņus reprezentablos pasākumos. Un mēs bez kurnēšanās to arī darām. Ja ielūgumā rakstīts “ar pavadoni” vai “ar ģimeni” vai ja lielākā daļa kolēģu gatavojas ierasties ar savu otro pusīti, arī tava vīrieša pienākums ir būt tev blakus. Ja nu viņš galīgi nav ballīšu karalis, vienojieties, ka viņš nāks tev līdzi vismaz uz katru otro pasākumu.

Avots: tvnet

www.sexerlv.info

Leave a comment »

Kļūdas laulāto attiecībās

Viņi aizmirst, ka attiecības ir process, nevis fakts.

Pirmais attiecību posms ir saderināšanās. Katrs partneris izvērtē savas jūtas pret otru un veido attiecības. Abu uzdevums šajā laikā ir izlemt, vai viņi apmierina viens otra vajadzību pēc rūpēm un atbalsta, izveidot efektīvu komunikācijas sistēmu, vienotu problēmu risināšanas sistēmu, mācīties risināt konfliktus un sasniegt kompromisu. Ja partneri ir uzsākuši seksuālos kontaktus, viņiem jānodibina savstarpēji apmierinošas emocionāli seksuālās attiecības. Šis ir laiks, kad partneri nošķiras no vecāku ģimenes un izveido pāra identitāti. Šajā posmā partneri parasti vēl nejūtas pārliecināti par attiecību stabilitāti, un šī nepārliecinātība var liegt viņiem paust savas patiesās jūtas un domas, tā nedodot iespēju ne sev, ne otram izveidot efektīvu mijiedarbības sistēmu.

Otrais posms ir attiecību formalizācija vai salaulāšanās. Kaut gan šķiet, ka zīmogs pasē neko nemaina, patiesībā tas nozīmē ļoti daudz. Tā ir pāra atklāta paziņošana citiem cilvēkiem par to, ka viņi IR PĀRIS. Bieži šis ir brīdis, kad partneri sāk dzīvot kopā, nevis tikai satikties. Viņu uzdevums šajā posmā ir noskaidrot, ko katrs sagaida no attiecībām, kā redz savu un partnera lomu, un izveidot produktīvus mijiedarbības un problēmu risināšanas modeļus. Bieži viņi pārvērtē rūpju nozīmi un jēgu. Tieši šajā posmā pastāv risks sākt uztvert attiecības par faktu un pārstāt tajās ieguldīt.

Trešais posms ir bērna piedzimšana. Nav nozīmes tam, vai bērns piedzimst vai tiek adoptēts, tomēr tas, ka pāris kļūst par (vismaz) trijotni maina gan pienākumu loku, gan varas struktūru un lomas, gan rūpju un mīlestības paušanas veidu. Partneriem mainās attiecības ar viņu pašu vecākiem. Viņi mācās veikt vecāku pienākumus kā pāris. Vislielākais risks šajā posmā ir pilnībā novirzīt savu uzmanību un rūpes no partnera uz bērnu un zaudēt savstarpējo tuvību.

Ceturtais posms ir jauniešu individuācijas un separācijas laiks. Bērni ir paauguši, viņiem parādās savas intereses, savi draugi, un viņu aprūpe vairs neaizņem tik daudz laika. Daudziem pāriem šis ir grūts laiks, ja tieši bērns bija tas, kas apvienoja partnerus un saturēja viņus kopā. Tādā gadījumā bērna individuācija – arvien lielāka attālināšanās no vecākiem – rada psiholoģisko diskomfortu un apdraudētības izjūtu. Partneri var baidīties no tā, ka, bērnam izaugot un aizejot viņa paša ģimenē, viņiem būs atkal jāpaliek divatā, jāpārvērtē savas attiecības un jāatrod jauna attiecību jēga. Vislielākais izaicinājums šajā periodā ir jaunas kopības izjūtas atrašana.

Piektais un pēdējais posms ir “pēcbērnu” periods. Bērni ir prom, viņiem ir sava dzīve, un attiecībās ar viņiem tiek pārvērtēta gan varas, gan komunikācijas struktūra. Partneri atkal ir tikai divi vien. Viņiem vienam otrs jāatbalsta mēģinājumos atrast jēgu, apmierinājumu un produktivitāti. Viņiem jāatrod veids, kā būt tuviem un tikt galā, saskaroties ar fizioloģiskās funkcionēšanas pasliktināšanos – tostarp veselības problēmām un potenciālu seksuālās vēlmes un/vai spēju vājināšanos. Viņiem ir jādomā par iespējamo partnera vai savu nāvi, un viņiem ir nepieciešama dziļas tuvības izjūta, lai varētu par to runāt. Vislielākās briesmas šajā laikā var radīt mēģinājumi bēgt no dzīves, kura dažādu iemeslu dēļ ir tukša, nepiepildīta, no palikšanas divatā, centieni dzīvot bērnu dzīvi.

Protams, ikvienas attiecības ir dziļi unikālas un tām jāsastopas ar dažādiem dzīves izaicinājumiem, tomēr visās attiecībās ir arī kaut kas kopējs. Jebkurā no posmiem liela nozīme ir partneru spējai sarunāties, saprasties, būt kontaktā ar savām jūtām, kā arī vēlmei risināt situāciju.

Viņi izveido attiecības, bet neizveido draudzību ar partneri.

Tas notiek tad, kad starp partneriem ir kaislīga mīlestība un viņi neparūpējas par to, lai labāk izzinātu viens otru un saprastu, kas viņam / viņai tik tiešām ir svarīgs. Tādā gadījumā cilvēki ir kopā, un šķiet, ka abi ir tuvi, bet, tiklīdz kaislība mazinās, viņi saprot, ka viens otram ir sveši.

Slavenais R. Stērnberga mīlestības modelis ietver trīs mīlestības komponentus – kaisli, emocionālo tuvību un lēmuma pieņemšanu.

Kaisle ir attiecību erotiskais komponents – tā ir fiziskā tuvība, sekss, bet ne tikai tas. Pie kaisles pieskaita visu, kas rada spēcīgas, kaislīgas emocijas, proti, adrenalīnu. Arī vara ir kaisle. Tieksme pēc varas var būt attiecību pamatā tikpat lielā mērā kā, piemēram, sekss vai emocionālā tuvība.

Emocionālā tuvība ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās, draudzība. Tā ir partneru emocionālā pasaule, abu jūtas, spēja uzklausīt otru, saprast un atbalstīt viņu. Attiecību emocionālo aspektu bieži sauc par mīlestību, tomēr mīlestības jēdziens ietver daudz vairāk nekā tikai emocionālo aspektu. Mīlestība ir ļoti grūti definējams termins, tā ir intensīva patikas izjūta pret kādu objektu vai lietu, kad cilvēks tiecas pie mīlestības objekta. Ne vienmēr mīlestībai piemīt erotiskais komponents (piemēram, mīlestība pret vecākiem vai draugiem). Mīlestība ir process, nevis fakts. Tā mainās un attīstās.

Lēmuma pieņemšana nozīmē lēmumu par to, kāda vieta šīm attiecībām ir partneru dzīvē, vai viņi tās plāno uz visu mūžu vai uz pāris gadiem. Tas ir mīlestības mentālais, pragmatiskais komponents.

Visi komponenti atrodas mijiedarbībā, un galvenais, lai partneru gaidas sakristu vai arī lai partneri rēķinātos ar otra vajadzībām. Piemēram, ja abiem partneriem vissvarīgākais ir emocionālais atbalsts, tuvības izjūta, viņi labāk sapratīs viens otra vajadzības un gaidas, un tas stiprinās attiecības. Ja vienam no partneriem vissvarīgākais ir kaisle, bet otrs ilgojas pēc emocionālas tuvības, dziļas draudzības, viņiem var būt grūtāk saprast vienam otru un apmierināt otra gaidas un vajadzības. Partneris var mēģināt otram dot to, ko pats gribētu saņemt, un tas var radīt vilšanās un neapmierinātības izjūtu.

A. Ādlers apgalvoja, ka laulības fundamentālā garantija, laulības laimes “atslēga” ir izjūta, ka tu daudz nozīmē, ka tevi nevar aizvietot, ka tu esi vajadzīgs savam partnerim, ka tu dari labas lietas un ka tu esi patiess draugs savam partnerim. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties partneri, ir jāpievērš uzmanība ne tikai fiziskai un intelektuālai piemērotībai un pievilcībai, bet arī spējai saglabāt draudzību.

Viņi nav godīgi par savām patiesajām jūtām, vēlmēm, par to, kas viņus patiesi uztrauc.

Viņi baidās sabojāt attiecības un izliekas, ka problēmu nav. No tā problēmas tikai vairojas, un tās atrisināt kļūst aizvien sarežģītāk. Nerunājot par savām patiesajām jūtām un vēlmēm, partneri liedz sev iespēju justies laimīgiem. Mūsu kultūrā visai izplatīts ir priekšstats, ka jūtas var būt labas un sliktas, respektīvi, ka labi cilvēki jūt tikai labas jūtas. No četrām pamata jūtām – prieka, dusmām, bēdām un bailēm – tikai prieks tiek uzskatīts par pieņemamu. Tomēr vai ir iespējams iedomāties garīgi veselu cilvēku, kas jūt tikai un vienīgi prieku? Turklāt arī pētījumi liecina, ka vislielākais drauds attiecību stabilitātei un ilgumam ir tieši jūtu neizrādīšana.

Protams, cits jautājums ir – kā izrādīt jūtas, piemēram, dusmas. Partneriem ir jāiemācās konstruktīvs veids, kā to izdarīt, nepazemojot otru. Viņiem ir jāatceras, ka jūtas nevar būt pareizas vai nepareizas, labas vai sliktas. Jūtas ir rādītājs, zīme, kas norāda uz problēmām. Ja nav jūtu, – nav problēmas. Ja izvēlamies nejust “sliktās” jūtas, pēc kāda laika nejutīsim arī prieku, laimi, apmierinājumu, mīlestību.

Tāpat ir jāiemācās izrādīt pozitīvas jūtas, piemēram, gandarījumu vai prieku. Izrādot šīs jūtas, partneri viens otram dod ziņu par to, kas viņus iepriecina, un iedrošina viens otru tā rīkoties arī turpmāk.

Tava laime ir atkarīga no partnera (-es), tāpēc tu neveido pats (-i) savu dzīvi.

Tu sagaidi, ka otrs padarīs tavu dzīvi skaistu un priecīgu, pilnīgu un brīnišķīgu. Tas ir viens no atkarības veidiem: tu visu savu dzīvi veido ap vienu vienīgu cilvēku, tāpat kā alkoholiķis to veido ap alkoholu. Tomēr neviens cilvēks nevar padarīt tavu dzīvi laimīgu un piepildītu, lai kā viņš censtos; tavas dzīves centrā ir jābūt tev pašam. Tas nenozīmē, ka tev jārēķinās tikai ar sevi, taču nedrīkst sevi “pazaudēt” un upurēt savu identitāti.

Sākot attiecības vai arī turpinot tās, ir jāsaprot, kāpēc tu to dari. Vai tu patiešām gribi būt kopā ar šo konkrēto cilvēku vai varbūt šajās attiecībās bēdz no sadzīves nesakārtotības, lēmumu pieņemšanas vai iekšējā tukšuma izjūtas, sabiedrības aizspriedumiem pret vientuļiem cilvēkiem?
Atkarīgās attiecības bieži attīstās pēc Karpmana trīsstūra modeļa, kurā atklāta mijiedarbība starp trim lomām – glābēju, upuri un agresoru.

Galvenā loma trīsstūrī ir upurim, jo viņa pozīcija ir tā, ap kuru griežas citi. Upuris neuzņemas gandrīz nekādu atbildību par savu rīcību vai jūtām. Viņš ir upuris – kāds cits ir vainīgs pie tā, ka viņa dzīve ir tāda, kāda tā ir. “Nabaga es”– tā viņš saka.

Upura loma var būt dusmīga vai patētiska. Dusmīgais upuris aktīvi meklē varu, izmantojot, piemēram, frāzes “Tu ar mani vairs tā nerīkosies!” vai “Tu esi slikts!”. Patētiskais upuris izrāda to, cik ļoti viņš cieš. Jebkurā gadījumā upuris meklē kādu, ko vainot par to, kā viņš jūtas un ka viņa dzīve ir tieši tāda. Upuris meklē glābēju, kas uzņemtos atbildību par viņu un viņu aprūpētu. Un tā vietā, lai lūgtu palīdzību (lūgums nozīmē, ka var arī atteikt), viņš manipulē ar citu vainas izjūtu. Atbildot uz vainošanu, t. i., juzdamies vainīgs, cilvēks kļūst par glābēju. Jebkurā gadījumā cilvēks jūtas slikti – neglābjot jūtas vainīgs, glābjot jūtas piespiests to darīt, nodevis savu “es”.

Glābējs cenšas kompensēt vainas izjūtu (sliktuma izjūtu), darot kaut ko labu, nesavtīgu. Viņš jūt atvieglojumu tādēļ, ka palīdzot jūtas nesavtīgs, neegoistisks. Šīs pozīcijas “āķis” ir tas, ka cilvēks savu pašcieņu un savas vērtības izjūtu saista ar to, ka ir “labs”, “nesavtīgs”. Līdz ar to glābējs, lai saglabātu savu “nesavtīgo” tēlu citu acīs, arī bēg no savām patiesajām jūtām, reizēm pat nenojaušot, ar ko viņš par to maksā.

Glābējs nevar būt glābējs bez upura. Jo bezpalīdzīgāks upuris, jo mazāk atbildības viņš uzņemas par savu dzīvi, saviem lēmumiem un rīcību, jo vairāk iespēju viņu glābt. Jo lielāku atbildību upuris sāk uzņemties par savu dzīvi, jo vairāk trauksmes jūt glābējs – jo ko tad viņš glābs? No kurienes rast pašcieņu? Bet tieši tādēļ viņš nekad nevar līdz galam “izglābt” upuri un beigu beigās pats jūtas dusmīgs un iztukšots. Ir svarīgi saprast, ka jebkura atkarīgā uzvedība ir bēgšana no savām jūtām. Glābējs bēg no izjūtas, ka viņš ir mazvērtīgs, nevarīgs un nespēj rūpēties par sevi. Ironija ir tā, ka, tik daudz darot upura labā, glābējam rodas izjūta, ka viņš ir upurim parādā.

Agresors jeb sliktais ir loma, kas ir nepieciešama gan upurim (lai justos kā upuris, ir vajadzīgs kāds, kas uzbrūk), gan glābējam (lai būtu kāds, no kā upuri glābt). Tāpēc parasti glābējs kļūst par agresoru, jo uzbrūk bijušajam agresoram, agresors kļūst par upuri utt. – šī spēle var turpināties bezgalīgi.

Vēl dažas atkarīgo attiecību trīsstūra īpatnības.

•Visa pamatā ir noliegšana. Ikviens dalībnieks noliedz savas jūtas un nevēlas uzņemties atbildību par sevi.
•Ja tu iesaisties procesā, tev jāspēlē visas lomas. Katram ir sava “mīļākā” starta pozīcija, tomēr gribot negribot trīsstūris piespiež cilvēku spēlēt visas lomas pēc kārtas.
•Ikviena loma sāpina un izraisa bezspēcības izjūtu.
•Vainas izjūta ir kā siers slazdā – tā cilvēku ievelk iekšā un neļauj izkļūt laukā.
•Jebkurš “jādara”, “jājūtas” un citi “jā…” ir meli. Tās ir balsis, kas skan cilvēku galvā, viņu pārliecība par to, ko nozīmē labs cilvēks, labs profesionālis utt.
•Dzīve trīsstūrī nav dzīve, jo tu neesi tu pats.
•Vienīgā izeja ir robežas noteikšana un personiskā atbildība – godīgums, taisnības teikšana un savu emociju jušana.

Viņi uzskata, ka pastāv ideālas attiecības bez krīzēm un strīdiem, un, ja esošās attiecības neatbilst šim kritērijam, meklē citas.

Krīzes ir jebkuru attiecību neatņemama sastāvdaļa. Mainās ārējie apstākļi, mainās un attīstās arī abi partneri, un ik pa brīdim cilvēks konstatē, ka tas, kas iepriekš viņu apmierināja un iepriecināja, vairs nemaz nešķiet vilinošs. Tas notiek ar katru. Tādā mirklī it kā no jauna ir jāveido attiecības ar to pašu partneri. Šādu situāciju sauc par krīzi – tā, kā bija iepriekš, turpināt vairs nevar, bet, kā to darīt citādi, nav zināms. Ķīniešu valodā vārds krīze tiek apzīmēts ar diviem hieroglifiem, no kuriem viens nozīmē briesmas, bet otrs – iespēja. Jebkura neatrisināta krīze draud ar attiecību izjukšanu, jo partneri emocionāli attālinās viens no otra, varbūt mainās viņu intereses un viņiem ir grūti atrast kopības izjūtu; bet, ja viņi krīzi atrisina, viņu attiecībās rodas vēl lielāka tuvība un izpratne.

Attiecību sākumā partneriem var bieži rasties domstarpības par dažādiem jautājumiem – naudas tērēšanu, mājas pienākumu sadali, brīvā laika pavadīšanu, bērnu audzināšanu utt. Bieži vien cilvēks uzskata, ka tieši viņam ir taisnība, tāpēc otram jāmaina sava uzvedība. Savukārt otrs uzskata, ka taisnība ir viņam, jo tā bija viņa ģimenē. Problēma ir tā, ka ikviens no partneriem ir iemācījies kādu noteiktu veidu, kā risināt problēmas, kā rīkoties sadzīves situācijās, bet pārim ir jāatrod kopīgs veids, kopīgas stratēģijas. Parasti cilvēks par pareizu uzskata pazīstamo un izmēģināto, bīstas no nepazīstamā un nevēlas to pieņemt. Tāpēc vienas kultūras cilvēkiem no viena sociālā slāņa ar līdzīgu izglītības līmeni parasti ir vieglāk citam citu saprast, tomēr līdzīga pieredze nav laimīgu attiecību priekšnosacījums. Pats svarīgākais ir tas, vai partneri ir atvērti jaunām pieejām un risinājumiem, vai ir gatavi runāt par savām jūtām un domām, meklēt kompromisu.

Pat visideālākajās attiecībās mēdz būt strīdi un krīzes, taču partneri tās risina. Labu un ilgstošu attiecību pamatā ir drosme risināt problēmas, un pēc atrisinātas krīzes partneri jūtas vēl tuvāki viens otram. Parasti ir grūti rast risinājumu strīdoties, jo ir pārāk daudz emociju un bieži vien gribas, lai uzvar tava taisnība, bet tas acīmredzami traucē uzklausīt un saprast otru cilvēku. Tāpēc pasaulē ir laulību konsultanta un pāru psihologa profesija. Tas ir cilvēks, kas palīdz partneriem sadzirdēt vienam otra izjūtas un domas, izprast situāciju un atrast risinājumu. Šādi speciālisti ir arī Latvijā.

Avots: http://www.tvnet.lv/

http://sexerlv.info

Leave a comment »

Ko pusaudži zin par seksu?

Britu salās veiktā pētījumā konstatēts, ka pusaudžu zināšanas par seksu ir tik tumsonīgas, ka šokētu jebkuru pieaugušo

Trešdaļa aptaujāto pusaudžu uzskata, ka fiziskas aktivitātes vai tualetes apmeklējums pēc seksuālām attiecībām ir pietiekoša garantija, lai neiestātos nevēlama grūtniecība.

89% aptaujas dalībnieku līdz šim nebija pat nojausmas par to, ka spermatozoīdi sievietes organismā dzīvotspēju var saglabāt līdz pat vairākām diennaktīm. Turklāt tikai daļa aptaujāto tīņu zināja to, kas ir menstruālais cikls.

Kopumā aptaujā piedalījās 3800 pusaudži vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Puse aptaujāto atzina, ka viņiem ir regulāras seksuālās attiecības, taču prezervatīvus pusaudži lieto neregulāri.

Leave a comment »

Mīlestība ne vienmēr ir medus maize

Attiecības ar laiku sāk līdzināties auto vadīšanai nepazīstamā teritorijā bez kartes: viss kļūst aizvien sarežģītāk, parādās situācijas, kurās ir grūti izprast partnera rīcību, gadās mulsinoši momenti, un, jā, tev rodas milzīgas bailes… Bailes, ka iegriezīsies bīstamā šķērsielā… Bailes, ka ietrieksies šķērslī, savainojot gan sevi, gan līdzbraucēju… Visbeidzot bailes, ka iebrauksi strupceļā…

Taču visam ir risinājums. Ja nevēlies zaudēt kontroli pār savām attiecībām, citu pāru pieredzes apkopojums palīdzēs tev izvairīties no sarežģījumiem, kas ar laiku iezogas ikvienās attiecībās. Lai tev būtu vieglāk uztvert šos dažādos stāstus, Cosmo eksperts psihologs Arnolds Cerbulis, balstoties uz savu profesionālo pieredzi, izkristalizēja astoņas atsevišķas patiesības par mīlestību. Tās tev noderēs harmonisku un mīlestības pilnu attiecību dibināšanā un saglabāšanā.

1. Laika pavadīšana atsevišķi stiprina attiecības.

Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tu ar mīļoto vīrieti kopā pavadītu daudz laika, taču psihologi ir secinājuši, ka gandrīz vienlīdz svarīgi ir pavadīt laiku arī šķirti vienam no otra. “Attiecības nav mērāmas kopīgi pavadīta laika vienībās, proti, kopā pavadīta viena vai desmit stundas dienā nav nekāds rādītājs,” norāda Arnolds Cerbulis. “Protams, ja esat kādu laiku šķirti viens no otra, iespējams, var rasties trauksme par attiecību zaudēšanu, taču normas robežās šķirti pavadīts laiks ir ļoti nepieciešams, jo citādi vienubrīd kāds cits cilvēks sāks jūsu attiecības apdraudēt, vienkārši piedāvājot kaut ko jaunu.”
Ja sekosi šim ieteikumam un paralēli jūsu kopīgajai dzīvei pilnasinīgi dzīvosi arī savējo, tev radīsies jauni iespaidi un idejas, kurās vēlāk ar savu vīrieti varēsi dalīties. Tiesa, tas, ka jums abiem būs vairāk par ko runāt, nav pats lielākais bonuss, ko saņemsiet par spēju vismaz kādas brīvdienas iztikt bez mīļotā cilvēka. Redzi, esot ar kādu kopā, tu īpaši nedomā par to, cik daudz tev viņš nozīmē, savukārt attālums vienam pēc otra liek sailgoties tik ļoti, kas tas rada īstu jūtu un hormonu eksploziju jūsu nākamajā tikšanās reizē.

2. Nojauta, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, visticamāk, ir pareiza.

Tev kā sievietei no dabas ir dots svarīgs ierocis un vairogs vienlaikus – tā ir intuīcija, kas ļauj zibenīgi nojaust par pat visniecīgākajām izmaiņām attiecībās. Un, ja neesi pārlieku greizsirdīga vai nedroša, tev ir tai jāuzticas. Arnolds Cerbulis uzsver, ka katrs pats ir vislielākais eksperts, vai viņa attiecībās ar partneri viss ir kārtībā: “Bieži tās nav racionāli izskaidrojamas lietas, kas sievietēm liek nojaust, ka drīz attiecībās kaut kas saies grīstē. Uz to var norādīt jebkas – puiša balss intonācija, reakcija, skatoties sporta pārraidi, vārdi, ko viņš izmanto, rakstot īsziņas.”
Tā, piemēram, ja tavs puisis pāris dienas nav tev devis ziņu ne pa telefonu, ne atsūtījis kādu meilu vai vēstulīti uz draugiem.lv, protams, tas vēl nav ne pasaules, ne attiecību gals. Taču, tā kā komunikācija mūsdienās ir kļuvusi ārkārtīgi vienkārša un ātra, tas parasti nav arī nekāds labais rādītājs. Jo, ja puisis vēlas pārtraukt attiecības, viņš sāk izbrīvēt sev vairāk laika. Citiem vārdiem sakot, viņš vairs nezvana tik bieži kā agrāk, atbildes uz tevis rakstītajiem meiliem un īsziņām ir jāgaida ilgāk. Ja tu vēlēsies pavadīt kopā vakaru, viņš būs “pārāk aizņemts” vai “noguris”. Atceries, ka vīrietis, kuram esi svarīga, vienmēr atradīs tev laiku. Ja mīļotā rīcība nemainās, nekavējies noskaidrot tādas rīcības iemeslus. Ja viņš izvairās no atbildes, mūsuprāt, džeks tev ir atbildējis pietiekami skaidri.

3. Ja džeks ir krāpis iepriekšējās draudzenes, visticamāk, viņš krāps arī tevi.

Biežākie iemesli, kāpēc vīrieši sper sānsoļus, ir neapmierinātība attiecībās, parasti emocionāla vai seksuāla. Taču tajā pašā laikā flirtēšana ar citām var arī norādīt uz to, ka amzierēšanās viņam ir raksturīga iezīme, no kuras džeks pat nedomā atteikties. Pētījumi liecina, ka ir ļoti daudz puišu, kuriem patīk “draudzēties” ar citām sievietēm paralēli pastāvīgai draudzenei, jo tādā veidā viņi gūst asas izjūtas. Ir vīrieši, kuri, krāpjot draudzeni, pašapliecinās, savukārt daži vienkārši nespēj pretoties seksuālam kārdinājumam. “Visi šie varianti norāda, ka puisis nespēj pa īstam pieķerties, veidot un iesakņoties attiecībās. Mainot partneres, viņš joprojām neapzināti meklē pats sevi,” skaidro Arnolds Cerbulis. Psihologs min piemēru, ka sievietes, lai justos labāk, laiku pa laikam nomaina zaļo kleitu pret sarkano. Taču partneri nedrīkstētu uztvert kā kleitu vai aksesuāru.
Arī pētījumi atklāj, ka divreiz vairāk vīriešu nekā sieviešu pieļauj, ka viņi varētu spert sānsoļus. Pat vairākas reizes pēc kārtas. Tātad, visticamāk, puisis, kurš ir krāpis savu iepriekšējo draudzeni (piemēram, ar tevi), arī tavā gadījumā rīkosies tieši tāpat.

4. Viņš vēlas rūpēties par tevi.

Džeki gūst neizsakāmu gandarījumu, ja partnerei var kaut kā palīdzēt. “Ikvienā vīrietī mīt vajadzība aizsargāt, rūpēties, lolot savu sievieti,” ir pārliecināts Arnolds Cerbulis. “Reizēm savā vajadzībā vīrietis aiziet arī par tālu, zaudējot saikni ar realitāti un tādējādi kļūstot partnerei apgrūtinošs, piemēram, viņš iegādāsies sev jaunu mašīnu un apgalvos, ka to darījis tevis dēļ, tajā pašā laikā nepamanot lietas, kas tev patiešām ir svarīgas.” Taču apziņa, ka viņš var kaut ko darīt savas mīļotās labā, ļoti ceļ vīrieša pašvērtējumu. Tāpēc attiecību labā laiku pa laikam atkāpies solīti nost no principa, ka esi neatkarīga un stipra sieviete, kas var pastāvēt pati par sevi. Tu tāda, protams, esi, tikai viņam tas nav lieki jādemonstrē. Ļauj, lai tavs mīļotais maksā par pusdienām, ja vēlas to darīt, jo, ļaujot viņam rūpēties, tu parādi, ka viņš tev ir svarīgs.

5. Ja vīrietis apgalvo, ka nav gatavs attiecībām, viņš tām patiešām nav gatavs.

Tici vai netici, bet puišiem patiešām nepatīk pievilt savas draudzenes. Tāpēc, ja viņš apgalvo, ka nav gatavs sākt attiecības, tas tieši tā ir arī jāsaprot. To apliecina Arnolda Cerbuļa psihologa pieredze: ““Nē” nozīmē “nē”, un to pateikt nav viegli, tāpēc, ja puisis šo vārdu saka, tad tas ir jāuztver nopietni.” Šādai nostājai var būt dažādi iemesli – varbūt puisis vēl nav atguvies no savām iepriekšējām attiecībām, varbūt tu viņam nešķieti piemērota mīļotās lomā vai varbūt viņš domā par kādu citu. Taču rezultāts vienalga būs viens un tas pats. Un neceri, ka viņš mainīs savas domas, kad būs tevi labāk iepazinis. “Pat tad, ja izdosies attiecības noturēt, tām būs postoša ietekme uz tavu pašapziņu,” brīdina Arnolds Cerbulis. “Ja vīrietis reiz ir ieņēmis galvā, kādā lomā viņš tevi redz, to ir ārkārtīgi grūti mainīt.” Rēķinies, ja turpināsi ar viņu tikties arī pēc tam, kad vīrietis tev ir atklājis, ka nav gatavs attiecībām, viņš tavu uzvedību uztvers kā normu – tātad tevi šāds attiecību modelis apmierina. Padomā, vai tā patiešām ir.

6. Ilgākā laikā seksuālā dzīve uzlabojas.

Joprojām daudzi domā, ka pāriem, kas ir kopā ilgu laiku, seksuālā dzīve kļūst aizvien retāka un neinteresantāka. Taču pētījumi liecina, ka tikko precējušies pāri ar savu seksuālo dzīvi ir daudz apmierinātāki nekā viņu neprecētie draugi. “Ilgs laiks kopā, protams, nav rezervēta biļete uz fantastisku seksu, jo attiecībās nepārtraukti ir jāiegulda un pie tām ir jāstrādā,” atzīst Arnolds Cerbulis. “Taču sekss pēc divus gadus ilgām attiecībām nav salīdzināms ar vienu fikso trešā randiņa beigās.”
Bez šaubām, tuvībai ir savas priekšrocības. Kad jūs pazīstat viens otru, esat atklājuši partnera jutīgākās vietiņas, mīlas akts kļūst ievērojami intīmāks un erotiskāks. Mīļotie, kuri ir kopā vairākus gadus, visticamāk, ir iemācījušies, kā vienam otru apmierināt, nekautrējas atklāt savas fantāzijas, izmēģina jaunas pozas – tas viss uztur kaisli seksuālajās attiecībās. Tiesa, priekšspēle steigas dēļ bieži tiek saīsināta.

7. Tu nenožēlosi, ja izšķirsies ar puisi, par kuru neesi pārliecināta.

Mūsdienās sievietes nereti laikus nepārtrauc attiecības ar sev nepiemērotu partneri, un tikai pēc ārkārtīgi ilgām pārdomām un acīmredzamiem faktiem, ka kopīgas nākotnes nebūs, tiek pieņemts lēmums, ka attiecībām ir jāpieliek punkts. “Attiecības cilvēki veido visai dzīvei. Ja arī jaunām meitenēm tā nešķiet, šī doma vienalga ir zemapziņā,” atklāj Arnolds Cerbulis. “Attiecības tev būs vajadzīgas gan pēc trim, gan pieciem, gan divdesmit pieciem gadiem, tāpēc, ja jau tagad redzi, ka kaut kas galīgi neiet uz priekšu, nešaubies un pārtrauc tās. Uztver šīs attiecības kā pakāpienu, kura laikā esi sevi labāk iepazinusi.”
Redzi, daudzas sievietes gadiem iet cauri sāpīgajam nešķiršanās posmam, jo baidās, ka pieliks attiecībām punktu pārāk ātri un pēc tam sevi par to emocionāli šaustīs. Taču ir pētījums, kas liecina, ka parasti cilvēki pēc šķiršanās ne tuvu nejūtas tik sarūgtināti kā paši iepriekš prognozēja. Tāpēc, ja jūti, ka tavs tagadējais partneris nav tev īsti piemērots, daudz neraizējies un šķiries. Protams, nopietni apsverot, kā to izdarīt pēc iespējas godīgāk.

8. Sarunas par attiecībām būs jāsāk tev.

Sievietes allaž vēlas turēt roku uz attiecību pulsa, turpretī vīrieši visbiežāk dziļās pārdomās negremdējas, līdz kaut kas patiešām nav sagājis grīstē. Nu labi, ja arī viņi par kaut ko aizdomājas, tad sieviete tāpat būs pirmā, kura vēlēsies par to runāt. Stop! Vai pamanīji, ka nupat spriedu tikai no sievietes perspektīvas?
Tiesa, arī psihologs Arnolds Cerbulis piekrīt iepriekšminētajiem spriedumiem: “Jā, tā būsi tu, kura pirmā runās par attiecībām, taču arī vīrieši par attiecībām domā. Lai arī sievietes parasti vairāk cepas, taču īstās attiecībās arī vīrietis spēj pateikt to, kas viņam rūp,” skaidro psihologs. Tāpēc ir vērts viņā šo spēju izkopt. Padoms ir pavisam vienkāršs – jautā! Jautā, kā viņš jūtas un ko viņš domā. Kad ierosini sarunu par jūsu attiecībām, galvenais, neuzbrūc viņam, bet dari to tā, kā iesaka speciālisti, proti, sarunu sāc ar kaut ko pozitīvu, tad pamazām nonāc līdz sev svarīgajai lietai un visu noslēdz arī ar kaut ko pozitīvu. Piemēram, ja vēlies tikt skaidrībā par attiecībām ar savu jauno džeku, saki: “Tu man ļoti, ļoti patīc. Vai tev šķiet, ka mums sanāks kaut kas nopietns?” Uz šādu uzrunu viņam būs daudz vienkāršāk atbildēt nekā uz histērisku: “Nu, es esmu tava draudzene vai neesmu?” Savukārt nākamajā jūsu attiecību posmā šī saruna varētu izklausīties jau citādāk: “Man šķiet, ka mēs esam fantastisks pāris. Jūtu, ka esmu gatava arī nākamajam solim un pārvākties dzīvot pie tevis. Iedomājies, cik daudz seksa mums varētu būt uz mūsu mājas jumta!”

Avots: tvnet

Leave a comment »