Sīkais bērnu dārzā

Kašķīgs sīkais bērnu dārzā. Ne par ko negrib iet gulēt diendusu. Audzinātāja gan tā, gan šitā, bet šis nekā. Beidzot audzinātāja neiztur:
“Kas tev kaiš? Kapēc negribi iet gulēt?”
Sīkais tā nedroši: “Neesmu pieradis viens pats gulēt. Man bail. Un mājās man vienmēr mammīte blakām guļ…”
Audzinātāja domā – Ek, mīļā miera labā atlaidīšos es arī. Noguļas sīkajam blakus. Tas grozās, grozās, grozās. Audzinātāja neiztur:
“Nu, ko tu dīdies? Guli!”
“Nevaru. Neesmu pieradis. Mammīte man blakus vienmēr kaila guļ…”
Audzinātāja domā – Eh, sīkais, kas ta tur. Noģērbjas un liekas blakus. Bet sīkais knosās, knosās. Audzinātāja vēl piktāk:
“Nu, un kas tev vēl trūkst???”
“Jā, bet kad es ar māmiņu guļu viņa ļauj man iebāzt viņai pirkstiņu nabiņā…”
Audzinātāja pārskaitusies:
“Bāz pirkstu nabā un guli!!!”
Pēc kāda brītiņa:
“Ei, sīkais! Nabiņa ir drusku augstāk!”
“Es zinu audzinātāj, bet tas jau vairs nav pirkstiņš…”

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: