Saimnieks un kalps

Saimnieks ar kalpu Janku pļauj zāli. Saimnieks ar pilnu vēzienu – šņark, šņark, kalps pus vēzienā – šņikt, šņikt. Saimnieks saka:
“Klausies Janka, pļauj kārtīgi, ar pilnu vēzienu, tāpat kā es.”
Kalpiņš Janka atbild:
“Es jau labprāt, bet spēka nav… Tev no rīta brokastī iedeva 2 olas, a man tikai vienu!”
Saimnieks padomā, padomā un saka:
“Ej uz mājām un pasaki saimniecei, lai iedod tev apēst vēl vienu olu!”
Kalpēns Janka aiziet pie saimnieces un saka:
“Saimnieks teica, lai tu man iedod.”
“Nevar būt!!!”
“Paprasi pati!”
Saimniece bļauj pāri tīrumam:
“Eij, vecais, tu tiešām gribi, lai es viņam iedodu???”
Saimnieks bļauj atpakaļ:
“Jāāā, jāāā, iedod viņam!!!!”
Visas lietas notiek ātri, turpat uz galda. Pēc laiciņa saimnieks dodas pusdienās. Iienāk viņš saimes istabā, paskatās uz galda, un saka:
“Tas Janka gan tāds nejaucēns – dzeltenumu apēdis, bet baltumu atstājis!!!”
Paņem ar pirkstu uzslauka un mutē iekšā

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.