Archive for decembris, 2008

Masturbācija un inficēšanās risks

Pašapmierināšanās – onanēšana, masturbācija. Pašapmierināšanās pamatā ir dažādas maiguma izpausmes, kuras lieto lai sasniegtu seksuālo uzbudinājumu un apmierinājumu.

Vārds “pašapmierināšanās” ir vispiemērotākais apzīmējums, jo burtiskā tulkojumā no latīņu valodas, vārds masturbācija nozīmē “apkaunot ar rokām”. Ne vienmēr, lai sevi apmierinātu tiek lietotas rokas. Daži to dara berzējoties gar palagu, kādu priekšmetu, izmantojot dušas strūklu.

Pašapmierināšanās rezultātā cilvēks gūst baudu, noņem sasprindzinājumu un gūst seksuālo apmierinājumu. Tikai vecmodīgi cilvēki uzskata to par nosodāmu un peļamu. Pašapmierināšanās ir viens no dzimumtieksmju apmierināšanas veidiem, īpaši gadījumos, kad nav pastāvīga seksuālā partnera. Daži ar pašapmierināšanos sāk nodarboties vēl zēna gados un turpina to darīt visu mūžu. Daži to sāk darīt pubertātes vecumā, citi – lielākā vecumā. Un ir arī tādi, kas nekad to nav darījuši. Daudziem vīriešiem un sievietēm orgasms pašapmierinoties ir fiziski spēcīgāks nekā stājoties dzimumsakaros. Tas izskaidrojams ar to, ka pats labāk zina un jūt, kas un kā jādara, lai gūtu lielāku baudu, ko bieži seksuālais partneris nevar zināt un just.

Cik bieži cilvēks nodarbojas ar pašapmierināšanos ir atkarīgs no paša cilvēka, viņa garastāvokļa un situācijas. Daži sevi apmierina katru dienu, citi reizi vai divas reizes nedēļā, citi biežāk vai retāk. Neraugoties uz to, ka pašapmierināšanās ir normāls fizioloģiskais process, jāatzīmē, ka pašapmierināšanās var būt arī neirozes izpausme.

Cilvēki, kuriem seksuālā aktivitāte kalpo par trauksmes, nemiera (neirožu izpausmes formas) mazināšanai vai noņemšanai, kļūst ļoti nervozi, viegli uzbudināmi, ja kādu laika periodu sevi nevar seksuāli apmierināt. Neirožu pamatā var būt daudz un dažādi iemesli – savas seksuālās orientācijas nepieņemšana, mīlestības un sapratnes trūkums no apkārtējiem cilvēkiem, pastāvīga partnera trūkums u.c.

Pašapmierināšanās ir visdrošākais seksa veids, kura laikā nav iespējams inficēties ar HIV/AIDS un citām seksuāli transmisīvajām slimībā (STS), ja to dariet viens un Jums nav saskare ar partnera spermu vai maksts izdalījumiem. Ja Jūs ar partneri, apmieriniet sevi katrs pats individuāli, bet partneris beidz uz Jums (uz Jūsu ādas vai gļotādām nonāk sperma) pastāv zināms risks inficēties ar HIV/AIDS un STS (sifiliss!).

Nodarbojoties ar pašapmierināšanos var rasties arī dažas problēmas. Vīriešiem biežākās sūdzības, kas rodas pēc pašapmierināšanās ir priekšādiņas tūska – piepampums. Priekšādiņa kļūst biezāka, ir apgrūtināti pārvilkt to pāri dzimumlocekļa galviņai. Tas var rasties gadījumos, kad pašapmierināšanās bijusi laika ziņā ilgstoša. Dzimumlocekļa priekšādiņā rodas mikrotraumas, kurās iekļūstot mikroorganismiem rodas iekaisuma process. Tas var arī liecināt par kādu hronisku iekaisuma procesu urīnizvadkanālā.

Bieža pašapmierināšanās (vairākas reizes pēc kārtas) var izraisīt dzimumorgānu muskuļu pārpūli, kas var radīt šo muskuļu atoniju. Tā parasti attīstās, ja regulāri tiek pārslogoti sēklas izsviedējkanāla un priekšdziedzera muskuļi. Rezultātā tiek traucēta ejakulācija (spermas izšļākšanās) – nenotiek normāla – spontāna spermas izšļākšanās, bet pēc orgasma sperma lēnām iztek no urīnkanāla.

Regulāri ejakulācijas laikā nospiežot urīnizvadkanālu, lai sperma orgasma laikā neizšļāktos arā, var izveidoties urīnpūšļa slēdzējmuskuļu bojājums. Sperma ar spēku ejakulācijas laikā tiek iegrūsta urīnpūslī. Tā sekas var būt šo muskuļu atslābšana un urīna nesaturēšana – urīns patvaļīgi tecēs no urīnpūšļa.

Runājot par pašapmierināšanos, jāpiemin abpusējā masturbācija (dziļais petings), kad partneri viens otru seksuāli uzbudina un apmierinājuma aizskarot un glāstot partnera dzimumorgānus ar rokām. Partnera spermai vai maksts izdalījumiem nonākot uz Jūsu ādas vai gļotādām (mute, dzimumlocekļa galviņa, anālā atvere), pastāv risks inficēties ar HIV/AIDS un STS.

Leave a comment »

5 kļūdas mīlētāju sarunās

Tavas un tava vīrieša attiecības ir lieliskas. Jūs mīlat viens otru un sapņojat par kopīgu nākotni. Tiesa, ir reizes, kad varat sastrīdēties ne par ko. Un ne tev, ne viņam nav īsti skaidrs, kāpēc tā notika. Izrādās, ka šīs situācijas rada jūsu komunikācijas ieradumi, kas var sagraut pat visveselīgākās attiecības.

Kaut jums ar draugu šķiet, ka viens otru pazīstat jau veselu mūžību, tomēr pat visideālākajās attiecībās ar laiku rodas nesaskaņas. Tas tāpēc, ka cilvēks ir runājoša būtne, kas pārpratumos un misēkļos visbiežāk iekuļas tieši savas asās mēles, nevis rīcības dēļ. Ja paanalizēsi pēdējos konfliktus, kas tev ir bijuši ar mīļoto, tad, visticamāk, secināsi, ka to scenārijs ir gandrīz vai identisks un frāzes, ar kurām viens otru apvainojat, arī ir vienas un tas pašas. Kāpēc tā? Daudziem pāriem neapzināti ir izveidojušies savi verbālās komunikācijas ieradumi, kas paši par sevi reizēm var kalpot par iemeslu strīdam. Lai palīdzētu mazināt spriedzi tavās attiecībās, Cosmo noskaidroja piecus biežākos pārpratumu veicinātājus sarunās. Ja ieklausīsies psihologa Arnolda Cerbuļa dotajos padomos, galvojam, ka sasniegsi pilnīgi jaunu saskaņas līmeni ar savu partneri.

Kļūda nr.1
Jūs nepārrunājat detaļas

Iedomājies situāciju: tu atgādini mīļotajam vīrietim, ka nākamceturtdien vēlies pavakariņot kopā ar jūsu draugiem. Visticamāk, pāris vārdos pasaki, kur vakariņas notiks un kādi cilvēki uz tām plāno ierasties. Tavs lakonisms nebūt nav tīšs, jo, ja jau jūs esat pāris, viņam tevis teikto vajadzētu uztvert no pusvārda. Taču nākamās ceturtdienas pēcpusdienā tavs draugs sarīko skandālu: “Johaidī, vai tad tās vakariņas ar draugiem tiešām bija šovakar? Kas man ir jāvelk mugurā? Kāpēc Kaspars nebūs?” Savukārt tu viņa neizpratnes dēļ kārtējo reizi jūties pievilta.
Psihologs Arnolds Cerbulis skaidro, ka šādi misēkļi pāru attiecībās notiek tāpēc, ka cilvēku, ar kuru dzīvojam kopā, mēs parasti uztveram gandrīz kā daļu no sevis. “Nevajag paļauties uz parunu “savējie sapratīs” un pieņemt, ka vīrietis spēj lasīt tavas domas. Tāpat ir vērts atcerēties, ka tavs draugs nav tieši tāds pats kā tu. Viņam ir savas vērtības un vajadzības,” brīdina psihologs. Kā izvairīties no tendences mīļoto cilvēku uztvert kā sevi pašu un tāpēc bieži aizmirst izstāstīt viņam būtisku informāciju? Pirmkārt, kad draugam kaut ko saki, nesteidzies un mēģini runāt tā, it kā tu sakāmo adresētu kolēģim. Vismaz tā atminēsies detaļas, kuras tev viņam noteikti ir jāizstāsta. Otrkārt, situācijā, kad viņš tev kaut ko stāsta, veido dialogu un pārjautā pat iespējami nesvarīgus sīkumus. Starp citu, amerikāņu psihologi komunikācijas treniņa nolūkā partneriem iesaka laiku pa laikam sarakstīties ar e-pasta vai skaipa starpniecību, jo rakstītais teksts uzskatāmi parāda, kādu ziņojumu reāli saņem otrs cilvēks. Arnolds Cerbulis kā lielisku piemēru šim ieteikumam min Saeimas sēžu stenogrammas: “Ja sēdes klausās pa radio, deputātu ziņojumi šķiet loģiski, bet, uzliekot valstsvīru sacīto uz papīra, tekstā ir tik daudz “ā” un “ē”, ka gandrīz neko nevar saprast.”

Kļūda nr.2
Sarunai nepiemērots laiks

Cosmo novērojumi liecina, ka ir praktiski neiespējami runāt ar vīrieti, kamēr viņš skatās televizoru. Tas tādēļ, ka džekiem kopumā ir grūtāk darīt vairākas lietas vienlaicīgi. “Ja vīrietis skatās Rīgas Dinamo hokeja maču un rit papildlaika pēdējās minūtes, protams, ar viņu runāt nav iespējams. Taču, ja spēle ir tikko sākusies, viņam tomēr vajadzētu ar tevi pārmīt pāris vārdus,” spriež Arnolds Cerbulis un iesaka vispirms novērtēt to, vai jūs savā starpā vispār sarunājaties. “Tam ir jābūt kam vairāk par seksu un ēst gatavošanu. Ja tu sevi neizjūti attiecībās, tad automātiski provocēsi partneri, piemēram, ar jautājumu: kas tev ir svarīgāks – es vai hokejs? Šāda veida izteikumos jau slēpjas dziļāks konflikts,” uzsver psihologs.
Taču sarunas laikam tiešām ir liela nozīme. Nelaikā uzrunāts partneris būs sakaitināts par traucējumu, bet persona, kas sarunu ierosinās, jutīsies neuzklausīta un noraidīta. “Tas gan nedrīkstētu aiziet tik tālu, ka tev bezmaz vai jāsniedz rakstisks pieteikums, ka ar vīrieti vēlies parunāt,” piebilst Arnolds Cerbulis. “Attiecībās ir vitāli svarīgi izteikt otram savas domas un sajūtas, tajā pašā laikā respektējot viņa dienas ritmu.”
Ja tev ir grūti sākt sarunu par kaut ko nopietnu, no situācijas var iziet, ja par to ierunāsies tad, kad abi darāt kaut ko ļoti ierastu, piemēram, pastaigājaties ar suni vai gatavojat vakariņas. Šādā brīdī jūs esat nodarbināti, taču tajā pašā laikā bez lieka stresa spējat koncentrēties sarunai.

Kļūda nr.3
Negatīvisms un liekvārdība

Tā vietā, lai dialogu veidotu optimistisku, daudzi no mums sarunu izvēlas sākt ar gana negatīvām frāzēm. Nu, piemēram, “man tev jāsaka kaut kas ne īpaši patīkams” vai “tas, ko teikšu, tevi noteikti neiepriecinās.” Kādu gan atsaucību no vīrieša vari gaidīt, ja ikdienu viņu uzrunā ar šādu negatīvismu? Spilgtāka iespaida dēļ salīdzini, kurš no šiem piedāvājumiem viņu ieinteresētu vairāk: “man ar tevi jāpārrunā kāda ne īpaši patīkama lieta, mums šajā nedēļas nogalē jādodas uz mana onkuļa dzimšanas dienu,” vai vienkāršs “vai tu brauksi man līdzi uz onkuļa dzimšanas dienu?” Dodam 99%, ka uz pirmo piedāvājumu viņš atbildētu ar striktu “nē”, savukārt otru vismaz apdomātu.
Arnolds Cerbulis ir novērojis, ka tendence dramatizēt sarunu piemīt gan vīriešiem, gan sievietēm. Ja sievietes aizbildinās, ka pļāpīgums jau izsenis ir visa sieviešu dzimuma pazīme, tad vīrieši, runājot riņķī apkārt, izvairās no konkrētības un tiešuma. Vēl psihologs izceļ vīrieša vēlmi būt pārliecinātam, ka viņa mīļotā sieviete jūtas aizsargāta. “Ja vīrietis redz, ka esi par kaut ko satraukta, viņš centīsies sarunu pagriezt tādā leņķī, kurā spēj tev dot padomus. Tāpēc nevajag justies aizvainotai, ja viņš neievēro tavu vēlmi runāt par jūtām. Ja, piemēram, draudzene par tevi ir izplatījusi baumas un tevi tās sāpina, tad draugs tev visdrīzāk ieteiks nomierināties un neņemt notiekošo galvā. Viņš grib tikai labu un domā, ka tu ar viņu runā tāpēc, ka problēmai ir nepieciešams risinājums.” Tieši tāpēc ir vērts atzīties, ka konkrētajai situācijai nemeklē risinājumu, bet vienkārši gribi parunāties.

Kļūda nr.4

Dialogs pārvēršas monologā
Nav lielākas vilšanās, kā sarunas gaitā redzēt, ka mīļotā vīrieša acu plakstiņi sāk slīdēt aizvien zemāk un zemāk, līdz tu jūti, ka viņš tevī vairs galīgi neklausās. Stop! Šajā brīdī ir svarīgi izvērtēt, kāpēc tas tā notiek. Vai tas ir tādēļ, ka viņš ir noguris, vai varbūt viņam neinteresē sarunas tēma? Psihologs Arnolds Cerbulis norāda, ka nopietnās un patiesās attiecībās interese vienam par otru nepāriet pēc pāris minūtēm. “Ja jūsu saruna ir trīs minūtes ilga, vai arī sekss jums ir tikai trīs minūtes?” viņš vaicā. Protams, ne par visām sarunu tēmām tavs partneris var būt lielisks sarunu biedrs, un tas ir tikai normāli. Un viņam ir visas tiesības signalizēt, ja iesāktā saruna viņu neinteresē. Tiesa, ir divi veidi, kā tu vari ar to vieglāk sadzīvot. Pirmkārt, pieņem, ka vīrietis tavu monologu par kādu sev mazāk interesējošu tēmu spēj klausīties ierobežotu laika brīdi, un, ja par to tiešām ir jārunā, tad mēģini viņu laiku pa laikam iesaistīt sarunā, uzdodot kādu jautājumu. Ja cilvēks ir spiests visu laiku klausīties, tad viņa uztvere zaudē asumu, turpretim sarunā iesaistīts vīrietis spēs koncentrēties ievērojami ilgāk. Otrkārt, tev šādā situācijā palīdzēs arī fizisks kontakts, piemēram, pamēģini sarunas laikā nejauši aizskart viņa kāju vai viegli uzsit pa plecu. “Liela pāra veiksme ir zināt tēmas, par kurām abiem partneriem interese ir ilgāka par trim minūtēm,” rezumē Arnolds Cerbulis. “Tad, esot kopā, visu laiku nav jānodarbojas ar iepirkšanos vai ēšanu.”

Kļūda nr.5
Runāt vai nerunāt? Un kā runāt?

Par ideālo atklātības līmeni starp partneriem psihologu domas dalās. Kamēr vieni uzskata, ka attiecībās vienam par otru ir jāzina viss, otri ir pārliecināti, ka gan sievietei, gan vīrietim ir jābūt saviem noslēpumiem, par kuriem nevajadzētu stāstīt mīļotajam cilvēkam. Piemēram, kāda meitene var uztvert ļoti sāpīgi, ka jaunajā kleitā viņa izskatās mazliet apaļīga, tāpēc viņas vīrietim vajadzētu nojaust, ka šī tēma ir tabu viņu attiecībās. Savukārt viņš pats varētu apjukt, ja uzzinātu, ka draudzenei pagātnē ir bijis divreiz vairāk seksa partneru nekā viņam pašam.
Psihologs Arnolds Cerbulis norāda, ka viens no galvenajiem aspektiem diskusijā par atklātību attiecībās ir taktiskums un forma, kādā par katru tēmu runāt. “Vīrietis varbūt nemāk saudzīgi pateikt, ka vēlas, lai viņa mīļotā uz darba pasākumu velk citu kleitu, un mīļā miera labad to noklusē, taču tā nedrīkstētu notikt ar sarunām, piemēram, par seksuālo veselību. Ja sievietei aizkavējas mēnešreizes vai vīrietim ir iekaisis krāniņš, otrai pusei par to ir jāzina, tāpēc ir jāiemācās runāt arī par neērtām, ne īpaši patīkamām lietām.”
Protams, ir attiecības, kurās partneri viens otram saka visu, kas uz mēles. Taču arī tad abiem būtu laiku pa laikam sev jāpajautā, ko ar sacīto es īsti otram gribēju teikt? Piemēram, ja tavam puisim ir netīras kurpes un viņš nav to laikus pamanījis, būs labāk, ja tu to pateiksi, pirms viņš aizies uz oficiālo pieņemšanu. Taču situācijā, kad Ziemassvētku brīvdienās tu ļoti vēlies doties uz Berlīni, tev jāsaprot un jāpieņem, ka viņš jau sen klusībā bija ieplānojis doties pie vecākiem uz laukiem. Attiecībās vienam no jums vienmēr nāksies piekāpties. Reizi pa reizei gan uzstāj uz to, ko vēlies tu, citādi tas vairs nebūs godīgi.

Tā runā vīrieši
“Es nezinu, ko viņš domā, jo viņš nekad man neko nestāsta.” Izklausās pazīstami? Nesen veiktā pētījumā 42% sieviešu apgalvojušas, ka nereti piedzīvo grūtus brīžus, lai panāktu, ka partneris dalās savās jūtās un emocijās. Kāpēc tas tā ir?

Konkrētība
Pārsvarā vīrietis sāk sarunu tikai tāpēc, lai nonāktu pie konkrētiem secinājumiem. Tāpēc nebrīnies, ka tavam abstraktajam mudinājumam parunāt “par mūsu attiecībām” nebūs rezultāta. Tā vietā formulē sarunas tēmu daudz konkrētāk, piemēram: “kāpēc mēs nevaram aizbraukt apciemot manu omīti”.

Izvairīšanās
Kamēr sieviete no mušas mēdz izpūst ziloni, tikmēr vīrietis nereti nespēj arī ļoti spēcīgas sajūtas izteikt vārdos. Īpaši tas attiecas uz negatīvām emocijām, piemēram, bailēm vai greizsirdību. Tādēļ rēķinies, ka džeks apzināti var izvairīties no sarunu tēmām, kas viņam nav ērtas.

Risinājums
Sieviete runājot noņem saspringumu, savukārt vīrietim tajā pašā laikā šķiet, ka viņam kaut kas tiek stāstīts tāpēc, ka sieviete pati nespēj tikt ar šo problēmu galā. Tas vīrieti uztrauc un nomāc. It īpaši, ja viņam šī problēma īsti nav saprotama, tas rada pamatīgu diskomfortu.

Agnese Kārkliņa  Cosmopolitan

tvnet

Leave a comment »

Anālais sekss

Salīdzinot ar citiem seksa veidiem, anālā seksa laikā ir vislielākais risks inficēties ar HIV/STS. Dažiem šāds kontakts ir patīkams, bet citiem var būt sāpīgs un traumatisks. Inficēšanās risks pastāv, ja šāds kontakts pilnībā nav noticis – ir bijis tikai tā mēģinājums.

Kaut gan salīdzinājumā ar citiem seksa veidiem, anālā seksa laikā visvairāk inficējas ar HIV vīrusu, arī anālais sekss var būt drošs.

Anālā seksa laikā vienmēr lieto prezervatīvus un lubrikantu!

Anālā seksa laikā vienmēr rodas mikrotraumas gan uz dzimumlocekļa, gan anālās atveres rajonā. Ievadot dzimumlocekli anālajā atverē, tiek iestiepti anālās atveres slēdzējmuskuļi un gļotāda, kas praktiski vienmēr izraisa mikrotraumu rašanos. Uz dzimumlocekļa mikrotraumas visbiežāk rodas priekšādiņas un saitītes piestiprināšanās vietā pie dzimumlocekļa galviņas.

Mikrotraumu traumu rašanos var mazināt lubrikantu lietošana, partnera saudzīga attieksme un anālās atveres dilatācija – anālās atveres slēdzejmuskuļu pretestības samazināšana.

Ja Tevī ievada dzimumlocekli

Iespējamās problēmas var iedalīt divās kategorijās:

  1. Traumas – ievadot dzimumlocekli var rasties dažādas traumas. Traumas var rasties arī dzimumakta laikā, ja partnera kustības ir ātras vai brutālas. Anālās atveres traumatizācija parasti izpaužas ar sāpēm, diskomforta sajūtu un asiņošanu. Pie mikrotraumām asiņošana būs niecīga – praktiski nepamanāma. Anālās atveres regulāra traumatizācija var izraisīt vēnu iekaisumu, kas izraisa hemoroīdu veidošanos. Izteiktas anālās atveres traumatizācijas rezultātā var rasties slēdzējmuskuļu plīsums.
  2. Infekcija – nelietojot prezervatīvu, pastāv liela iespējas inficēties ar HIV infekciju un citām seksuāli transmisīvajām slimībām, arī tad, ja partnerim nenotiek ejakulācija (ja partneris Tevī nebeidz). Anālā seksa laikā iespējams inficēties ar visām zināmajām STS, īpaši gadījumos, ja netiek lietots prezervatīvs un ejakulācija notiek taisnajā zarnā.

50% gadījumos STS taisnajā zarnā norit bez sūdzībām!

Anālās atveres traumatizāciju var mazināt:

  • pirms kontakta būtu vēlams 10 -15 minūtes pasēdēt siltā vannā vai bļodā ar ūdeni, jo siltumprocedūras atslābina muskuļu saspringumu un vieglāk tiem atslābst;
  • seksa laikā bagātīgi lieto lubrikantu – smērvielas, kas uzlabo slīdamību;
  • pirms dzimumlocekļa ievadīšanas, veicināt anālās atveres slēdzējmusku atslābšanu. Būtu ieteicams ieziest anālās arveres rajonu ar lubrikantu, tad lēnām sākt atslābināt anālās atveres ieeju ar pirkstiem vai tam speciālām “rotaļlietām”. Sākumā ievadot vienu, pēc tam divus pirkstus anālajā atverē. Un tikai tad, kad pirkstu ievadīšana nerada grūtības un muskuļi ir jūtami atslābuši, lēnām var ievadīt dzimumlocekli;
  • dzimumlocekļa ievadīšanas laikā nesaspringsti, bet mēģini atslābināties līdzīgi kā defekācijas laikā;
  • mazākā traumatizācija, lielāks muskuļu atslābums ir tā saucamajā “sunīša” pozā – atbalstoties uz elkoņiem un ceļiem, un ar muguru pret partneri. Šādā pozā partnerim būs vieglāk saudzīgi ievadīt dzimumlocekli.

Pēc kontakta vajadzētu apmazgāties un anālās atveres rajonu ieziest ar 2% Troksovazīna gelu – tas veicinās mikrotraumu dzīšanu, novērsīs iekaisumu rašanos.

Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV/STS:

  • Anālo seksu piekop tikai ar vienu pastāvīgu partneru, kurš nelieto intravenozās narkotiskās vielas. Ja Tavs partneris lieto intravenozās narkotiskās vielas – atsakies no šāda rakstura kontakta vai arī obligāti lieto prezervatīvu!
  • Gadījuma rakstura seksuālo attiecību laikā izvēlies mazāk riskantu seksa veidu – masturbāciju vai orālo seksu;
  • Gadījuma rakstura kontaktos – neatkarīgi no tā vai partneris ir pazīstams vai nepazīstams, anālā seksa laikā obligāti lieto prezervatīvu;
  • Pasīvajam partnerim (kurā ievada) atšķirībā no aktīvā partnera (kurš ievada), pēc dzimumakta nav iespējams veikt specifiskus profilaktiskos pasākumus, lai izsargātos no inficēšanās ar HIV/STS. Pasīvais partneris ir vairāk pakļauts inficēšanās riskam.

Ja Tu ievadi dzimumlocekli

Pastāv risks gūt nelielas mikrotraumas un risks inficēties ar HIV, seksuāli transmisīvajām slimībām un citām slimībām, kuru ierosinātāji atrodas taisnajā zarnā.

Anālā seksa laikā arī ar pastāvīgu partneri nelietojot prezervatīvu, pastāv iespēja, ka urīnizvadkanālā nonāk zarnas mikroflora (zarnas nūjiņa,uc), kas var izraisīt nespecifiskus iekaisuma precesus urīnizvadkanālā un priekšdziedzerī.

STS (gonoreja, trihomoniāze,u.c.) taisnajā zarnā 50% gadījumos norit bez sūdzībām, tāpēc Tavs partneris var arī nezināt, ka ir slims. Arī sifilisa pirmajā stadijā, sifilītiskā čūliņā (šankrs) var atrasties taisnajā zarnā, kuru ne Tu ne tavs partneris var nezināt un nejust. Tāpēc pastāv liels rsks inficēties ar kādu no šīm slimībām.

Tā kā anālā seksa laikā praktiski vienmēr abiem partneriem rodas mikrotraumas, arī Tev pastāv risks inficēties ar HIV vīrusu.

Vadot dzimumlocekli uz iekšu, tas darbojas līdzīgi virzulim, kas cenšas visu aizvirzīt tālāk. Erekcijas stāvoklī dzimumlocekļa urīnizvadkanāla atverīte ir vairāk atvērta vaļā un nelietojot prezervatīvu, taisnās zarnas saturs (gļotas ar mikroorganismiem, fēces) tiek “dzītas” urīnizvadkanālā. Šī apstākļa dēļ ir liels risks, ka urīnizvadkanālā nonāks iekaisumu izraisīt spējīgi mikroorganismi.

Sūdzības var rasties 2-7 dienas pēc kontakta par nepatīkamu sajūtu urinācijas laikā (čurājot). Sūdzības var arī nebūt, ja iekaisumam ir hroniska norise. Hroniska priekšdziedzera gadījumā pirmās sūdzības var parādīties pēc 5 – 7 gadiem.

Sākumā var rasties dažāda rakstura seksuālas dabas traucējumi (priekšlaicīga ejakulācija, libido pazemināšanās u.c.); var būt velkošas, diskomforta sajūtas starpenē; urinācijas traucējumi (nepieciešamība urinēt naktī) un citas sūdzības.

