Vituālais sekss

Kā parasti, viss sākās no “nav ko darīt”. Čatā iepazinos ar F, patiesībā uzreiz sākām ar virtuālu sekss,- iepazināmies pēc tam. Vārds pa vārdam. Diena pēc dienas. Vēstule pēc vēstules (visas pilnas ar sexuālām domām). Telefona zvani un doma, ka vajadzētu taču satikties. Es biju pirmā, kas teicu, nu esmu tam gatava.. gribu tevi redzēt, nezinu kāpēc neienāca prātā doma, ka vajadzētu apmainīties ar fotkām, likās, ka zinu, katru viņa auguma kvadrātcentimetru.
Biju ļoti pārņemta ar mūsu tikšanās gaidām, ka nekāda priekšspēle nebūtu bijusi vajadzīga…
Lija lietus un diena pati par sevi bija izcili riebīga, bet es noteikti staroju, jo tūlīt satikšu viņu, tūlīt viņa plaukstas uzgulsies manām krūtīm, tūlīt.. tūlīt..
“SeBite?” mani uzrunāja pilnīgs svešinieks. Viņš nokavēja minūtes 10, toties atnesa sarkanu rozi sarkanā kātā.
Mēs dzērām tēju.. un pirmās minūtes 5 tik vien varējām kā skatīties viens uz otru..
Un šo piecu minūšu laikā man ne prātā nenāca doma par viņa lūpām uz manējām. Pat uz to pusi ne. Puisis kā puisis, bet pilnīgi un galīgi ne tas, ne mans, ne īstais..
Papļāpājām kaut ko.. un ātri, ātri nošķīrāmies, jo izrādījās ka bez tā “mana mēle slīd pa tavu vēderu, apstājoties pie nabiņas… utt.. utjpr.” mums nebija nekā, nu pilnīgi nekā par ko runāt… Atvadoties es bučai pagriezu vaigu..
Un pēc tam vēl viena vienīga e-pasta vēstule.. Pavisam neitrāla. Un viss. Kur Morāle?

Nezinu.. Kur Sex?Tas bija pēc tam, kad atgriezos mājās, iekritu sava toreiz mīļotā vīrieša skavās, un caur asarām un 100 reizes teicu.. es mīlu tevi, un tikai tu esi vislabākais..
– “Vai tev bija kāds cits? Vai viņš Tev nodarīja pāri?”
– “Kāpēc tev tā liekas?”
– “Tu jau kādu laiciņu staigāji dīvaini starodama”
– “ai, nieki vien”
Man bija kauns atzīties, ka biju, kā pirmklasniece saķērusies kaut kādā pasaku princī. Tā vietā, es ļāvu lai mani samīļo pazīstamas lūpas, lai pazīstama mēle spēlējas ar maniem krūšu galiem, lai manī ienāk pārbaudītas vērtības:)
Un tad es sāku domāt.. kāpēc man, pēc tik daudziem gadījuma sakariem.. tas varēja sagādāt tādu vilšanos.. un izdomāju..
Vispirms ieraugot cilvēku, ļaujoties viņam vienmēr liekas.. ka nekas pārāk labs jau nevarētu būt, tev nav nekādu ilūziju par to, kas tevi sagaida un tāpēc ir tik viegli.
Lai gan .. droši vien, ka tā sajūta tāda bija, tikai tāpēc, ka tobrīd man bija citas – pastāvīgas attiecības.

iesūtīja mrg

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: