Pašreiz daudz tiek runāts par seksu, cik tas ir labs, dabisks, ka bez tā nav iespējams iztikt, ka tā trūkums kaitē veselībai, tā lielo nozīmi attiecībās. Milzīga, daudz naudas nesoša industrija reklamē seksu, uzsēdinot uz seksa adatas arvien vairāk ļaužu, un piedāvā visādus tā realizēšanas veidus, gan paskatīties, gan pamēģināt, gan idejas un rīkus tā piekopšanai.
Seksā viss esot atļauts, ar vienu, vairākiem, sava dzimuma īpatņiem vai vienalga ko vēl, vienalga kur un vienalga kā, ka tik iesaistītie gūst baudījumu. Bet tie ir maldi, kas tos padara ticamus, seksu saistot ar mīlestību, kas ir daudz augstākas kategorijas jēdziens. Fiziska mīlestība nav tas pats, kas sekss. Tāpēc droši varam teikt, ka sekss ir kaitīgs pretstatā fiziskai mīlestībai kā vienai no daudzajām mīlestības izpausmēm.
Mīlestība esot grūti definējama. Tā ir un tā nav. Mīlestība ir abpusējs došanas un ņemšanas process, kur došanas un ņemšanas priekšmets ir jebkas, sākot ar materiālām lietām un beidzot ar apziņai grūtāk tveramām vērtībām. No tā izriet daudzās mīlestības definīcijas un izpausmes formas, kas katra ir pareiza, tai pat laikā nepilnīga. Mēs mīlam vecākus, jo tie mums ir devuši dzīvību un uzaudzinājuši, bet pretī tiem dodam iespēju rūpēties par sevi, garīgas izaugsmes iespēju, drošāku un pilnvērtīgāku vecumdienu cerības un daudz ko vēl. Mēs mīlam radiniekus, jo tie mums palīdz un mēs palīdzam viņiem. Garīga mīlestība pret racionāli grūti izskaidrojamu parādību atblāzmām ir to spēku ņemšana un kaut kā mums mazāk saprotama pretī došana. Dabas mīlestība ir tās velšu pieņemšana un cieņas, rūpju un aizsardzības pretī došana. Mēs varam mīlēt jebko un jebkuru, kam varam kaut ko dot un saņemt ko pretī. Mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu nozīmē spēt dot jebkuram kā gribētu saņemt pats un spēt pieņemt no otra kā devējs būtu pats. Kad saņemam kaut ko, tad bieži sakām paldies jeb palīdzi Dievs, kas ir maz pūļu prasoša, bet garīgi daudz dodoša atpakaļ došanas forma.
Mīlestība ir gan harmoniska, gan disharmoniska. Harmoniskā mīlestībā dodamās un ņemamās vērtības ir aptuvenā līdzsvarā. Nav iespējams vienlaikus atdot tikpat daudz, cik paņēmi, un otrādi, bet ir iespējams to saprast un dzīvot tā, lai personīgā došanas un ņemšanas bilance būtu maza. Disharmoniska mīlestība ņem daudz vairāk, nekā spēj vai grib dot, vai dod nesamērojami vairāk, nekā ņem. Disharmoniskas mīlestības rezultātā rodas dažādas pārmērības, kad kāds grib ņemt no citiem daudz vairāk, nekā otrs grib dot, vai pat vairāk, nekā tam ir, un otrādi. Izplatīta, savtīgi viltīga disharmoniska mīlestība ir nesamērīga, bieži pat uzstājīgi uzmācīga došana, lai pēcāk paņemtu daudz vairāk. Cilvēki tiecas pēc harmonijas, tāpēc par mīlestību sauc harmonisku mīlestību. Disharmoniska mīlestība kauj harmonisku mīlestību, tāpēc tā netiek uzskatīta par īstu mīlestību. Aprēķina mīlestība visbiežāk ir disharmoniska kaut vai tādēļ vien, ka tiecas izkalkulēt ar prātu neaprēķināmo. Disharmoniskas mīlestības piekopēji agri vai vēlu ir spiesti norēķināties ar pasauli, atdodot milzīgo pārpalikumu vai saņemot lielo iztrūkumu, ko paši ir radījuši. Tas parasti ir sāpīgs process.
Kopdzīve ir divu cilvēku savienība bērnu radīšanai un uzaudzināšanai. Kopdzīvē rodas plaši izplatītās mīlestības formas (t.s. platoniskā mīlestība), kas tiek pastiprināta ar fizisku mīlestību. Topošie vecāki saiet kopā, rūpējas un palīdz viens otram, lai radītu un palīdzētu izaugt jaunai dzīvībai, tādējādi atdot pasaulei parādu par savu eksistenci, garīgi pilnveidojoties un kā balvu par labi padarītu darbu saņemt nodrošinātu vecumdienu iespējamību. Fiziskā mīlestība jeb mīlēšanās ir īpaši satuvinošs, enerģiju apmaiņas process. Tā galvenā nozīme ir bērnu radīšana, bet mīlēšanās papildus kalpo dažādās vidēs augušo cilvēku satuvināšanai, kas palīdz labāk saprasties un pielāgoties otram. Dzīvības radīšanā vīrietis atdod dzīvības radošos spēkus, bet sieviete tos pieņem un rada.
Fiziskajā mīlestībā sievietei ir patīkams pats vīrišķā spēka saņemšanas fakts; jo vairāk tā savas pieņemšanas spējas robežās saņem, jo šis process sievietei ir patīkamāks. Vīrietim savukārt patīkams ir gan spēku atdošanas moments, gan arī sievietes apmierinātība. Jo mīlas mirklī sieviete ir apmierinātāka, jo lielāku baudījumu gūst vīrietis, un, ja vīrietis ir apmierināts, arī sievietei tas sagādā lielāku prieku, un tā līdz bezgalībai. Un, jo topošie vecāki ir apmierinātāki, jo spēcīgāks un veselāks būs bērniņš.
Kopdzīvē fiziskā mīlestība papildina platonisko mīlestību un otrādi, tās izriet viena no otras. Lai tuvības mirklis būtu pilnīgs, abām pusītēm ir jāpazīst vienam otru, jāgrib būt kopā, jābūt kopīgiem nākotnes mērķiem, jāuzticas un iespēju robežās jāsaprot partneris. Bez tā fiziskā mīlestība ir nepilnīga un zaudē vairumu savu pozitīvo īpašību.
Sekss ir no kopdzīves kopējā mīlestības konteksta izrauts un atsevišķi apskatīts fiziskās mīlestības process. Sekss ir mehāniska dzimumiska fizkultūra, tāpēc arī seksā ir vienalga, ar ko un kā, ka tik tiek gūta bauda. Bet primāros nosacījumus, kad tiek gūta bauda un kādēļ vispār tā jāgūst, seksa mācības apskata maz un nepilnīgi, primitivizējot to līdz sagatavošanās un mehāniskā izpildījuma tehnikas pilnveidošanai.
Cilvēki bez seksa var dzīvot, nekaitējot savai veselībai. Cilvēki nespēj dzīvot bez lieliem, tālejošiem, citiem kalpojošiem mērķiem un darbībām to sasniegšanā, kas attīsta viņu garīgo izaugsmi. Seksuālas tieksmes ir cilvēka slāpes pēc izaugsmes, ko īslaicīgi var remdināt ar seksu. Sievietēm tā ir vēlme un nepieciešamība uzņemt vīrišķo spēku, bez kā tās kļūst īgnas un kašķīgas, bet vīriešiem nepārvarama vēlme atbrīvoties no neizmantotās dzīvības enerģijas, kas, lietderīgi neizmantota, ēd tos no iekšienes un dara agresīvus. Kā balva par ilgu gaidīšanu un ciešanos tiek saņemta īslaicīga baudiņa, ko prasās atkārtot vēl un vēl.
Seksa bauda ir nepilnīga, tāpēc tās pastiprināšanai nepieciešama īpašu tehniku apguve, kas līdz ne vienmēr, bet, kuras pilnīgojot, var sasniegt tīksmes augstumus. Seksa nepilnīgums un kaitīgums izriet no tā piekopšanas mērķa nepareizuma.
Pilnvērtīgam seksam partneriem ir savstarpēji jāuzticas un fiziskā ziņā jāprot dot kārotais. Mazpazīstamiem cilvēkiem bez kopējiem mērķiem un nākotnes cerībām to nav viegli sasniegt, bet tam var tuvoties pieredzējuši, komunikabli un labi seksa tehniku pārvaldoši partneri. Pat ja tas izdodas, ieguvums no seksa ir īslaicīgs un mānīgs.
Sekss izslāpušai sievietei ir spēka avots ikdienai. Tā iegūšanai sieviete tiecas izskatīties iekārojama. Jo vairāk vīrišķā spēka seksomāne uzņem, jo tai ir labāk. Nepieredzējusi sieviete apmierinās ar to, ko saņem, tādējādi sagādājot papildu prieku arī vīrietim (nav ar ko salīdzināt). Ja sievietei laika gaitā uzkrāj pieredzi ar spēcīgiem un prasmīgiem partneriem, tās baudas prasību līmenis aug, bet apmierināt spējīgo tēviņu skaits rūk. Šāda sieviete var gūt spēkus no jebkura pieejamā vīrieša, bet īstu baudījumu vidusmēra vīrietis tai vairs sniegt nespēj, attiecīgi šāda vīrieša prieks no seksa ir minimāls. Tādas daiļavas kompensē kvalitāti ar biežumu, uzcītīgi meklē īsto no pretendentu loka, kas ar katru mēģinājumu kļūst šaurāks, vai arī apvieno abas šīs pieejas.
Ar katru jaunu seksa partneri sieviete apgrūtina sev ilglaicīgu mīlas pilnu attiecību nodibināšanas iespēju. Šo barjeru var pārvarēt, tikai izprotot patiesās attiecību vērtības un no sirds tiecoties pēc tām.
Sievietes, kas ņem vīriešu seksuālo spēku, bet nedod pretī un neizlieto iegūto lietderīgi (kopēju labumu dodošs darbs, bērnu audzināšana utt.), sāk slimot.
Izlaidīga vīrieša galvenā motivācija seksam ir atbrīvoties no uzkrājušās dzīvības spēka, kas to grauž no iekšienes. Atbrīvošanās process ir patīkams, ko vēl patīkamāku padara apziņa, ka dotais saņēmējai ir noderīgs. Tas ir kā pamudinājums doties dzīvē, lai atražotu seksuālo enerģiju, ko pēcāk atkal gribēsies kādai atdot. Nesaņemot no seksa pilnvērtīgu baudu (sieviete nebija apmierināta), vīrieša atražošanās spējas mazinās. Un, jo vairāk šādu neveiksmju, jo vairāk vīrietis nolieto sevi. Maz spējīgi vīrieši, kas iedomājas sevi par donžuāniem esam un pārojas, ar ko vien pagadās, vārda tiešā nozīmē dzen sevi postā. Šādā veidā ilgi sevi uzturēt spēka pilnus var tikai spēcīgi, pieredzes bagāti vīrieši, kas ir izpratuši sievietes dabu, apguvuši seksa tehnikas smalkumus un spēj pilnībā apmierināt jebkuru meklējošos sievieti.
Izlaidīgi vīrieši un sievietes, kopojoties savā starpā, apmierina viens otra īslaicīgās vēlmītes un vairāk vai mazāk pakāpeniski degradējas. Sastopoties ar mazāk izlaidīgiem partneriem, tie rauj tos sev līdzi.
Fiziskās mīlestības radītām saitēm ir ļoti liela nozīme noturīgas, mīlestības pilnas kopdzīves nodibināšanā. Pirmā mīlēšanās reize visciešāk saista mīlētājus. Katra nākamā arvien vājāk un vājāk, bet tomēr saista. Un, jo vairāk partneru kādam ir bijis, jo vairāk veco seksuālo saišu traucējošā daba kopdzīvē jāpārvar, ko var kompensēt tikai ar dzīves gudrību, ja tāda ir iegūta.
Sieviešu pirmie vīrieši ģenētiski nosaka to nākamo bērnu īpašības. Katrs nākamais vīrietis tam pa virsu liek savu kārtu. Ja sievietes organisms ir pietiekami spēcīgs un gudrs, tad tas spēj atlasīt no katra viņas vīrieša labākās īpašības un harmoniski tās bērnā apvieno, bet šādas spējas nav katrai un tā pārstāj darboties liela partneru skaita gadījumā. Tādēļ vispārinot var teikt, ka sieviete reproduktīvā vecumā ar katru jaunu partneri pasliktina savu nākamo bērnu veselības stāvokli, un prezervatīvi te spēj ko līdzēt tikai daļēji.
Katram, kurš nopietni grib nodibināt ģimeni un baudīt mīlestību visā tās pilnībā un krāšņumā, nevis izkropļotus surogātus, ko par tādu uzdod, vispirmām kārtām vajadzētu atturēties no seksa. Jauniem, aizliegto augli vēl nenobaudījušiem cilvēkiem tas ir viegli izdarāms. Tiem, kas jau kļuvuši par seksomāniem, mazliet grūtāk, bet arī nekas neiespējams. Kopošanās kāre ir jāaizstāj ar darbu un vaļaspriekiem, lai dumas domas prātā nenāk. Sākumā būs grūti, bet ar laiku arvien vieglāk un vieglāk.
Fiziskā mīlestība ir jābauda tikai ar to cilvēku, ar kuru gribi būt kopā. Un nekādas iepriekšējas seksuālas pārbaudes nav jāveic. Pārbaudīt savstarpējo saderību var, kopā atpūšoties, strādājot, runājoties un dejojot.
Pirmā fiziskā mīla savā iedarbībā ir līdzvērtīga zagsā pateiktam jāvārdam. Tāpēc īstu mīlestību izbaudīt alkstošajiem, kam rodas kārdinājums nodoties miesīgas mīlas priekiem, pirms krišanas kārdinājumā godīgi sev ir jāatbild uz jautājumu: „Vai patiešām es gribu un esmu gatavs ar šo cilvēku vismaz pacensties kopā nodzīvot atlikušo mūžu?”
Avots: tvnet
Sekss, Anekdotes, Erotiskie stāsti etc 