Pēc kontakta var “piepampt” priekšādiņa, to novēro gadījumos, ja priekšādiņā rodas mikrotraumas, kurās iekļūst dažādi mikroorganismi (zarnu nūjiņa, gardnerella u.tt.). Parasti nākamā dienā pēc kontakta priekšādiņa kļūst bieza, apsārtusi, un to ir grūti pārvilkt pār dzimumlocekļa galviņu.

Biežākās traumas ir saitītes plīsums. Parasti sūdzības parādās uzreiz pēc dzimumakta – nepatīkama dedzinoša un sūrstoša sajūta dzimumlocekļa galviņas apakšpusē.

Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV/STS:

  • Anālā kontakta laikā – neatkarīgi vai labi pazīstams vai pilnīgi nepazīstams partneris – vienmēr lieto prezervatīvu!
  • Gadījumā, ja ir viens pastāvīgs dzimumpartneris, kurš nelieto intravenozās narkotiskās vielas, un seksuālajās attiecībās Jūs nelietojiet prezervatīvu, būtu nepieciešams:
  1. pirms kontakta, partnerim vajadzētu iztukšot taisno zarnu (veikt defikācijas aktu). Šim nolūkam aptiekās ir pieejamas speciālas mikroklizmas, pēc kuru ievadīšanas 5-10 minūšu laikā notiek vēdera izeja;
  2. būtu vēlams, ja partneris ar klizmas palīdzību izskalotu taisno zarnu;
  3. bagātīgi izmantot lubrikantus. Kārtīgi ieziežot gan dzimumlocekli, gan partnera anālo atveri. Īpašu uzmanību veltot dzimumlocekļa galviņai, tai skaitā urīnizvadkanāla atverei. Vēlams būtu izmantot antibakteriālus lubrikantus. Anālam seksam nebūtu vēlams izmantot lubrikantu ar Nonoksilonu (, jo tas var izraisīt zarnas gļotādas kairinājumu.
  4. pirms dzimumlocekļa ievadīšanas, anālo atveri rūpīgi izmasēt ar pirkstiem, lai panāktu muskuļu atslābumu;
  5. sākumā dzimumlocekli ievadīt ļoti lēnām un saudzīgi;
  6. pēc dzimumkontakta noteikti vajag apmazgāties un būtu vēlams arī pačurāt;
  7. pēc apmazgāšanās ieziest dzimumlocekli ar kādu pretsēnīšu vai pretiekaisuma ziedi.

Leave a comment »

Orālais sekss

Ja Tevi apmierina:
Orālā seksa laikā partnera siekalas izšķīdina tauku slānīti un izjauc normālo dzimumorgānu gļotādas mikrofloru – tiek iznīcināts gļotādas bioloģiskais aizsargslānis. Gļotāda kļūst viegli traumatizējama un rodas mikrotraumas. Šīs mikrotraumas var kļūt par ieejas vārtiem tādām infekcijām kā sifiliss, herpes vīruss, vīshepatīts B un C (dzeltenā kaite).

HIV vīrusa koncentrācija siekalās ir niecīga, lai izraisītu inficēšanos. Ilgstoša orālā seksa laikā var rasties asiņojošas mikrotraumas uz lūpām, lūpu kaktiņos vai būt smaganu asiņošana (īpaši, ja pirms kontakta tīrīti zobi). Mikrotraumas var rasties arī dzimumlocekļa, kaunumu lūpu, klitora vai anālās atveres gļotādā. Tādā gadījumā risks inficēties ar HIV/AIDS ievērojami pieaug. Inficēšanās risks ar HIV/STS pieaug proporcionāli seksa ilgumam – jo ilgāks kontakts, jo Tev lielāks risks inficēties.

Bez minētajām slimībām problēmas var radīt sēnīšu izraisīti iekaisuma procesi. Šīs problēmas var būt arī tad, ja Tev ir viens patstāvīgs seksuālais partneris:

Vīriešiem sūdzības parasti ir par nepatīkamu niezošu sajūtu zem priekšādiņas, dzimumlocekļa galviņas apsārtums un pastiprinātu aplikumu veidošanos zem priekšādiņas;

Sievietēm – ārējo dzimumorgānu gļotādas apsārtumu un niezi.

Sēnītes parasti aktivizējas tad, kad ir izjaukta gļotādas normālā mikoflora – dizbakterioze.

