Dienesta romāns

Sāku strādāt.. un kolektīvā vienīgais visnotaļ pievilcīgais vīrietis (ja neskaita datoriķi, kurš būtu visnotaļ simpātisks, ja kādreiz atrautos no datoriem un parādītu, kāds tad īsti izskatās..) bija šefs. Protams, ka labvēlīgās kolēģes uzreiz brīdināja, ka viņam esot paradums „saieties” ar visām daudz maz jaunām darbiniecēm.
Bet… pagāja veseli gari trīs mēneši..  līdz brīdim, kad viņš man pirmo reizi uzmācās.
Pēc darba ballītes, kurā daudz dejojām, piedāvājums aizvest uz mājām.. kam sekoja piedāvājums iedzert nez kāpēc mašīnā mētājošos vīnu.. Viņa rokas zibens ātrumā atmontēja manu krūšturi.. Un viss būtu noticies, tikai kā par brīnumu prezervatīvi nemētājās ne viņa mašīnā, ne manā somiņā..
Protams, ja jau pusceļš noiets.. sekoja arī turpinājums.
It kā darba darīšanās kopā devāmies komandējumā. Tiku pie vakariņām lepnā restorāna. Tiku pie vīna viesnīcas numurā, un jāsaka vēl tikai nedaudz.. un tā vīna jau būtu par daudz, lai es vēl būtu spējīga kaut ko izdarīt.
Bet man jau arī nebija nekas daudz jādara. Tikai jāļaujas.
Un man nekas nebija pretī atslīgt pret spilveniem, un tapt izģērbtai, skūpstītai, glāstītai. Un nepārtraukti klausīties saldos melus: Tu esi tik skaista, tev ir tik skaistas kājas, rokas, krūtis, (da jebkas), tu esi tik iekārojama.. utt..
Es biju reti pasīva.. un vīrietis vienalga palika apmierināts. Par to vien, ka drīkstēja mani izdrāzt…
Mūsu nepiedienīgais sakars (nepiedienīgs tāpēc, ka, lai arī tikai 10 gadus vecāks, viņš bija precējies, viņam bija bērni un no malas skatoties visnotaļ laimīga ģimenes dzīve… turpinājās apmēram pusgadu.. Visbiežāk mašīnā, un pirms tam salejot sevī krietnu devu vīna.. (tas pie rituāla piederējās).
Nezinu, vai ar sievu viņš nemīlējās.. bet pēc sekss viņš bija izslāpis vienmēr.. Un tāpat kā pirmo reizi, man nemaz nevajadzēja īpaši piepūlēties, vēl joprojām tikai ļauties..
Un, kad vienreiz pēkšņā jūtu uzplūdā uzdāvināju (tieši tā man tobrīd likās – uzdāvināju) viņam minetu, es vispār tiku celta uz pjedestāla.
Un droši vien tā turpinātos ilgi, jo man nebija nekas pretī tā turpināt. Bez liekas piepūles šad tad tikt pie vakariņām restorāna. No rītiem aizgulēties, un darbā ierasties mazliet vēlāk.. Vārdu sakot justies kā šefa mīļākajai, saņemt nosodošus skatienus un aiz muguras tapt par mauku aprunātai…
Bet kādreiz jau tam bija jābeidzas. Un viens no iemesliem bija viņa drausmīgā greizsirdība. Sestdienas vakarā zvana: „Ko dari?”, nu taisos iet izklaidēties. „Vai , vai, es tā gribu būt ar tevi, nu vai tev tiešām vienai jāiet..” un tā nepārtraukti, līdz noprasīju, nu varbūt tad viņš sievai vienreiz visu izstāstīs.. varbūt tad iesim tajās sestdienās kaut kur kopā.. Nē to nē. Nu ja nē, tad nē..
Kādu laiciņu vēl kopā strādājām, bet tad man radās iespēja darbu pamainīt.
P.s. Runa neiet par seksuālu izmantošanu darba vietā (jo hvz, kurš kuru izmantoja). Un bārdaini vīrieši no tā laika man.. nepatīk… Lai gan.. man liekas, ka brīžos, kad viņa mute bija manā kājstarpē izjūtas.. visai interesantas.  Neatceros…

Iesūtīja: K

1 Response so far »

  1. 1

    wi said,

    Kur tur erotikas?


Comment RSS · TrackBack URI

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: