Klausies!
Klausīšanās ir vissvarīgākā jebkuras sarunas daļa. Tev varbūt liekas, ka sarunas jēdziens ietver sevī runāšanas svarīgumu, taču neviena saruna neizdosies, ja abas puses izmisīgi domās, ko saka un ko teiks pēc brīža, nepievēršot uzmanību tam, kas tiek teikts. Ļoti bieži cilvēki neapzināti par labākajiem sarunu partneriem atzīst tos, kas ļauj viņiem runāt lielāko daļu sarunas laika.
Ievāc informāciju!
Ja iepriekš zini, kas būs citi cilvēki, kurus satiksi pasākumā, noskaidro kādus faktus par viņiem, kas palīdzētu sākt sarunu. Ja tie ir sabiedrībā zināmi cilvēki vai kādas konkrētas jomas profesionāļi, uzticamos interneta resursos noteikti būs ziņas par viņu darbību. Iespējams, viņiem ir bijuši kādi sasniegumi, jauni notikumi, par kuriem izteikt komplimentu. Tas ļaus vieglāk sākt ar viņiem sarunu. Tikai nepārspīlē — labajiem vārdiem jābūt patiesiem un ticamiem. Komplimentiem nevajadzētu būt pārāk personiskiem, piemēram, par cilvēka ārējo izskatu.
Runāt par laikapstākļiem nav pārāk oriģināli.
Uzdod jautājumus!
Parasti cilvēkiem patīk runāt par sevi — savu darbu vai mācībām, hobijiem, ceļojumiem, piedzīvojumiem, paust savu viedokli par publiskiem notikumiem. Mēģini saprast, uz kuru no uzdotajiem jautājumiem sarunas biedrs atbildēja vislabprātāk, un attīsti to. Vari jautāt konkrēti: vai jūs esat redzējuši jaunāko operas iestudējumu, un kā jūs to vērtējat?
Radi labu pirmo iespaidu!
Smaidi, uzdod tādus jautājumus, uz kuriem nevar atbildēt tikai ar «jā» vai «nē», un patiešām klausies. Nodibini acu kontaktu un uzturi to tik draudzīgu un pieklājīgu, cik vien vari.
Nedomā par sevi!
Ja nemitīgi domāsi, kā izskaties, vai gana graciozi turi vīna glāzi, vai skatiens ir ieinteresēts un kā esi piešķiebusi galvu, vai vēl ļaunāk — domāsi, ko citi domā par tevi, nevarēsi būt pietiekami atbrīvota sarunai. Iepazīstini ar sevi, nosaucot savu vārdu, sarokojies un tad fokusējies uz cilvēku, ar kuru runā.
Esi aktīva!
Klausoties liec sarunu biedram saprast, ka tevi interesē, ko viņš saka, uzturot acu kontaktu, ik pa laikam pamājot ar galvu vai iestarpinot sīkas frāzes, — tad runātājs sapratīs, ka arī tu piedalies sarunā. Koncentrējies uz šo vienu cilvēku un nemeklē ar acīm, vai pie apvāršņa neparādās kāds pazīstams cilvēks. Nedomā par nākamo sarunas pavedienu un nesaceri smieklīgas replikas, ja tādas pašas par sevi prātā nenāk.
Nestreso par vecumu!
Izrādās, ka kādā pasākumā esi jaunākā? Nebaidies — vecums nav šķērslis jauna sarunu biedra iegūšanai! Varbūt tieši pieredzējušais pasākuma viesis būs glaimots, ka viņš ieinteresējis gados jaunāku sarunu biedri, kas novērtē viņu un uzskata par interesantu sarunu biedru.
Nereti šādi veidot sarunu ir pat vieglāk, jo viņa pieredze sarunu veidošanā mērāma gadu desmitos un viņš ar smaidu palīdzēs tev tikt pāri pirmajam mulsumam, sākot sarunu. Labs veids, kā sākt sarunu, ir lūgt padomu.
Vispirms domā, tad runā!
Neaprunā klāt esošus vai neesošus cilvēkus, nestāsti baumas, neizsaki pieņēmumus, par kuriem pati neesi pārliecināta. Iespējams, sarunu biedrs labi zina, par ko tu runā, varbūt aprunātā persona ir viņa draugs vai pat ģimenes loceklis.
Nebaidies atzīties savā nezināšanā!
It īpaši, ja sarunu biedrs nāk no vides, kam nav sakara ar tavu pieredzi vai profesiju un ir eksperts savā jomā. Izmanto iespēju uzzināt ko jaunu, turklāt ikvienam patīk izmantot iespēju pamācīt citu vai atvērt acis uz lietām, ar ko kāds iepriekš nav saskāries. Klausies, pārjautā, ja nesaprati, — sarunu biedrs novērtēs tavu ieinteresētību.
Apdomā, pirms iebilsti!
Ja runātājs ir pateicis kādu nebūtisku lietu neprecīzi vai kļūdaini — labāk ignorē to, nekā aizrādi vai sāc garu izklāstu par to, kā tas ir patiesībā. Ja uzskati to par svarīgu, pieklājīgi izsaki savu viedokli. Pārdomā, vai ir vērts ielaisties karstā diskusijā, pēc kuras šķirsieties kā ienaidnieki.
Tikko devām dažus ieteikumus, kā sarunāties ar svešinieku. Tad nu šodien vēl daži!
Tu vari nepiekrist šiem apgalvojumiem, taču ir vērts padomāt par tiem:
• cilvēki ir ļoti dažādi, un tieši tas padara pasauli interesantu;
• piekrītot itin visam, var sabojāt sarunu tikpat viegli, kā nepiekrītot visam;
tieši atšķirīgi cilvēki ir interesanti, taču var būt nepatīkami, ja viņi cenšas demonstrēt savu pārākumu;
• pamēģini izmest no savas vārdnīcas vārdu «bet» — tas it kā nostāda tevi aizsardzības pozā, taču — vai tā ir vajadzīga?
Nekrīti panikā, ja iestājas klusums!
Izmanto pauzi, lai apdomātu uzzināto un pavērstu sarunu citā virzienā. Varbūt kaut kas no dzirdētā ir atsaucis atmiņā kādu notikumu ar tevi pašu? Pastāsti to, un saruna iegūs jaunu pavedienu.
Pajoko!
Humora izjūta ir svarīga, jo nereti tieši joki palīdz izkļūt no neveiklas situācijas. Taču uzmanies, jo humora izjūta ir ļoti dažāda. Svarīgi arī, lai tu atstāstītu joku precīzi. Ir lietas, par kurām jokot nedrīkst — tas attiecas uz aizskarošiem jokiem par jūtīgām tēmām (piemēram, par reliģiju, minoritātēm, tautībām vai tādām, kas kvalificējamas kā piedauzīgas).
Esi pati!
Pirmās minūtes varbūt tev izdosies notēlot kādu citu, taču ilgstoši tas ir gan grūti, gan nogurdinoši. Neizdomā neesošus hobijus, neizliecies, ka zini to, ko nezini. Ja esi lasījusi tikai izrādes recenziju, bet neesi redzējusi izrādi, tā arī saki, citādi, mēģinot gudri izteikties par to, ko neesi redzējusi, vari nonākt neapskaužamā situācijā un sarunu biedrs sapratīs, ka esi melojusi.
Apzinies, kad saruna ir beigusies!
Pat vislabākā saruna reiz izsīkst vai tiek pārtraukta. Neaizmirsti atvadīties un parādīt, ka tev bija prieks sarunāties. Sarunas beigšana uz pozitīvas nots un savlaicīgi atstās pozitīvu iespaidu, un, iespējams, jauniepazītais sarunu biedrs kādā citā pasākumā labprāt pats pienāks parunāt ar tevi.
Avots: apollo.lv
Sekss, Anekdotes, Erotiskie stāsti etc 