Kā izsargāties no inficēšanās:

  • samazināt gadījuma rakstura seksuālo kontaktu skaitu;
  • gadījuma rakstura kontaktu laikā vienmēr lietot prezervatīvus vai lateksa plēves;
  • ja netiek izmantoti prezervatīvi, lai mazinātu gļotādas traumas un nedaudz mazinātu risku inficēties ar HIV/ STS – būtu jālieto orālam seksam domāti lubrikanti. Lubrikantu ieteicams lietot arī tad, ja Tev ir viens pastāvīgs seksuālais partneris.
  • Raugu sēnīšu izraisītas infekcijas profilaksei pēc apmazgāšanās vai pēc kontakta ieteicams ieziest dzimumlocekļa galviņu ar kādu no pretsēnīšu ziedēm
Ja Tu  apmierini:

Parasti erekcijas laikā no vīrieša dzimumlocekļa urīnizvadkanāla izdalās gļotains šķidrums, bet sievietēm gļotas no maksts, kurās var būt jebkurš mikroorganisms, kas ierosina STS (gonokoks, trihomonas, gardnerellas u.c.), sūkājot un laizot partnera dzimumorgānus šie mikroorganismi nonāk Tavā mutē. Siekalām piemīt antibakteriālas īpašības, kā rezultātā daļa mikrobu var tikt iznīcināti. Ja mikroorganismu ir pietiekoši daudz un viņi ir virulenti (dzīvotspējīgi) – tie var izraisīt mandeļu iekaisumu – angīnu. Parasti otrajā vai trešajā dienā rodas sāpes kaklā, apgrūtināts rīšanas process, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Apmierinot kādu orāli Tev iespējams inficēties ar sifilisu – tad pēc inkubācijas perioda, kas vidēji ilgst 21 dienu, uz lūpām, mēles, mandelēm vai vaiga gļotādas izveidosies nesāpīga čūliņa, palielināsies limfātiskie mezgli.

Bez minētajām slimībām iespējams inficēties arī ar vīrusu hepatītiem A, B vai C (dzelteno kaiti).

Izdalījumos no vīrieša dzimumlocekļa HIV vīrusa koncentrācija ir neliela. Nonākot mutē siekalu iedarbībā šis vīruss tiek inaktivēts, līdz ar to inficēšanās risks ar HIV ir ļoti zems. Risks palielinās, ja uz lūpām vai lūpu kaktiņos rodas mikrotraumas. Īpaši liels risks inficēties ar HIV/STS ir, ja partneris ejakulē (beidz) mutē.

Sievietes maksts izdalījumos HIV vīrusa koncentrācija ir pietiekoši augsta, lai varētu notikt inficēšanās ar HIV infekciju.

Rotaļājoties ar partnera locekli, iespējams kontakts ar acīm. Acīs var ienest tādas infekcijas kā gonokoku – kuras rezultātā diennakts laikā var zaudēt redzi; hlamīdijas, kas var izraisīt hronisku acs plakstiņu iekaisumu.

Ja partnerim pirms kontakta ar Tevi bijis anāls kontakts ar kādu citu, kurā viņš ir bijis aktīvais partneris. Tev pastāv iespēja inficēties ar cērmēm, spalīšiem, lamblijām, dizentēriju un citām infekcijas slimībām. Risks inficēties ar šīm slimībām ir arī kairinot vai laizot partnera anālās atveres rajonu.

Kā izsargāties no inficēšanās:

  • Nepieciešams ierobežot gadījuma seksuālo kontaktu un partneru skaitu;
  • Gadījumu kontaktu laikā vienmēr lietot prezervatīvu vai lateksa plēves. Orālā seksa laikā prezervatīvu var uzvilkt tikai uz partnera dzimumlocekļa galviņas. Nevajadzētu izmantot prezervatīvus, kuri ieziesti ar spermocīdās ziedēm, jo tās var izraisīt alerģiskus mutes dobuma gļotādas iekaisumus, tādēļ ieteicams izvēlēties ar speciālu lubrikantu (“Taste”) ieziestus prezervatīvus, kuri ir ar dažādu garšu. Orālam seksam nav ieteicams lietot ar anestezīnu (“Strength”) ieziestus prezervatīvus;
  • Ar orālo seksu nodarboties ne ātrāk kā 2 stundas pēc tam, kad iztīrīti zobi, tai skaitā pēc zobu tīrāmo diegu lietošanas. Ttīrot zobus rodas mikrotraumas un smaganu asiņošana, kas var palielināt inficēšanās risku. Tapēc labāk būtu tīrīt zobus pēc orālā seksa;
  • Ja partneris Tev ejakulējis (beidzis) mutē, tad uzreiz vajadzētu spermu izspļaut vai norīt. Spermai nonākot mutē, siekalas rada aizsargslānīti, kurš saglabājas ļoti neilgu laiku. Pēc tam ieteicams muti izskalot ar mutes dobumam paredzētiem dezinficējošiem šķīdumiem vai košļāt košļājamo gumiju, kas pastiprina siekalu sekrēciju.

    Comments (1) »